Jūrmalnieki pilnvērtīgi izmanto Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārtā paveikto
Lai celtu dzīves kvalitāti, šobrīd noris jau attīstības IV kārta
Jūrmalas pilsēta ir unikāla ar savu ūdensapgādes sistēmu — artēziskajos urbumos iegūtā dzeramā ūdens apjoms, kas nepieciešams pilsētas iedzīvotāju un viesu vajadzībām, ir pietiekošs un kvalitatīvs, tomēr no pazemes nākušā ūdens cietība, sulfātu un dzelzs jonu saturs ir relatīvi augsts.
Projekta II kārtas galvenie uzdevumi bija nodrošināt centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pieejamību arī tajos pilsētas rajonos, kur līdz tam tas nebija iespējams, un uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti, samazinot sulfātu īpatsvaru dzeramajā ūdenī. Tautas valodā runājot, vajadzēja samazināt to ūdens sastāva daļu, kas katlos un elektriskajās sildierīcēs rada kaļķainas nogulsnes. Sulfāti nav kaitīgi veselībai, bet vairāk attiecas uz komfortu un ērtībām. Būtībā tā ir ūdens mīkstināšana, kas dod iespēju samazināt, piemēram, veļas pulvera daudzumu, uzlabo matu stāvokli, pasargā veļas un trauku mašīnas un ūdens boilerus no aizkaļķošanās, un nav jālieto citi ūdens mīkstinātāji, pagarinās arī citu ūdens sildierīču lietošanas laiks. Ūdens mīkstināšanu
veic, izmantojot nanofiltrācijas metodi, kas darbojas tikai uz mehāniskiem
principiem, neizmantojot ķīmiju. Jāatzīst, ka tās ir dārgas un ļoti modernas
tehnoloģijas un to uzstādīšanu prasa arī ES izstrādātie ūdens kvalitātes
standarti. Otra, pati svarīgākā
Projekta II kārtas sastāvdaļa bija jaunu tīklu izbūve, jo tobrīd tikai 75%
iedzīvotāju bija pieejama centralizētā ūdens apgāde, bet tikai 74% arī
kanalizācijas tīkli. Tāpat ūdens kvalitāti ietekmē korodējušie ūdensvadi, bet
novecojušās kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas nebija drošas un sūkņu
elektropatēriņš bija pārāk liels.
Ūdenssaimniecības
attīstības projekta II kārtā tika veikta
ūdens padeves 40 km kopgaruma maģistrāļu būvniecība, nodrošinot Dzintaru,
Kauguru un Jaundubultu sistēmu apvienošanu; 1,2 kilometru sliktā stāvoklī esošo
ūdensvadu atjaunošanu un ūdensvada sadales tīklu izbūvi atsevišķos rajonos ar
kopējo garumu 45 kilometri.
Savukārt kanalizācijas
sistēmas uzlabošanai veikta 11 esošo kanalizācijas sūkņu staciju
rekonstrukcija, kritisko cauruļvadu posmu atjaunošana 6,6 km garumā un jaunu
tīklu izbūvi ar kopējo garumu 48,2 km.
Plānotais darba apjoms
bija liels, bet realizācija ieplānota ļoti straujā tempā.
Ūdenssaimniecības
attīstības projekta II kārtā SIA “Jūrmalas ūdens” uzlaboja atdzelžošanas ietaises, uzstādīja
jaunas nanofiltrācijas iekārtas, rekonstruēja akas un izbūvēja jaunas, esošos
sūkņus un tehnoloģiskos aprīkojumus nomainīja pret efektīvākiem, veica arī
daudzus citus infrastruktūras uzlabošanas darbus. Pateicoties jaunākajām
tehnoloģijām šī nozīmīgā projekta ietvaros, ikviens jūrmalnieks saņem augstākās
kvalitātes dzeramo ūdeni, kas pilnībā atbilst nacionālajai likumdošanai un
Eiropas Savienības (ES) kvalitātes direktīvām.
Lai kvalitatīvi
sagatavotais dzeramais ūdens nonāktu līdz patērētājiem, nepieciešams spert arī
projektā paredzēto nākamo soli un īstenot ūdensapgādes tīklu paplašināšanu
dažādos Jūrmalas pilsētas rajonos, vienlaikus izbūvējot arī sadzīves notekūdeņu
kanalizācijas tīklus, lai novadītos notekūdeņus būtu iespējams savākt un
kvalitatīvi attīrīt, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Projekta II kārtas
finansējums bija salīdzinoši mazāks nekā šobrīd — tad tika apgūti ap 27
miljoni EUR. Toreiz, tāpat kā tagad līdzfinansējumu projektā nodrošināja
Eiropas Savienības Kohēzijas fonds (62% no kopējām projekta izmaksām) un
Jūrmalas pilsētas dome (20%). Atlikušo finansējuma daļu (18%) nodrošināja SIA
“Jūrmalas ūdens” no saviem līdzekļiem.
Kanalizācijas pakalpojumi nebija pieejami
21% jūrmalnieku
Pēc projekta II kārtas
īstenošanas sagatavotā un tīklā padotā dzeramā ūdens kvalitāte atbilst
starptautisko un nacionālo tiesību aktu prasībām. Ir novērsts līdz tam
paaugstinātais dzelzs un sulfātjonu daudzums, kā arī uzlaboti citi rādītāji.
Attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu pie patērētāja krānā, kā arī tīklu
pieejamību, toreiz bija nepieciešama investīciju piesaiste, jo tikai 82% no
iedzīvotājiem bija nodrošināta iespēja izmantot centralizētas ūdensapgādes
sistēmas pakalpojumus. Pārējie iedzīvotāji izmantoja (un daļa izmanto joprojām)
seklās akas, kuras ir pakļautas virszemes ūdeņu piesārņojumam, tādēļ ūdens
kvalitāte šajos avotos nav zināma.
Toreiz uzmanība tika
pievērsta arī faktam, ka, lai arī ūdens tika attīrīts atdzelžošanas iekārtās
atbilstoši prasībām, ne vienmēr pie patērētāja tas atbilda noteiktajām
prasībām. Ūdens pasliktināšanos tīklos izraisīja tīkla vecāko posmu korozija.
Tāpēc bija nepieciešama atsevišķu ūdensapgādes tīkla posmu rekonstrukcija.
Tāpat tikai 79% no
iedzīvotājiem bija nodrošināta iespēja izmatot centralizētus notekūdeņu
savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus. Centralizēto sistēmu neizmantojošie
iedzīvotāji notekūdeņus novadīja izsmeļamajās bedrēs, kuru kvalitāte ne vienmēr
ir atbilstoša, tādēļ pastāv gruntsūdeņu piesārņojuma risks.
Sērūdeņraža korozijas
un neatbilstošu cauruļvadu materiālu izvēles dēļ, veco kanalizācijas tīklu stāvoklis
radīja palielinātus ekspluatācijas izdevumus, sekmējot nevajadzīgu
elektroenerģijas patēriņu pārsūknējot un attīrot infiltrācijas ūdeņus, kā arī
citu resursu patēriņu.
Arī vairāku
kanalizācijas sūkņu staciju būvkonstrukcijas bija sliktā stāvoklī, kas
samazināja sūkņu staciju drošumu un palielināja elektroenerģijas un citu
resursu patēriņu.
Tehniski ekonomiskajā
pamatojumā bija arī uzsvērts, ka ir nepieciešams otrs paralēls kanalizācijas
spiedvads no Lielupes uz Rīgu, kas paaugstina notekūdeņu pārsūknēšanas drošību.
Darbs, kas turpinās
šodien
Īstenojot projekta II
kārtas uzdevumus, pilsētā pieejams augstākās kvalitātes dzeramais ūdens. Tika
izveidots arī maģistrālo tīklu “mugurkauls”.
Šobrīd pilsētā
īstenotais projekts "Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības IV kārta"
ir kā papildinājums II kārtā iesāktajam, lai gandrīz visi pilsētas iedzīvotāji
varētu saņemt kvalitatīvu (ar nanofiltrācijas iekārtām attīrītu) ūdeni, kā arī
varētu pieslēgties pilsētas centralizētajam kanalizācijas tīklam, kas nodrošina
notekūdeņu nonākšanu attīrīšanas iekārtās. Kopumā
Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība notiek jau 20 gadus un nākamā gada izskaņā
tikai no pašu jūrmalnieku attieksmes būs atkarīgs, cik daudzi ūdenskrānā saņems
kvalitatīvu dzeramo ūdeni un cik daudz kanalizācijas notekūdeņu tiks droši un
pilnībā attīrīti.Jūrmalas pilsēta ir unikāla ar savu ūdensapgādes sistēmu — artēziskajos urbumos iegūtā dzeramā ūdens apjoms, kas nepieciešams pilsētas iedzīvotāju un viesu vajadzībām, ir pietiekošs un kvalitatīvs, tomēr no pazemes nākušā ūdens cietība, sulfātu un dzelzs jonu saturs ir relatīvi augsts. Projekta II kārtas galvenie uzdevumi bija nodrošināt centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pieejamību arī tajos pilsētas rajonos, kur līdz tam tas nebija iespējams, un uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti, samazinot sulfātu īpatsvaru dzeramajā ūdenī. Tautas valodā runājot, vajadzēja samazināt to ūdens sastāva daļu, kas katlos un elektriskajās sildierīcēs rada kaļķainas nogulsnes. Sulfāti nav kaitīgi veselībai, bet vairāk attiecas uz komfortu un ērtībām. Būtībā tā ir ūdens mīkstināšana, kas dod iespēju samazināt, piemēram, veļas pulvera daudzumu, uzlabo matu stāvokli, pasargā veļas un trauku mašīnas un ūdens boilerus no aizkaļķošanās, un nav jālieto citi ūdens mīkstinātāji, pagarinās arī citu ūdens sildierīču lietošanas laiks.
|