SIA "Jūrmalas ūdens" vēsture

Par Jūrmalas valstspilsētas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izveidošanas sākumu var uzskatīt 1936.gadu, kad, sakarā ar Ķemeru sanatorijas būvniecību, tika izurbtas divas artēziskās akas, izbūvēta ūdensvadu sistēma un ūdenstornis. Līdz tam pilsētā tika izmantotas decentralizētās ūdensapgādes un notekūdeņu sistēmas.

1965.gadā tika izveidots Jūrmalas pilsētas Komunālo uzņēmumu kombināta Ūdensvada un kanalizācijas iecirknis, kas 1975.gada 1. oktobrī tika pārveidots par uzņēmumu Jūrmalas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmums (JŪKU). Tad arī tika uzsākta plašāka pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas projektēšana un būvniecība. Sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito gadu sākumā tika nodoti ekspluatācijā pirmie lielākie ūdensapgādes un kanalizācijas objekti - Dzintaru ūdens attīrīšanas stacija un ūdenstornis, 6 artēziskie urbumi Kauguros, Mellužu notekūdeņu sūkņu stacija un spiedvads, kur tika savākti un pārsūknēti uz Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Majoru un Mellužu rajonu notekūdeņi. 1974. – 1976. Gadā tika izbūvēts 11,5 km garš spiedvads no Kauguriem uz Vaivariem, pa kuru notekūdeņi nonāca Slokas attīrīšanas iekārtās. Tajā pat laikā tika paplašinātas Slokas attīrīšanas iekārtas pilsētas notekūdeņu attīrīšanai. 1983.gadā Ķemeros, sakarā ar sanatorijas būvniecību ar 1200 vietām, uzcelta Ķemeru attīrīšanas iekārta.

1996.gadā Jūrmalas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmums sāka īrēt Slokas attīrīšanas iekārtas, kur nonāca tikai pilsētas notekūdeņi.

1998.gadā tika pabeigts pirmais Eiropas Savienības līdzfinansētais investīciju projekts Latvijā – notekūdeņu sūkņu stacijas un spiedvada Jūrmalā- Rīga būvniecība. Līdz ar to radās iespēja slēgt Lielupes attīrīšanas iekārtas un Dubultu – Lielupes notekūdeņi pa 11km garu vadu tiek pārsūknēti uz Rīgas Daugavgrīvas attīrīšanas iekārtām.

1999.gadā tika uzsākta Jūrmalas ūdenssaimniecības pakalpojumu ilgtermiņa pakalpojumu ilgtermiņa attīstības programmas izstrāde. Zviedru konsultantu firma SWECO novērtēja esošo situāciju un izstrādāja vairākus alternatīvus ilgtermiņa (2001.- 2015.) attīstības variantus, pamatojoties uz noteiktajiem tehniskajiem un plānošanas kritērijiem. Alternatīvas tika salīdzinātas un novērtētas, izmantojot finansu, tehniskos un vides kritērijus. Piedāvāto variantu apstiprināja SIA "Jūrmalas ūdens", Jūrmalas pilsētas dome, kā arī projekta potenciālie finansētāji no Vides ministrijas, Eiropas Komisijas, Zviedrijas starptautiskās attīstības aģentūras (SIDA) un Ziemeļu vides finansu korporācijas (NEFCO).

2001. gada 8. maijā tika nodibināta bezpeļņas organizācija pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jūrmalas ūdens". 2004.gada 15.aprīlī reģistrēta komercreģistrā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jūrmalas ūdens". Jūrmalas pilsētas domei, atbilstoši likumam "Par pašvaldībām", bija jāorganizē ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem. Šo funkciju veikšanai izveidoja kapitālsabiedrība SIA "Jūrmalas ūdens", kur pašvaldības daļu turētājs bija Jūrmalas pilsētas dome, kas ar 2004.gada 22.aprīļa līgumu nodeva tiesības un pienākumus organizēt ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus Jūrmalas pilsētas teritorijā. SIA "Jūrmalas ūdens" savu komercdarbību veic saskaņā ar Komerclikuma, likuma "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums" un sabiedrības statūtu prasībām. Sabiedrības darbība atbilst likumam "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Regulatora izsniegtā sabiedriskā pakalpojumu licence Nr.U10054 derīga visu darbības laiku. Licence izsniegta ūdensapgādes, notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas pakalpojumu sniegšanai Jūrmalas valstspilsētas teritorijā. SIA "Jūrmalas ūdens" dalībnieku sapulces funkcijas veic un kapitāla daļu turētāja pārstāvja lēmumus pieņem Jūrmalas valstpilsētas pašvaldības domes izpilddirektors. SIA "Jūrmalas ūdens" ir ievēlēta valde divu cilvēku sastāvā.

ATTĪSTĪBA

NOAH – Baltijas jūras aizsardzība no neattīrītu notekūdeņu ieplūdes pilsētu teritorijās plūdu laikā

Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētais projekts NOAH ir viens no INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projektiem. Projekta  mērķis no 2019.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.martam ir stiprināt integrētu attīstību un sadarbību vieglāk pieejamam un ilgtspējīgākam Baltijas jūras reģionam, īstenojot projektus, kas risina kopīgas galvenās problēmas. Projekts tiks realizēts sadarbībā ar RTU speciālistiem.

Projekts apvieno 18 partnerus, tā vadošais partneris ir Tallinas Tehnoloģiju universitāte.

Plašāka informācija par projektu pieejama: https://sub.samk.fi/projects/noah/

IWAMA – Interaktīva ūdenssaimniecības pārvaldība

INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.–2020. gadam mērķis ir stiprināt integrētu attīstību un sadarbību inovatīvākām, vieglāk pieejamam un ilgtspējīgākam Baltijas jūras reģionam. Programma veicina pārnacionālu sadarbību un integrāciju Baltijas jūras reģionā, īstenojot projektus, kas risina kopīgas galvenās problēmas. Programmas pievienotā vērtība ir saistīta ar atbalstīto pasākumu un investīciju pārnacionālo ieguvumu. Programmas teritorijā ietilpst Dānija, Igaunija, Somija, Latvija, Lietuva, Polija, Zviedrija, Baltkrievija, Norvēģija, kā arī atsevišķas Vācijas un Krievijas teritorijas. SIA “Jūrmalas ūdens” programmā īsteno IWAMA projektu par dūņu apjoma samazināšanu Slokas notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs.

Plašāka informācija par programmu pieejama:

http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ets_1420/baltijas_juras_regiona_transnacionalas_sadarbibas_programma/?doc=18277 Eiropas Savienības līdzfinansētais PURE projekts

Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas mērķis ir veicināt transnacionālo attīstību, lai izveidotu ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un teritoriāli vienoto Baltijas jūras reģionu. Programmas attiecināmā teritorijā ietilpst 11 dalībvalstis, tai skaitā Latvija. Programmā ir četras prioritātes, no kurām SIA "Jūrmalas ūdens" ir iesaistījusies 3. prioritātes "Baltijas jūras kā kopējā resursa pārvaldība" īstenošanā, kas paredz uzlabot Baltijas jūras resursu pārvaldību ar mērķi panākt labāku vides stāvokli, samazināt jūras piesārņojumu un uzlabot drošību jūrā.

Projekta ietvaros ir veikta tehniskā izpēte Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, lai varētu uzlabot tehnoloģisko procesu, samazinot slāpekļa un fosfora daudzumu izplūdē. Tas ļautu samazināt eitrofikācijas procesu Lielupē un sekojoši arī Baltijas jūrā.

Ieguvumi, realizējot projektu, ir sekojoši:

• Samazināts fosfora savienojumu piesārņojums attīrītajā notekūdenī <0,5 mg/l (rezultātā tiek samazināta eitrofikācija Baltijas jūrā)
• Optimizēta gaisa padeve bioreaktoru aerācijas zonā - tiek panākta nepieciešamā diapazonā skābekļa koncentrācija attīrāmājā notekūdenī (attiecīgi mazāks elektroenerģijas patēriņs un zemākas notekūdeņu attīrīšanas izmaksas;
• uzlabota tehnoloģiskā procesa kontrole (vairāk informācijas par procesu arī no vietām, kur sākotnēji tās nebija;
• iespēja efektīvāk vadīt attīrīšanas procesu atbilstoši papildus informācijas nodrošinājumam par skābekļa, slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrāciju attīrīšanas iekārtu blokos.

Projekta realizācijā SIA „Jūrmalas ūdens” sadarbojas ar SIA „Rīgas ūdens”, kas ir otrs projekta partneris no Latvijas. Vēl projektā iesaistīti ūdenssaimniecības uzņēmumi no Igaunijas, Polijas, Vācijas, Somijas un Baltkrievijas.

Jūrmalas valstspilsētas ūdenssaimniecības attīstība projekti

Sākot ar 2001. gadu, līdz 2022. gadam uzņēmums īstenojis un īsteno četrus Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētus Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projektus.

Sagatavojot Tehniski ekonomisko pamatojumu 2000. gadā, tika veikta detalizēta ūdenssaimniecības perspektīvās attīstības analīze. Par vispārējo mērķi tika izvirzīta augstas kvalitātes ūdens piegāde patērētājiem, kā arī notekūdeņu savākšana un attīrīšana, nepiesārņojot virszemes un pazemes ūdeņus, atbilstoši nacionālo un ES normatīvo aktu prasībām. Šie politikas mērķi nav mainījušies un ir spēkā arī šobrīd. Šai laikā izbūvētas arī jaunas Slokas attīrīšanas iekārtas, Kauguru un Jaundubultu ūdens attīrīšanas stacijas, atjaunots ūdenstornis Ķemeros

Kā projekta konkrētie mērķi tika izvirzīti sekojoši:

• Paaugstināt ūdenssaimniecības pakalpojumu līmeni, pieejamību un drošību, veicot esošo cauruļvadu atjaunošanu un jaunu būvniecību;
• Uzlabot piegādātā dzeramā ūdens kvalitāti;
• Samazināt notekūdeņu piesārņojuma slodzi uz vidi, uzlabojot notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti un pieslēdzot jaunus abonentus centralizētajam notekūdeņu novadīšanas tīklam;
• Paaugstināt ūdensapgādes un notekūdeņu kanalizācijas sistēmu darbības efektivitāti, samazinot dzeramā ūdens noplūdes tīklā, novēršot gruntsūdeņu infiltrāciju notekūdeņu savākšanas tīklā, paaugstinot tehnoloģisko ierīču energoefektivitāti, kā arī automatizējot tehnoloģiskos procesus.

Vairāk: https://jurmalasudens.lv/?ct=invest

SERTIFIKĀTI