SIA “Jūrmalas ūdens” pārstāvji 25. un 26. aprīlī piedalījās starptautiskā konferencē “BLUE MISSION BANOS” kas ir vērsta uz atbalstu ES misijai atjaunot okeānu un ūdeņus Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā. Konference tika rīkota otro reizi un Rīgā organizētās konferences uzsvars bija uz Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas reģionu. Jau ilgstoši tiek akcentēti jautājumi un izvirzīti dažādi plaša mēroga mērķi piesārņojuma mazināšanai okeānu un jūru ūdeņos. Baltijas jūra ar salīdzinoši zemu ūdens temperatūru un ļoti lēnu ūdens apmaiņu ir īpaši jutīga piesārņojuma kaitīgajai ietekmei.

Pasākuma norise bija salīdzinoši spraiga un, veidojot darba grupas dažādas zālēs, pasākuma norises laikā bija iespējams piedalīties un uzzināt aktualitātes un izaicinājumus, kā arī izteikt priekšlikumus piemēram šādās jomās:

- Ilgtspējīga zivsaimniecība: Baltijas jūras zivju krājumi ir satraucoši zemā līmenī ar milzīgu negatīvu ietekmi uz jutīgo ekosistēmu. Siļķes gadījumā atbilstošs ir tikai viens no septiņiem komerciāli izmantotiem krājumiem. Zvejniecības pārvaldība ir sarežģīta, par zvejas kvotām tiek lemts ES līmenī, bet katra valsts piedalās arī zivsaimniecības pārvaldībā, kuru zināmā mērā nomāc tuvredzība un dominējošās politiskās un ekonomiskās intereses. Lai izvairītos no tāda scenārija kā Ziemeļjūrā, tur, kur skaidri redzama reņģu populācijas pilnīgs sabrukums, nepieciešams veikt mērķtiecīgu un secīgu darbību kopumu un svarīgi to uzsākt jau šobrīd.

- Saldūdens un okeāna atjaunošana: nepārtrauktā eitrofikācijas problēma ir viens no visgrūtākajiem vides izaicinājumiem, ar ko saskaras Baltijas jūra. Pārmērīga barības vielu slodze, ko rada lauksaimniecības noteces, neatbilstoši attīrīti notekūdeņi, piesārņojošo vielu emisija gaisā un iekšējās plūsmas ir galvenie eitrofikācijas cēloņi. Saskaņā ar jaunāko HELCOM novērtējumu kopējā normalizētā slāpekļa un fosfora ieplūde Baltijas jūrā ir samazinājusies attiecīgi par 12% un 25% starp pārskata periodiem (1997. – 2003. gads) un 2015. gadu. Turpmāka un nepārtraukta rīcība ir vajadzīga ne tikai lai samazinātu noteces no zemes, bet arī, lai īstenotu novatoriskas darbības iekšējās barības vielu slodzes novēršanai.

- Jūras aizsardzība, plānošana, politika: no 2022. gada decembra Baltijas jūras aizsargājamo teritoriju tīkls aptver aptuveni 16,5% Baltijas jūras. Tādēļ nākamajos pāris gados vēl ir daudz jāstrādā, lai sasniegtu efektīvi īstenotas un pārvaldītas šādas teritorijas un sasniegtu jaunos Eiropas mērķus līdz 2030. gadam - aizsargāt 30% mūsu jūru un 10% stingri aizsargājamo teritoriju. Viens no svarīgākajiem pasākumiem, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi, ir uzlabot jūras telpiskās plānošanas un teritoriju pārvaldības, kā arī cita ES zaļā kursa un nozaru saskaņotību. Politika un šķēršļi, tostarp nozaru tiesību aktu nepilnības, kas nepietiekami definē bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, un nepilnīga izpratne par izaicinājumiem, ar ko saskaras bioloģiskā daudzveidība Baltijas jūras reģionā,  resursu ierobežojumi un zināšanu un visaptverošu datu trūkums var bloķēt efektīvu politikas formulēšanu un izpildi. Tomēr reģionālā sadarbība, Baltijas jūras ūdeņu aizsardzības pasākumu kopums darbību īstenošana un stratēģisko reģionālo projektu rezultātu piemērošana ir ļoti svarīga, lai integrētu bioloģisko daudzveidību politikā. Nepieciešama vienota izpratne un darbību savstarpēja koordinācija vietējā un reģionālā mērogā, kā arī starp sauszemes un jūras lai atjaunošanas pasākumi dotu rezultātus. Uzsākama konceptuāla un operatīva rīcība saistībā ar dabā balstītu risinājumu koncepciju, kas var sniegt jaunus virzienus tam, kā mēs pievēršamies bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Baltijas jūrā, un palīdzēt efektīvi sasniegt vērienīgos mērķus, kas noteikti desmitgades beigās.

Plašāka informācija par konferenci pieejama https://bluemissionbanos.eu/