Dzeramā ūdens sagatavošana:
Ūdensapgādes sistēma Jūrmalas apdzīvotākajā rajonā – Kauguros attīstījās līdz ar šīs pilsētas daļas intensīvo apbūvi 20. gs. 60. – 70. gados. Dzeramā ūdens ieguves avots, tāpat kā pārējā pilsētas teritorijā ir dziļurbuma akas un ūdens bez papildus attīrīšanas tika padots sadales tīklā. Jūrmalā dzeramo ūdeni iegūst no diviem nogulumiežu slāņiem 130 – 150m un 240 – 250m dziļumā. Izmantojamais pazemes ūdens daudzums – 17 415 m3/diennaktī jeb 6 356 475 m3/gadā. Pieejamā ūdens daudzums ir pietiekošs, taču tā cietība, sulfātu un dzelzs jonu saturs ir relatīvi augsts.
Laika periodā no 2004. līdz 2006. gadam, realizējot Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta I kārtu, tika izbūvēta jauna dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija Kauguros, kā arī rekonstruētas jau esošās Dzintaru un Jaundubultu atdzelžošanas stacijas. Atdzelžošanas process tiek nodrošināts spiediena filtros, kas ir pildīti ar kvarca smiltīm. Filtrā ir izaudzētas baktērijas, kas veicina atdzelžošanas procesu un ir kā katalizators dzelzs oksidācijas procesā. Baktērijas nav kaitīgas cilvēka veselībai, savukārt smiltis nodrošina nepieciešamo virsmu baktēriju augšanai un ir filtrējošs materiāls dzelzs hidroksīda savākšanai. Pēc projekta realizācijas, SIA „Jūrmalas ūdens” saņēma daudzas pozitīvas atsauksmes sevišķi no Kauguru rajona iedzīvotājiem par būtisku uzlabojumu dzeramā ūdens kvalitātē.
Sekojoši SIA „Jūrmalas ūdens” spēra nākamo soli un laika periodā no 2011. līdz 2013. gadam, realizējot Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārtu, īstenoja ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanu Dzintaros, Kauguros, Jaundubultos, papildus atdzelžošanai uzstādot nanofiltrācijas iekārtas, kuru darbības rezultātā samazina sulfāta, kalcija un magnija jonu koncentrāciju ūdenī līdz ar to dzeramais ūdens tiek ievērojami „mīkstināts”. Acīmredzamais ieguvums pagarināts sadzīves tehnikas kalpošanas laiks, piemēram, ievērojami mazāk apkaļķojas tējkannas, sildelementi, kā arī veļas mašīnām vairs nav nepieciešams mazgājot pievienot ūdens mīkstinātāju un tamlīdzīgi.
Kā projekta prioritāte tika izvirzīta arī dzeramā ūdens kvalitāte Ķemeros, jo projektā tika pilnībā rekonstruēta Ķemeru ūdens sagatavošanas ietaises, nodrošinot tajās kvalitatīvu un modernu atdzelžošanas un nanofiltrācijas procesu. Līdz ar to Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārtā paveikto attiecībā uz dzeramā ūdens kvalitātes uzlabojumu vislabāk izjutīs tieši Ķemeru rajona iedzīvotāji, kas lieto centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus.
Ieguvumi un finansējums:
Attiecīga apjoma un jaudas nanofiltrācijas iekārtas ir unikālas Latvijā, jo līdz šim līdzīgas, bet ar ievērojami mazāku ražību tiek izmantotas vien atsevišķās ražotnēs. Ikviens Jūrmalas iedzīvotājs, kurš lieto SIA „Jūrmalas ūdens” centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus jau šobrīd saņem patiešām augstas kvalitātes dzeramo ūdeni, kas pilnībā atbilst Eiropas Savienības un nacionāla līmeņa normatīvu prasībām.
Ūdens sagatavošanas ietaišu kvalitāti novērtē ne tikai Jūrmalas iedzīvotāji, bet arī pilsētas viesi, kas sevišķi vasaras sezonā apmeklē Jūrmalu un lieto centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus.
Apskatīt un iepazīties ar tehnoloģiju darbu ierodas arī dažādi ūdenssaimniecības jomas speciālisti. 16. septembrī SIA „Jūrmalas ūdens” apmeklēs ūdenssaimniecības uzņēmuma pārstāvju grupa no Norvēģijas, savukārt oktobrī gaidāma viesu ierašanās no Zviedrijas. 22. augustā ūdens sagatavošanas ietaises apmeklēja tehnisko universitāšu studentu grupa no dažādām Eiropas valstīm, BEST-Riga rīkotā semināra „H2O. Thinkoutsidethesink” (H2O, Domā ārpus izlietnes) laikā, kas tika rīkots ar Rīgas Tehniskās universitātes atbalstu.
Dzeramā ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošana izmaksāja vairāk nekā 2 miljonus latu, un nebūtu iespējama bez Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalsta, kas nodrošināja 95% no attiecināmajām izmaksām un bija kā dāvinājums dzīves kvalitātes uzlabošanai. Ne velti publicitātes pasākumos bieži sastopamais sauklis „Ieguldījums Tavā nākotnē!” šajā gadījumā ir tieši attiecināms uz realizētajiem darbiem, jo dzeramā ūdens kvalitāte vērtējama vien ilgtermiņā, ūdeni lietojot regulāri.
Centralizētā ūdensapgādes tīklā padotā dzeramā ūdens kvalitāte:
- Dzintaru ūdens sagatavošanas ietaises (Promenādes iela 1a)
| Npk. | Rādītājs | Rezultāts | Mērvienība |
|---|---|---|---|
| 1 | Vides reakcija, pH (pie 25oC) | 7.66 | ph vien. |
| 2 | Kalcijs, Ca | 75.8 | mg/l |
| 3 | Sulfātjoni | 167 | mg/l |
| 4 | Sausna | 680 | mg/l |
| 5 | Elektrovadītspēja | 891 | µS/cm |
| 6 | Sārmainība | 3,53 | nmol/l |
- Kauguru ūdens sagatavošanas ietaises (Nometņu iela 19)
| Npk. | Rādītājs | Rezultāts | Mērvienība |
|---|---|---|---|
| 1 | Sulfātjoni | 201 | mg/l |
| 2 | Sausna | 448 | mg/l |
| 3 | Kopējā cietība | 6.12 | mgekv/l |
| 4 | Dzelzs Fe2+ | <0.01 | mg/l |
| 5 | Dzelzs Fe3+ | <0.01 | mg/l |
| 6 | Duļķainība | 0.72 | NTU vien. |
| 7 | Sārmainība | 140 | mg/l |
| 8 | Kalcijs, Ca | 67.9 | mg/l |
| 9 | Vides reakcija, pH (pie 20oC) | 7.77 | pH vien. |
| 10 | Kopējais hlors | <0.01 | mg/l |
| 11 | Brīvais hlors | <0.01 | mg/l |
| 12 | E-coli | Nav konstatētas | KW/100ml |
| 13 | Koliformas | Nav konstatētas | KW/100ml |
| 14 | Mikroorganismu skaits 22oC | 11 | KW/ml |
| 15 | Mikroorganismu skaits 37oC | 5 | KW/ml |
- Jaundubultu ūdens sagatavošanas ietaises (Lielupes iela 24)
| Npk. | Rādītājs | Rezultāts | Mērvienība |
|---|---|---|---|
| 1 | Kopējā dzelzs Fe | <0.05 | mg/l |
| 2 | Sulfātjoni | 187 | mg/l |
| 3 | Duļķainība | 0.01 | NTU vien. |
| 4 | Kopējais hlors | <0.01 | mg/l |
| 5 | Brīvais hlors | <0.01 | mg/l |
| 6 | Sārmainība (HCO3) | 2.67 | nmol/l |
| 7 | Vides reakcija, pH (pie 20oC) | 7.61 | pH vien. |
| 8 | Kopējā cietība | 3.66 | nmol/l |
| 9 | E-coli | Nav konstatētas | KW/100ml |
| 10 | Koliformas | Nav konstatētas | KW/100ml |
| 11 | Mikroorganismu skaits 22oC | Nav konstatētas | KW/ml |
| 12 | Mikroorganismu skaits 37oC | Nav konstatētas | KW/ml |
- Ķemeru ūdens sagatavošanas ietaises (Engures novads, Smārdes pagasts „Ūdenssaimniecība”)
| Npk. | Rādītājs | Rezultāts | Mērvienība |
|---|---|---|---|
| 1 | Kopējā dzelzs Fe | <0.05 | mg/l |
| 2 | Sulfātjoni | 169 | mg/l |
| 3 | Duļķainība | 0.34 | NTU vien. |
| 4 | Kopējais hlors | <0.01 | mg/l |
| 5 | Brīvais hlors | <0.01 | mg/l |
| 6 | Sārmainība | 2.82 | nmol/l |
| 7 | Vides reakcija, pH (pie 20oC) | 7.37 | pH vien. |
| 8 | Kopējā cietība | 3.10 | nmol/l |
| 9 | E-coli | Nav konstatētas | KW/100ml |
| 10 | Koliformas | Nav konstatētas | KW/100ml |
| 11 | Mikroorganismu skaits 22oC | 8 | KW/ml |
| 12 | Mikroorganismu skaits 37oC | Nav konstatētas | KW/ml |
Atbilstoši 29.04.2003. Ministru Kabineta noteikumiem Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” noteikumiem, dzeramajam ūdenim jāatbilst šo noteikumu prasībām.Noteikumi attiecas uz virszemes un pazemes ūdeni, kas neapstrādātā veidā vai pēc speciālas sagatavošanas paredzēts patēriņam cilvēku uzturā, uztura pagatavošanai, izmantošanai mājsaimniecībā, tirdzniecībai, kā arī izmantošanai pārtikas ražošanā, neatkarīgi no piegādes veida.Dzeramā ūdens monitoringu īsteno, regulāri laboratoriski pārbaudot dzeramo ūdeni, lai iegūtu informāciju par tā atbilstību vai neatbilstību MK noteikumu nekaitīguma un kvalitātes prasībām, kā arī par pārmaiņām dzeramajā ūdenī. Laboratoriskās pārbaudes jeb kārtējo monitoringu veic SIA „Jūrmalas ūdens”, bet papildus nepieciešamo auditmonitoringu veic Veselības inspekcija.
2013. gada 20. augustā Latvijas Republikas Veselības ministrijas Veselības inspekcija veica kontroli publiskā ūdens apgādes sistēmā „Ķemeri”, publiskā ūdens apgādes sistēmā Kauguri un publiskā ūdens apgādes sistēmāDzintari – Jaundubulti. SIA „Jūrmalas ūdens” ir patiesi gandarīts, ka pēc apjomīgo darbu pabeigšanas, Veselības inspekcijas pārbaudes laikā tika konstatēts, ka visi objekti pilnībā atbilst kontroles aktā vērtēto normatīvo aktu prasībām.
Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekts:
SIA „Jūrmalas ūdens” mērķis, realizējot Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projektu, ir sasniegt pakalpojumu atbilstību nacionālo un starptautisko tiesību aktu prasībām attiecībā uz dzeramā ūdens kvalitāti, pazemes ūdeņu aizsardzību, notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, kā arī resursu efektīvu izmantošanu. Ūdens sagatavošana ir tikai viens no darba laukiem, ko ūdenssaimniecības uzņēmums veic ikdienā. Tikpat nozīmīga ir arī ūdens iegūšana, padošana tīklā un esošo tīklu uzturēšana un paplašināšana. Ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas tīklu pārklājums Jūrmalā jau izsenis ir bijis sāpīgs jautājums daudziem Jūrmalas iedzīvotājiem. Kā iemesls tam ir vairāki specifiski aspekti, kas ir ārpus SIA „Jūrmalas ūdens” ietekmes iespējām:
- Teritorija – Jūrmala ir otra lielākā pilsēta Latvijā pēc teritorijas platības (100 km2), savukārt tikai piektā pēc iedzīvotāju skaita (50,7 tūkstoši, atbilstoši 01.03.2011. tautas skaitīšanas rezultātiem), kas rezultātā dod salīdzinoši zemu apdzīvotības blīvumu, kas Jūrmalu ierindo pēdējā vietā no deviņām republikas nozīmes pilsētām Latvijā. Tādējādi ir salīdzinoši liels cauruļvadu garums, ko nepieciešams izbūvēt, lai nodrošinātu ar centralizētu ūdenssaimniecības pakalpojumu, kas attiecīgi sadārdzina pakalpojuma sniegšanu salīdzinot ar citām pašvaldībām Latvijā;
- Ģeogrāfija – Jūrmala ir izstiepta 32 km garumā, jo vēsturiski veidojusies, apvienojoties atsevišķiem ciemiem un divām pilsētām (Ķemeri un Sloka). Salīdzinājumam jānorāda, ka pamatā citviet Latvijā pilsētas veidojušās, paplašinoties apļveidā. Jūrmalā tādējādi nākas patērēt milzīgu apjomu resursu, lai notekūdeņus pa neskaitāmām kanalizācijas pārsūknēšanas stacijām pārsūknētu attīrīšanai uz Slokas NAI un PSIA „Rīgas ūdens” piederošajām Daugavgrīvas NAI;
- Pieslēgšanās – abi iepriekšminētie aspekti kopumā, radījusi situāciju, ka centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus Jūrmalā izmanto tikai 75%, bet centralizētu sadzīves kanalizācijas novadīšanu attiecīgi 74% iedzīvotāju, bet pārējie pilsētas iedzīvotāji izmanto individuālus lokālus risinājumus. Tā nav atbilstoša situācija ūdensapgādes jomā, domājot par savu veselību, jo nepieciešama regulāra kontrole, lai pārliecinātos par iegūtā dzeramā ūdens kvalitāti. Arī notekūdeņu savākšanas ziņā tas nav veiksmīgs risinājums, jo Jūrmala ir pirmā Latvijas pilsēta, kas uzņemta Eiropas Kūrortu asociācijā, kas īpaši novērtējusi 26 km garo balto smilšu pludmali, palsos priežu mežus un pilsētas dabisko robežu – Lielupi, kur katram no tiem ir būtiski, lai vide visapkārt būtu maksimāli brīva no jebkāda iespējamā piesārņojuma, tai skaitā neatbilstoši attīrītiem sadzīves kanalizācijas notekūdeņiem, kas no neatbilstoši izbūvētām vai nekvalitatīvi apsaimniekotām nosēdtvertēm var nonākt gruntsūdeņos;
- Sezonalitāte – SIA „Jūrmalas ūdens” pakalpojuma saņēmējiem ir izteiks sezonalitātes raksturs, jo vasaras periodā, kad iedzīvotāju un tūristu skaits būtiski palielinās, ievērojami pieaug arī pieprasījums pēc pakalpojuma sniegšanas un attiecīgi ziemas sezonā, tas atkal samazinās. Neskatoties uz to, pakalpojuma nepārtrauktība un kvalitāte jānodrošina vienlīdzīga visa gada garumā jebkurā diennakts laikā.
Tīklu plānveidīga paplašināšana, izbūvējot centralizēto komunikāciju sadalošos tīklus teritorijās, kur šobrīd tās nav pieejamas un tādējādi pakalpojuma saņēmēju skaita ievērojama palielināšana ir vienīgais veids, kā nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumu par samērīgu cenu ikvienam Jūrmalas iedzīvotājam. Diemžēl tīklu paplašināšana prasa ievērojamus resursus, tāpēc SIA „Jūrmalas ūdens” maksimāli cenšas izmantot iespēju saņemt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu.
Ja plānotais finansējums no Kohēzijas fonda tiks nodrošināts, atbilstoši sākotnējām prognozēm, tad līdz 2015. gada 1. jūnijam SIA „Jūrmalas ūdens” plāno paplašināt ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu savākšanas tīklus tādos Jūrmalas rajonos kā Kaugurciems, Vaivari, Asari, Melluži, Valteri, Kauguri un Sloka.
Ūdens un mēs:
Ūdens ir ierobežots dabas resurss un sabiedrisks labums, kam ir neaizstājama loma dzīvības un veselības uzturēšanā. Jau 20 gadu garumā, ik gadu 22. martā tiek atzīmēta Pasaules ūdens diena, ko dažādas vietējās un starptautiskās organizācijas atzīmē, atkal un atkal pievēršot ikviena interesenta uzmanību ūdenssaimniecības jautājumiem, tai skaitā resursu ilgtspējīgai izmantošanai, lai nākamajām paaudzēm mēs varētu nodot pietiekamus ūdens krājumus, kas atbilst visaugstākajiem standartiem.
Papildus tam UNESCO 2013. gadu atzinis par Starptautisko Ūdens sadarbības gadu. Vairākas Eiropas upes, piemēram, Donava vai Reina, vai tepat mūsu Daugava šķērso vairāku valstu robežas. Tāpēc vispareizāk ir valstīm kopīgi apsaimniekot ūdeņus. Reinas baseinā starptautiskajai sadarbībai ir jau gadu desmitiem ilgas tradīcijas. Pieņemot ūdeņu struktūrdirektīvu, tika iekļauta prasība, lai visi viena upes sateces baseina apsaimniekotāji cieši sadarbotos kā partneri. Arvien skaidrāka kļūst ūdens kā visu dzīvo būtņu dzīvības garanta un planētas ekosistēmas neatņemama elementa loma. Tā pieejamība ne vien apmierina Zemes iedzīvotāju būtiskās vajadzības, ne vien nodrošina attīstību un ilgstošu labklājību, bet ir arī visu Zemes ekosistēmu dzīvības un nāves jautājums. Tāpēc dzeramā ūdens resursu aizsardzības jomā jāsadarbojas ir ne tikai valstīm, bet arī dažādu nozaru pārstāvjiem. Tā kā ikviens no mums izmanto ūdeni personiskām vajadzībām, svarīga ir sabiedrības aktīva līdzdalība. Jo skaidrāk mēs katrs apzināsimies savu ietekmi uz ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, jo vairāk paveiksim sargājot dārgos resursus.
Ieguldījums Tavā nākotnē!