“Kā svarīgākais šī gada darbs, neskaitot kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem, bija projekta “Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība IV kārta” tālāka virzība, lai jau pārskatāmā nākotnē varētu nodrošināt centralizētā ūdensvada un kanalizācijas pakalpojuma pieejamību gandrīz visiem jūrmalniekiem,” atskatoties uz 2018. gadā paveikto, pauž SIA “Jūrmalas ūdens” valdes priekšsēdētājs Jānis Daugavvanags.

Turpinās projekta realizācija

Dotajā brīdī ir pabeigta tehnisko projektu izstrāde pirmajam posmam Priedaine-Majori rajonā: izstrādāti projekti 29 km ūdensapgādes un 32 km kanalizācijas tīkliem, kā arī piecām jaunām kanalizācijas sūkņu stacijām. Tāpat ir pabeigta tehnisko projektu izstrāde otrajam posmam Majori-Krastciems rajonā: izstrādāti projekti 27 km ūdensapgādes un 34 km  kanalizācijas tīkliem un 9 jaunām kanalizācijas sūkņu stacijām. Augstāk minētajiem darbu posmiem šobrīd norisinās būvdarbu iepirkuma procedūras.

Uzsākta tehniskā projekta izstrāde ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvei Krastciems-Ķemeri rajonā (ar izpildes termiņu 2019.g. II cet.)

Ūdenssaimniecības attīstības projektu II, III un IV (Buļļuciemā) kārtās izbūvētajiem ūdensapgādes tīkliem 2018.gadā pieslēgušies 1220 iedzīvotāji un sadzīves kanalizācijas tīkliem 1090 iedzīvotāji. Kopā visos projektos līdz šim ūdensapgādes tīkliem pieslēgušies 4820 Jūrmalas iedzīvotāju un sadzīves kanalizācijas tīkliem 4575 iedzīvotāji.

2019.gadā tiks uzsākti faktiskie būvdarbi Priedaine-Majori un Majori-Krastciems rajonos.

Kā uzsver uzņēmuma tehniskais direktors Guntis Klīve, tad projekta veiksmīga realizācija ir būtiska pilsētas attīstībā – tiek uzlabota infrastruktūra un tiek nodrošināta kvalitatīva dzīvesvieta. Taču pilsētas ūdenssaimniecības tīklu sakārtošanā liela nozīme ir arī iedzīvotāju atsaucībai un ieinteresētībai. Tas attiecas gan uz jauno tīklu pievadu izeju precīzu un jūrmalniekiem izdevīgāko atzīmēšanu projektā un izbūvi, gan kanalizācijas notekūdeņu krājtvertņu uzskaiti. Daudzi pēc jauno Ministru kabineta noteikuma un pilsētas Saistošo noteikumu pieņemšanas jau ir izrēķinājuši, ka pieslēgšanās centralizētajiem kanalizācijas tīkliem ir finansiāli izdevīgāka nekā esošās tvertnes pārbūve un tās ekspluatācija (izvešana) atbilstoši visiem noteikumiem. Kā uzsver G. Klīve, tad atbilstoši šiem noteikumiem, uzņēmumam turpmāk būs pienākums sekot līdzi šo tvertņu izvešanas biežumam, lai netiktu piesārņota apkārtējā vide. “Ja tvertne ir tik tiešām hermētiska, tad tā ir jāizved daudz biežāk, nekā daži cer, ka pietiks ar divām trim reizēm gadā – lielākai ģimenei bezmaz reizi mēnesī. Ja ziemā nedzīvo, tad, protams, ir cita situācija.” pauž G. Klīve.

Ielūkojoties tālākā nākotnē, ir skaidrs, ka SIA “Jūrmalas ūdens” pēc attīstības projektu realizācijas būs jāķeras klāt esošo centralizēto tīklu pārbūvei un remontam. Jau šobrīd vairākos pilsētas rajonos esošās kanalizācijas caurules tiek “saremontētas” izmantojot jaunākās tehnoloģijas – caurules pat neatrokot.   “Esošie tīkli ir būvēti jau daudzus gadus atpakaļ un tie tika izbūvēti samērā haotiski – vadījās pēc dažādu resoru vajadzībām nevis iedzīvotāju vajadzībām. Tas atstāja zināmas sekas, kuras tagad vajadzēs sakārtot,” informē tehniskais direktors. Tas visvairāk saistīts ar tiem īpašumiem, kuriem ūdensvads un kanalizācija ir ievilkta caur vairākiem īpašumiem.

Rūpes par darbiniekiem

SIA “Jūrmalas ūdens” rūpējas arī par saviem darbiniekiem, viņu darbavietu uzlabošanu. Tā, kā pastāstīja valdes loceklis Maksims Sidorovs, Slokas Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbiniekiem šogad izbūvētas atsevišķas telpas. “Viņu darba kabinetos vairs nebūs attīrīšanas iekārtām raksturīgās smakas. Darbinieki par to sen bija domājuši, un tas bija paredzēts arī attīrīšanas iekārtu sākotnējā projektā,” pauda M. Sidorovs. Uz jaunajām telpām pārcelti gan darba kabineti, gan laboratorija, gan ģērbtuves un dušas telpas.

Slokas NAI šogad piedzīvoja arī citus jaunievedumus - ievērojot Jūrmalas pilsētas domes saistošos noteikumus “Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Jūrmalas pilsētas pašvaldībā”, SIA “Jūrmalas ūdens” ir mainījis un modernizējis līdzšinējo decentralizēto kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu apsaimniekošanas - attīrīšanas, savākšanas, transportēšanas un nodošanas - uzraudzības un kontroles mehānismu. “Tagad asenizācijas pakalpojumus pilsētā drīkst sniegt tikai tie uzņēmēji, kuri ir reģistrējušies SIA “Jūrmalas ūdens”, un nodošana ir pilnībā automatizēta. Līdz ar to ir precīzāka uzskaite, un jau tagad mēs redzam, ka salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem nodoto kanalizācijas notekūdeņu daudzums ir palielinājies. Taču saistībā ar jaunajiem saistošajiem noteikumiem mums vēl ir liels darbs priekšā, lai ieviestu skaidrību par pilsētā esošo izsmeļamo bedru stāvokli un to izvešanas biežumu. Jūrmala ir kūrorts, un mums ir jārūpējas par pilsētas vidi,” informē M. Sidorovs un piebilst: “Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka, ja šie notekūdeņi nonāk gruntī, tad tie var nonākt arī ūdens krānā (ja ir spice) vai akā un ieteiktu pievērst uzmanību, kur paliek ne tikai paša, bet arī kaimiņa kanalizācijas bedres saturs.

Darba efektivitātes uzlabošana

Savukārt valdes locekle Ligita Maziņa informē, ka ar mērķi uzlabot ne tikai darba apstākļus, bet arī uzlabot paša uzņēmuma darba efektivitāti, ekonomiskos rādītājus šajā gadā SIA “Jūrmalas ūdens” ir iestājies Biznesa efektivitātes asociācijā. “Tas ļauj izmantot pasaules un arī citu Latvijas uzņēmumu pieredzi, lai uzlabotu darba vidi, samazinātu izdevumus un tai pašā laikā palielinātu ieņēmumus,” pauž L. Maziņa. Dalība asociācijā ļauj ne tikai uzzinātu citu pieredzi, bet pat organizēt uzņēmuma problēmu risināšanai speciālas laboratorijas piesaistot speciālus ekspertus. Sevišķi būtiski tas ir brīdī, kad SIA “Jūrmalas ūdens”, realizējot ūdenssaimniecības attīstības projektus, palielinās apkalpojamo tīklu kilometri, bet klientu skaits nepieaug tik ātri, lai nosegtu jaunos izdevumus.

Lai uzlabotu uzņēmuma darbības rezultātus, SIA ”Jūrmalas ūdens” tiek ieviesta jauna darbinieku darba novērtēšanas sistēma, kas ļauj pilnvērtīgi noteikt darbinieku darba efektivitāti un noslodzi, darbu uzdevumu pārklāšanos.

Domājot par klientu ērtībām, jūrmalnieki SIA “Jūrmalas ūdens” grāmatvedībā tagad var norēķināties ne tikai ar skaidro naudu, bet arī bankas norēķinu kartēm. Tāpat, kā uzsver L. Maziņa, klientu ērtībām uzņēmums ir vienojies ar pašvaldību, ka tagad visus dokumentus uzņēmumam var nodot visos domes apmeklētāju apkalpošanas centros, tai skaitā Ķemeros.

“Ejot līdzi laikam, vēlamies uzņēmumu restartēt – lai tas būtu mūsdienīgs un iedzīvotājiem atvērts, ekonomiski efektīvs uzņēmums,” pauž L. Maziņa.