PURE – eitrofikācijas procesu mazināšana Baltijas jūrā
Rezultāts:
- samazināts fosfora savienojumu piesārņojums attīrītajā notekūdenī <0,5 mg/l (rezultātā tiek samazināta eitrofikācija Baltijas jūrā)
- optimizēta gaisa padeve bioreaktoru aerācijas zonā – tiek panākta nepieciešamā diapazonā skābekļa koncentrācija attīrāmājā notekūdenī (attiecīgi mazāks elektroenerģijas patēriņs un zemākas notekūdeņu attīrīšanas izmaksas;
- uzlabota tehnoloģiskā procesa kontrole (vairāk informācijas par procesu arī no vietām, kur sākotnēji tās nebija;
- iespēja efektīvāk vadīt attīrīšanas procesu atbilstoši papildus informācijas nodrošinājumam par skābekļa, slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrāciju attīrīšanas iekārtu blokos.
Laika grafiks: 2009. – 2012. gads
Kopējais budžets: 3,1 milj. EUR, SIA “Jūrmalas ūdens” kā projekta partnera budžets 0,4 milj. EUR.
Projekta finansēšanas avoti: ERAF, SIA “Jūrmalas ūdens”.
Projekta teritoriālā sadarbība: Vadošais partneris bija Baltijas pilsētu savienības Vides komisija un partnerorganizācijas Džona Nurminena fonds (John Nurminen Foundation) un HELCOM, kas ietilpa projekta vadības grupā. SIA „Jūrmalas ūdens” projektu realizēja kopā ar septiņiem citiem ūdenssaimniecības uzņēmumiem: SIA „Rīgas ūdens” (Latvija), Brestas ūdenssaimniecības uzņēmums „Brestvodokanal” (Baltkrievija), Ščecinas ūdenssaimniecības uzņēmums (Polija), Lībekas ūdenssaimniecības uzņēmums (Vācija), Kohtlajerves ūdensapgādes uzņēmumu (Igaunija), Gdaņskas ūdenssaimniecības uzņēmums (Polija) un Mariehamnas ūdensapgādes uzņēmumu (Somijā).
Plašāka informācija par projektu pieejama šeit.
Labās prakses pārnese pieejama šeit.
IWAMA – Interaktīva ūdenssaimniecības pārvaldība
Rezultāti:
- veikts energoefektivitātes audits, lai precizētu nepieciešamos uzlabojumus Slokas notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs katrā atsevišķā attīrīšanas procesa blokā;
- izstrādāta priekšizpēte Slokas notekūdeņu attīrīšanas ietaišu dūņu apstrādes tehnoloģijām;
- Pēc priekšizpētes iegūtā rezultāta īstenots pilotprojekts Slokas NAI notekūdeņu dūņu apstrādes procesa uzlabošanai.
Laika grafiks: 2016. – 2019. gads
Kopējais budžets: 4,6 milj. EUR, SIA “Jūrmalas ūdens” kā projekta partnera budžets 0,2 milj. EUR.
Projekta finansēšanas avoti: ERAF, SIA “Jūrmalas ūdens”.
Projekta teritoriālā sadarbība: Projekta vadošais partneris bija pārstāvēts Somijā, savukārt programmas teritorijā ietilpa Dānija, Igaunija, Somija, Latvija, Lietuva, Polija, Zviedrija, Baltkrievija, Norvēģija, kā arī atsevišķas Vācijas un Krievijas teritorijas.
Plašāka informācija pieejama šeit.
Labās prakses pārnese pieejama šeit.
NOAH – Baltijas jūras aizsardzība no neattīrītu notekūdeņu ieplūdes pilsētu teritorijās plūdu laikā
Rezultāti:
- iegūti dati par nokrišņu daudzuma mērījumiem atsevišķās Jūrmalas vietās, pētot nokrišņu korelāciju ar pieplūdēm pašteces kanalizācijas tīklā, kas sniedz iespēju lokalizēt potenciāli kristiskās vietas;
- tādu vietu noteikšana lietus kanalizācijas izlaidēs, kur piesārņojuma cēlonis varētu būt saistīts ar izlaidēm grāvjos no mājsaimniecībām. Sadzīves notekūdeņu kanalizācijas izlaižu detektēšana grāvjos, kas kalpo kā primārais rīks nelikumīgas darbības fiksēšanai un pilsētas sadzīves notekūdeņu kanalizācijas pieslēgumu veicināšanai;
- uzlabojumi esošajā SCADA sistēmā – pašteces kanalizācijas tīklu kontrolei un vadībai;
- iegādātas mērierīces, piemēram, plūsmas mērītāji, klimata mikrostacijas, līmeņa devēji, piesārņojuma ekspresanalizatori, datortehnika, programmatūra u.c., kas izmantojamas arī turpmākajā uzņēmuma darbībā.
Laika grafiks: 2019. – 2021. gads.
Kopējais budžets: 3,0 milj. EUR, SIA “Jūrmalas ūdens” kā projekta partnera budžets 0,2 milj. EUR.
Projekta finansēšanas avoti: ERAF, SIA “Jūrmalas ūdens”.
Projekta teritoriālā sadarbība: Vadošais partneris bija Tallinas Tehnoloģiju universitāte (Igaunija). SIA „Jūrmalas ūdens” projektu realizēja kopā ar astoņām citām pilsētām un ūdenssaimniecības uzņēmumiem septiņām augstskolām un izpētes institūtiem, kā arī 2 virsvadības institūcijām. Projekta ieviešana tika veikta Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Latvijā, Polijā un Dānijā. SIA “Jūrmalas ūdens” projektā cieši sadarbojās ar Rīgas Tehnisko universitāti.
Plašāka informācija pieejama šeit.
Labās prakses pārnese pieejama šeit.
NURSECOAST-II – projekts barības vielu samazināšanas risinājumu paraugu apzināšanai un popularizēšanai sadzīves notekūdeņu attīrīšanai Baltijas jūras piekrastes tūrisma zonās apdzīvotās vietās ar cilvēku ekvivalentu zem 2000 CE, daļēju sadzīves notekūdeņu novadīšanas centralizētā tīkla pārklājumu un vienlaikus izteiktu tūrisma sezonalitāti
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētais projekts NURSECOAST – II ir viens no Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālas sadarbības programmas projektiem. Projekta mērķis ir realizēt 6 pilotprojektus dažādās Baltijas jūras reģiona valstīs, tai skaitā, Latvijā, izvērtējot dažādus alternatīvus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas veidus un metodes, kurus projektā izvērtējot būtu iespējams popularizēt vietās, kur centralizēto sadzīves kanalizācijas novadīšanas pakalpojumu esamība ir ierobežota. Projektā tiek realizēta sadarbība starp praktisko pusi (ūdenssaimniecības uzņēmumiem, pakalpojuma sniedzējiem) un akadēmisko pusi – augstskolu un universitāšu mācībspēki un zinātnieki, lai praktisko pētījumu rezultātā rastu nepieciešamos risinājumus, kā arī apkopotu un salīdzinātu projekta partnervalstu prasības, praksi un metodoloģiju.
Projekts apvieno 17 partnerus no astoņām valstīm (Polija, Somija, Zviedrija, Lietuva, Latvija, Igaunija, Vācija un Dānija), kā arī projekta asociētos partnerus. Projekta vadošais partneris ir Polijas zinātņu akadēmijas Sževaļska šķidruma plūsmas tehnikas institūts (The Szewalski Institute of Fluid-Flow Machinery Polish Academy of Sciences), projekta partneris – SIA “Jūrmalas ūdens. Projekta primārie labuma guvēji ir vietējās valsts un pašvaldības iestādes, tūrisma operatori un uzņēmumi, kā ārī infrastruktūra un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Sabiedrības izglītība, kas ir viens no neatņemamiem projekta mērķiem, sniedz ieguvumu ilgtspējīgai resursu izmantošanai un atbildīgas sabiedrības nodrošināšanai mums visapkārt.
Projekta mērķis Jūrmalā ir sadarbībā ar projekta sadarbības partneriem no Igaunijas un Zviedrijas veikt projekta pētnieciskā darba daļu.
Līdz šim paveiktais:
- 2023. gada laikā SIA “Jūrmalas ūdens” veica izpēti Ziemeļkurzemes reģionā, veicot paraugu testēšanu un analizējot piesārņojuma līmeni četrpadsmit ūdenstilpnēs tiešā Baltijas jūras piekrastes tuvumā gan pirms, gan tūrisma sezonas laikā, kā arī pēc aktīvās tūrisma sezonas beigām. Vienlaikus ar šiem darbiem tika izstrādāta aptaujas anketa, kurā ikviens, kurš apmeklē vides objektus, ir aicināts veltīt tikai dažas minūtes, un tādējādi sniegt atbildes uz 10 jautājumiem, paužot savu viedokli un nostāju par projektam būtiskiem jautājumiem, lai Latvija par patīkama tūrisma mērķi var kalpot ne tikai šodien, bet arī nākotnē. Aptaujas anketa pieejama https://arcg.is/1SuD090 un paldies ikvienam, kurš jūtas atbildīgs!
- 2024. gada būtiskais mērķis bija organizēt un vadīt starptautiska mēroga vidēja termiņa darbības atskaites konferenci, kas Jūrmalā noritēja no 7. līdz 9. maijam. Konferencē piedalījās projekta partneri un asociētie partneri, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvji un viesi, kam bija iespēja plašākai sabiedrībai paust ar projektu saistītos aktuālos jautājumus un gūtās atziņas.
- 2025. gadā veikta dažādu mērķauditoriju iesaiste labās prakses pārnesē, kā arī darbā, kas saistīts ar normatīvo aktu pilnveidi dažādās partnervalstīs, gan apkopojot projekta aktivitātes un paveikto, gan izstrādājot pieredzes pārneses dokumentus un biznesa modeļus, kurus ieviešot dzīvē, projektā nostiprinātajām idejām būtu ilgtspējīgs risinājums ar praktisku pielietojumu ne tikai Baltijas jūras piekrastes teritorijās, bet arī citviet.
Projekta uzdevums kopumā ir izstrādāt projektu ceļvežus valsts iestādēm, ūdensapgādes uzņēmumiem un tūrisma uzņēmumiem, kā samazināt sezonālo notekūdeņu ražošanas un barības vielu novadīšanas pieaugumu tūristu zonās.
Projekta norises laiks plānots no 2023.gada janvāra līdz 2025.gada decembrim.
Kopējais projekta budžets ir 4,42 milj. EUR. SIA “Jūrmalas ūdens” kā projekta partnera budžets plānots EUR 415 452,00. ERAF līdzfinansējums ir 80% no projekta attiecināmajām izmaksām.
Plašāka informācija par projektu pieejama šeit.
ReNutriWater – projekts attīrītu notekūdeņu pielietojuma paplašināšanai pilsētvidē un mājsaimniecībās, kā arī jomas prasību un normatīvo aktu pilnveidei
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētais projekts ReNutriWater ir viens no Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālas sadarbības programmas projektiem. Projekta mērķis ir ilgtspējīgāka ūdens izmantošana – pielāgot ūdens apsaimniekošanas praksi dažādās nozarēs, lai saprātīgi izmantotu ūdeni (atkārtoti izmantotu, saglabātu un izmantoto recirkulētu).
Projekts apvieno 14 partnerus no piecām valstīm (Polija, Somija, Dānija, Lietuva, Latvija), kā arī projekta asociētos partnerus. Projekta vadošais partneris ir Polijas ūdenssaimniecības Ekonomikas kamera (Chamber of Economy Polisch Waterworks), projekta partneris – SIA “Jūrmalas ūdens”, kura uzdevums ir realizēt pilotprojektu, savukārt projekta asociētais partneris ir Jūrmalas valstspilsētas administrācija, jo projekta darbības rezultātā tiešie labuma guvēji ir pilsētas iedzīvotāji un viesi.
Pilotprojekta mērķis Jūrmalā ir atbilstoši attīrītu notekūdeņu atkārtota izmantošana pilsētvidē apzaļumošanas vajadzībām. Tādējādi tiks nodrošināta ūdens recirkulācija – to, kas sākotnēji paņemts no dabas resursiem, vēlāk izmantots cilvēku vajadzībām un atbilstoši attīrīts, tiek atdots otrreizējam ciklam – lietošanā dabas SPA. Notekūdeņiem pirms to atkārtotas izmantošanas paredzēts veikt rūpīgu piesārņojuma kontroli un nodrošinot, ka dabā un jo īpaši pilsētvidē atkārtoti tiek izmantots tikai drošs un dabai draudzīgs resurss, ar procesa laikā iegūto pievienoto vērtību.
Projekta uzdevumi kopumā:
- Samazināt ūdens piesārņojuma risku – uzlabot ūdens apsaimniekošanas praksi dažādās nozarēs, lai samazinātu ūdens piesārņojuma risku, ko pastiprina klimata pārmaiņas (piemēram, pieejamais dzeramā ūdens daudzums);
- Pievērst uzmanību klimata pārmaiņu ietekmei – pārdomāt plānošanas procesus efektīvākai ūdens apsaimniekošanai (piemēram, vētru, plūdu, sausuma un gruntsūdeņu trūkuma laikā), izstrādājot arī apzaļumošanas plānus, dabiskus un digitālus risinājumus;
- Ierastās uzvedības un paradumu maiņa – izmēģinājuma darbības, lai mainītu patērētāju un ražošanas modeļus, lai novērstu ūdens piesārņojumu, piemēram, samazinātu plastmasas lietošanu.
Projekta aktivitātes Jūrmalā:
- vides izglītība par ūdens resursa pieejamību, un tā izmantošanu kopumā;
- laboratorijas kapacitātes uzlabošana un darbības paplašināšana projekta mērķu sasniegšanai, tai skaitā, sadarbībā ar projekta partneriem;
- notekūdeņu testēšana papildus obligātajam testēšanas grozam, lai noteiktu un projekta darbības laikā realizētu atbilstoši attīrītu notekūdeņu atkārtotas izmantošanas alternatīvas dabā un šādu ūdeņu pielietojumu Jūrmalā;
- attīrīto notekūdeņu izmantošana apzaļumošanas vajadzībām Jūrmalas pilsētas teritorijā, kas tiks realizēta tiešā sadarbībā ar pašvaldību.
- sabiedrības informēšana par notekūdeņu kvalitātes rādītājiem, tādējādi caur vides izglītību mainot sabiedrības viedokli no “notekūdeņi piesārņo”, uz “notekūdeņi ir resurss”. Faktiski šādu “nepietiekami izmantoto” resursu izmantošana nākotnē var tikai pieaugt, ja izpratne un ikdienas paradumi mainās.
Projekts norises laiks plānots no 2023.gada janvāra līdz 2025.gada decembrim.
Kopējais projekta budžets ir 3,85 milj. EUR. SIA “Jūrmalas ūdens” kā projekta partnera budžets plānots EUR 480 488,00. ERAF līdzfinansējums ir 80% no projekta attiecināmajām izmaksām.
Plašāka informācija par projektu pieejama šeit.
