Par mums
Kontakti
Informācija klientiem
Jautājumi un atbildes
Tarifi
Investīciju projekts
Meliorācijas sistēma
Paziņojumi
Promenādes iela 1a, Jūrmala, LV-2015

  

NOAH – Baltijas jūras aizsardzība no neattīrītu notekūdeņu ieplūdes pilsētu teritorijās plūdu laikā

Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētais projekts NOAH ir viens no INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projektiem. Projekta  mērķis ir stiprināt integrētu attīstību un sadarbību vieglāk pieejamam un ilgtspējīgākam Baltijas jūras reģionam, īstenojot projektus, kas risina kopīgas galvenās problēmas. Projekts tiks realizēts sadarbībā ar RTU speciālistiem.

Projekts apvieno 18 partnerus, tā vadošais partneris ir Tallinas Tehnoloģiju universitāte.

Programmas līdzfinansējuma likme Latvijas projektu partneriem ir 85% no projekta attiecināmajiem izdevumiem. Nacionālais līdzfinansējums 15% apmērā jānodrošina projektu partneriem.

Piedaloties NOAH projektā, SIA „Jūrmalas ūdens” izvirza sekojošus darba uzdevumus ar attiecīgiem ieguvumiem:

1)      Nokrišņu daudzuma mērīšana konkrētās Jūrmalas vietās, pētot nokrišņu korelāciju ar pieplūdēm pašteces kanalizācijas tīklā, sniegs iespēju potenciāli kristisku vietu lokalizācijai.

2)      Piesārņojumu lietus kanalizācijas izlaižu vietās no privātīpašumiem grāvjos noteikšana. Sadzīves notekūdeņu kanalizācijas izlaižu grāvjos detektēšana var kalpot kā primārais rīks nelikumīgas darbības fiksēšanai un pievienojumu pilsētas sadzīves notekūdeņu kanalizācijai veicināšanai.

3)      Plānots veikt uzlabojumus esošajā SCADA sistēmā - pašteces kanalizācijas tīklu kontrolei un vadībai.

4)      Projekta ietvaros tiks iegādātas mērierīces, kā plūsmas mērītāji, klimata mikrostacijas, līmeņa devēji, piesārņojuma ekspresanalizatori, datortehnika, programmatūra u.c., kas izmantojamas arī turpmākajā uzņēmuma darbībā.

5)      Kopējais SIA “Jūrmalas ūdens” projekta budžets plānots 150 000 EUR.

 

Projekta norise: no 2019.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 30.jūnijam.

Plašāka informācija par projektu pieejama: https://sub.samk.fi/projects/noah/

Projekta aktualitātes pieejamas arī sociālajos medijos:

-Facebook: http://www.facebook.com/BSRNOAH/     
-Twitter: http://twitter.com/bsrnoah   
-Instagram: http://www.instagram.com/bsrnoah/
-Youtube: https://www.youtube.com/channel/UClDqPLk-6yJUA4-5YBB1AHg

 

  06.10.2010
                                                                       

Media release 9-2020

Jauni instrumenti notekūdeņu sloga samazināšanai Baltijas jūrā un sadarbība plūdu apkarošanā

Klimata pārmaiņas nākotnē biežāk izraisīs ekstremālus laika apstākļus. Blīvi apdzīvotās vietās intensīvu lietusgāžu ūdens masas izraisa plūdus, kas bieži noved pie notekūdeņu noplūdes no pilsētu notekūdeņu novadīšanas sistēmām. NOAH projekta mērķis ir izstrādāt plānošanas rīku, kas palīdzēs pilsētu teritorijām sagatavoties plūdiem, kontrolēt pārplūdi un tādējādi samazināt Baltijas jūras piesārņojuma slodzi.


‌ 1.       attēls. Plūdi Kokemeki upē, Somijā, 2019. gada decembrī. © Teemu Heikkinen

Pilsētas teritorijas nevar pārcelt uz citu vietu, tāpēc tām jāgatavojas arī ārkārtējiem laika apstākļiem. Teritorijas plānošanai ir galvenā loma - uzlabojot lietus ūdens kontroli un optimizējot lietus ūdens pārvaldības sistēmas, pilsētas teritorijas var labāk pielāgoties klimata pārmaiņu izraisītajām problēmām. Lai izstrādātu jaunus rīkus un procedūras, nepieciešama sistemātiska sadarbība starp pilsētām, pašvaldībām, ūdensapgādes uzņēmumiem un pētniecības iestādēm.

Sadarbības un holistiskas plānošanas nozīme

NOAH projekta uzmanības centrā ir holistiska plānošana, kas tiek panākta, daudzveidīgi izmantojot visu projekta partneru zināšanas. Projekta partnerību veido deviņas pilsētas un pašvaldības, divas ūdenssaimniecības, septiņas universitātes un pētniecības iestādes. Papildus milzīgajām dažādo projekta partneru zināšanām un pieredzei, projektam ir arī plaša ģeogrāfija – projekta partneri ir Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Polijā un Latvijā, tas ir milzīgs ieguldījums Baltijas jūras stāvokļa uzlabošanā.

Projekta mērķis ir nostiprināt to organizāciju un iesaistīto personu kapacitāti, kuri strādā ar teritorijas plānošanu publiskajā un privātajā sektorā. Netipiski spēcīgu lietusgāžu vai citu nokrišņu gadījumā, piesārņojuma daudzums ir tieši saistīts ar neattīrītu notrkūdeņu daudzumu, kas tiek ieskalots no notekūdeņu sistēmām apkārtējos ūdeņos. Lai varētu samazināt šādas noteces un tādu barības vielu, kas veicina eitofikāciju un bīstamu piesārņojošu vielu noplūdi Baltijas jūrā, projekts vispirms apkopo datus no izvēlētām pētījumu vietām, izmantojot datus no ģeogrāfiskās informācijas sistēmām (GIS), CORINE teritoriju izmantošanas kartēm un digitālā reljefa modeļa. Dati tiks apvienoti ar reģionāli izvēlētiem klimata scenārijiem, kuros novērtēta klimata pārmaiņu ticamākā ietekme un teritoriju izmantošanas modeļi. Izmantojot visus apkopotos datus, NOAH projektā pētītās zonas tiks modelētas individuāli. Modeļi parāda, kā holistiskas telpiskās plānošanas un atbilstoša meliorācijas drenāžas tīklu vadības kombinācija var ievērojami samazināt piesārņojuma daudzumu pilsētā un tādējādi samazināt bīstamo vielu izplūdi un plūdu risku pilsētu teritorijās.

Papildus teritoriālajai plānošanai projekta mērķis ir stiprināt ūdensapgādes sistēmu jaudu, kas atbild par notekūdeņu un meliorācijas tīkliem. Vairākās Baltijas jūras reģiona pilsētās lietus ūdens un notekūdeņu novadīšanas sistēmas ir apvienotas, kas ievērojami palielina noplūdes risku plūdu situācijās. Šajās NOAH izmēģinājuma vietās inovatīvi risinājumi, kas pilsētās pagaidām netiek plaši izmantoti, tiek plānoti un uzstādīti notekūdeņu un meliorācijas tīklos. Sistēmas tiek aprīkotas ar sensoriem, aizsprostu sienām un automatizētām hidroloģiskām stacijām, piemēram, lai uzraudzītu un optimizētu cauruļvadu izmantošanu. Gatavojoties paaugstinātai notecei un pielāgojot sūkņu stacijas, efektīvāk var kontrolēt pārplūdes no kombinētajām kanalizācijas sistēmām un tādējādi arī ūdens kvalitāti.

att
‌ Attēls 2. Rakšanas darbi tiešsaistes sensoru uzstādīšanai Ogrē, Latvija, 2020. gada martā. © Janis Rubulis

Pilotprojektu vietām ir galvenā loma

NOAH strādā kopā ar sešiem pilotprojektu apgabaliem: Haapsalu un Rakveri Igaunijā, Jūrmalu, Liepāju un Ogri Latvijā, Slupsku Polijā, Sēderhamnu Zviedrijā un Pori Somijā. Visām teritorijām ir pietiekami daudz kopīgā - tās atrodas blakus dabīgai ūdenstilpei (jūrai, upei vai kanālam), ar tiešu savienojumu ar Baltijas jūru, pilsētas kanalizācijas sistēmu un apbūvi (māju bloki, autostāvvietas utt.), kā arī attīstības plāniem pilsētas teritorijā. Katram pilotprojekta apgabalam ir savas īpatnības, kā arī stiprās un vājās puses plūdu kontrolē un tādējādi pilotprojektu modeļi un investīcijas tiek pielāgoti katrai vietai, atbilstoši apstākļiem.

Automātiskās hidroloģiskās stacijas izveide Jūrmalā

SIA „Jūrmalas ūdens” realizē projektu sadarbībā ar RTU speciālistiem. Projekta ietvaros Jūrmalas pilsētā tiks izveidota automātiskā hidroloģiskā stacija (turpmāk, AHS). AHS struktūras pamatā ir  plūsmas mērītāji, līmeņa sensori, klimata mikrostacijas, piesārņojuma ekspresanalizatori, automātiskais paraugu ņēmējs un attiecīgā datu uzglabāšanas platforma. Galvenie AHS darba uzdevumi un attiecīgie ieguvumi ir sekojoši:

1)      Nokrišņu daudzuma mērīšana konkrētās Jūrmalas vietās, pētot nokrišņu korelāciju ar pieplūdēm pašteces kanalizācijas tīklā, kas sniegs iespēju potenciāli kritisku vietu lokalizācijai. Šāda rakstura apzināšanas darbi un apkopotie materiāli kalpos par atbalsta rīku un pamatojumu ES Kohēzijas fonda ūdenssaimniecības attīstības projekta V kārtas investīciju plānošanai, saistot tās ar esošo tīklu rekonstrukcijas darbiem.

2)      Piesārņojuma lietus kanalizācijas izlaižu vietās no privātīpašumiem grāvjos noteikšana. Sadzīves notekūdeņu kanalizācijas izlaižu grāvjos detektēšana kalpos kā primārais rīks nelikumīgas darbības fiksēšanai un pievienojumu pilsētas sadzīves notekūdeņu kanalizācijai veicināšanai.

3)      Mēraparātu ievākto datu apkopošana un analīze, kas sniegs iespēju papildus pašteces kanalizācijas tīklu kontrolei un vadībai.

4)      Projekta ietvaros iegādātas mērierīces tiks izmantotas arī turpmākajā uzņēmuma darbībā.

AHS aprīkojuma instalācijas uzsākšana tiek plānota 2020.gada oktobra sākumā, uzstādot nepieciešamo aprīkojumu izvēlētajās vietās Kauguros, Mellužos un Dzintaros.

Rezultātā - NOAH plānošanas rīks

Pilotprojektu teritoriju modelēšanas, kā arī notekūdeņu un lietus ūdens sistēmu uzlabošanas rezultātā NOAH projekta mērķis ir izstrādāt plānošanas rīku ar nosaukumu Extreme Weather Layer (EWL). Šis rīks piedāvā papildu “slāni” speciālistiem, kuri strādā telpiskās plānošanas, inženierbūvniecības un cauruļvadu tīklu pārvaldības jomā. Rīks, kas pārbaudīts NOAH pilotprojektos, tiks pielāgots, lai tas varētu kalpot, kā daļa no pilsētplānošanas vispārējām procedūrām. Šis rīks tiek veidots tā, lai tas būtu elastīgs, lai to varētu viegli pielāgot jebkurai pilsētas teritorijai Baltijas jūras reģionā. Uzlabojot pilsētu, pašvaldību un ūdensapgādes uzņēmumu ikdienas rīcību, var mazināt klimata pārmaiņu sekas - un uzlabot Baltijas jūras stāvokli.

Baltijas jūras reģions un NOAH

NOAH projekts “Baltijas jūras aizsardzība pret neapstrādātu notekūdeņu noplūdēm plūdu laikā pilsētu teritorijās” tiek finansēts no Interreg Baltijas jūras reģiona programmas (2. prioritāte: Dabas resursi, 2.1. Mērķis: Tīri ūdeņi). Projekts sākās 2019. gada janvārī un turpināsies līdz projekta noslēgumam 2021. gadā.

NOAH projekta ietvaros kopumā tiekas 18 partneri Tallinas Tehnoloģiskās universitātes vadībā, un Baltijas jūrai tiek veltīts sadarbības darbs dažādās jomās un līmeņos. Projekta informatīvā mājas lapa ir atrodama vietnē http://sub.samk.fi/projects/noah.
‌ 
 Attēls 3. NOAH projekta partneri progresa sanāksmē Dānijas Tehniskajā universitātē Kopenhāgenā 2019. gada septembrī. © Antonio Vigueras-Rodriguez
SĀKUMS | PAR MUMS | INFORMĀCIJA KLIENTIEM | KONTAKTI Copyright © 2020 "Jūrmalas ūdens"
Created by MB Studija
 »