(Projekta III kārta, ID Nr.3DP/3.5.1.1.0/14/IPIA/VARAM/005)

        

Projektu "Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība III kārta" līdzfinansē Eiropas Savienība.

Finansējuma saņēmējs projekta ietvaros ir SIA "Jūrmalas ūdens".

Projekta tehniskās, administratīvās un finanšu vadības uzraudzību nodrošina LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Priekšizpēte 2013. - 2014

Pēc projekta I un II kārtas īstenošanas, tika veikta TEP noteikto mērķu pārskatīšana, un saņemot informāciju no VARAM par iespēju iesniegt projekta pieteikumu uz atlikušo naudas daudzumu aktivitātē, tika aktualizēts sākotnēji izstrādātais tehniski ekonomiskais pamatojums, lai izvērtētu prioritārās komponentes, ko būtu iespējams realizēt salīdzinoši īsajā laika periodā, kāds bija noteikts projekta īstenošanai.

Mērķi un komponentes

Kā projekta mērķis tika noteikts tālāka tīklu paplašināšana trijos Jūrmalas rajonos Ķemeros, Mellužos un Asaros. Rajonu izvēle balstījās uz nosacījumiem, ka jau projekta II kārtā sākotnēji bija plānota ŪK tīklu paplašināšana Ķemeros, tomēr ierobežotā finansējuma dēļ tās īstenošana tika atlikta. Savukārt Mellužu un Asaru rajons tika izvēlēts tādēļ, ka šajos rajonos, kur ir salīdzinoši blīva apbūve, maģistrālo ūdenssaimniecības tīklu pieejamība bija ļoti maza.

Projekta III kārtas apjomi

Fizisko indikatoru izpilde

Ekspluatācijā 2015. gada novembrī nodota ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve Ķemeros un 2016.gada jūnijā tīklu izbūve Mellužu un Asaru rajonā. Projekta III kārtas fiziskie indikatori apkopoti tabulā:

Finansējums

Projekta III kārtas plānotais finansējums ir vairāk nekā 19 miljoni EUR, kas sadalīts attiecināmajās un neattiecināmajās izmaksās. Līdzfinansējumu projektā nodrošināja Eiropas Savienības Kohēzijas fonds (45% no kopējām projekta izmaksām) un Jūrmalas pilsētas dome (33%). Atlikušo finansējuma daļu (22%) nodrošināja SIA “Jūrmalas ūdens” no saviem līdzekļiem.

Atbilstība Eiropas Savienības direktīvām

Attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu pie patērētāja krānā, kā arī tīklu pieejamību, nepieciešams turpināt investīciju piesaisti, jo:

1. tikai 87% no iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja izmantot centralizētas ūdensapgādes sistēmas pakalpojumus. Pārējie iedzīvotāji izmanto seklās akas, kuras ir pakļautas virszemes ūdeņu piesārņojumam, tādēļ ūdens kvalitāte šajos avotos nav zināma. Nepieciešama tīklu paplašināšana, nodrošinot nepieslēgtos pilsētas rajonus ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni;
2. tikai 86% no iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja izmatot centralizētus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus. Centralizēto sistēmu neizmantojošie iedzīvotāji notekūdeņus novada izsmeļamajās bedrēs, kuru kvalitāte ne vienmēr ir atbilstoša, tādēļ pastāv gruntsūdeņu piesārņojuma risks. Nepieciešama tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu nepieslēgtos pilsētas rajonus ar pakalpojumiem;
3. sērūdeņraža korozijas un neatbilstošu cauruļvadu materiālu izvēles dēļ, esošo kanalizācijas tīklu stāvoklis rada palielinātus ekspluatācijas izdevumus tādā veidā sekmējot nevajadzīgu elektroenerģijas patēriņu pārsūknējot un attīrot infiltrācijas ūdeņus, kā arī citu resursu patēriņu. Nepieciešama kanalizācijas tīklu rehabilitācija;
4. vairāku kanalizācijas sūkņu staciju būvkonstrukcijas ir sliktā stāvoklī, kas samazina sūkņu staciju drošumu un palielina elektroenerģijas un citu resursu patēriņu. Nepieciešama šo sūkņu staciju būvkonstrukciju rehabilitācija;
5. lai arī ūdens tiek attīrīts atdzelžošanas iekārtās atbilstoši prasībām, ne vienmēr pie patērētāja tas atbilst noteiktajām prasībām. Ūdens pasliktināšanos tīklos izraisa vecāko tīkla posmu korozija. Nepieciešama atsevišķu ūdensapgādes tīkla posmu rekonstrukcija.