2026. gada 23. aprīlī, apmeklējot Rīgas Valsts 2. ģimnāziju, SIA “Jūrmalas ūdens” pārstāvji kopā ar jauniešiem detalizētāk iepazina par “mūžīgajām ķimikālijām” dēvētās PFAS. Mūsu ikdiena jau sen nav iedomājama bez dažādu ķīmisko vielu, to savienojumu vai pārklājumu lietošanas sadzīvē, un to apjoms un detalizācija ne vienmēr ir apjaušama un izpētāma. Nav noslēpums, ka ne visām ķīmisko vielu kombinācijām ir tikai un vienīgi pozitīvas īpašības vien. Šoreiz kopā ar jauniešiem interaktīvas diskusijas veidā “zem lupas” apskatījām PFAS jeb per- un polifluoralkilvielasvielas.
Kā skaidrots Klimata un enerģētikas ministrijas sniegtajā informācijā, per- un polifluoralkilsavienojumi ir aptuveni no 10 000 organiskiem ķīmiskiem savienojumiem sastāvoša grupa. Pateicoties šajos savienojumos esošām oglekļa-fluora ķīmiskajām saitēm, PFAS ir visai stabili un mobili ķīmiskie savienojumi. Tieši šī iemesla dēļ tie var izturēt noārdīšanos (degradāciju) gan to lietošanas laikā, gan arī apkārtējā vidē. PFAS piemīt diezgan plašs pielietojums. Tos, piemēram, izmanto kā virsmaktīvās vielas, tiem ir salīdzinoši plašs pielietojums automobiļu, aviācijas, tekstilizstrādājumu, ādas un apģērbu, būvniecības un mājsaimniecības izstrādājumu, elektronikas, ugunsdzēsības, pārtikas pārstrādes un medicīnas izstrādājumu ražošanā.
Pateicoties PFAS piemītošām inertām īpašībām, arvien vairāk tiek atklāts, ka daži no šiem savienojumiem ir spēcīgi vides piesārņotāji un tie atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību. Bieži novērots, ka PFAS piesārņo gruntsūdeņus, virszemes ūdeņus un augsni. Piesārņoto vietu sakopšana ir tehniski sarežģīta un dārga. Turpinot PFAS emisijas apkārtējā vidē, tie turpinās uzkrāties vidē, dzeramajā ūdenī un pārtikā. Lai arī pēdējās desmitgades laikā visā pasaulē ražotāji ir sākuši aizstāt noteiktus PFAS ar citiem PFAS vai vielām, kas nesatur fluoru, tomēr šie centieni nav pietiekami, tādēļ jautājums par PFAS ierobežošanu šobrīd ir aktualizēts Eiropas Savienības līmenī.
Kā klimatvieds un atbildīgs ūdenssaimniecības uzņēmums, SIA “Jūrmalas ūdens” kopš 2025. gada iesaistījās Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas projektā “BalticPHASResolve” (https://centralbaltic.eu/project/balticpfasresolve/), kurā kopā ar projekta partneriem no Zviedrijas, Somijas, Igaunijas un Latvijas padziļināti pētītu PFAS piesārņojuma cēloņus kā arī to iespējamos novēršanas risinājumus. Jūrmalā projektā plānots īstenot pilotprpjektu pētot PFAS piesārņojumu notekūdeņu dūņās.
Jaunieši ar interesi iesaistījās gan diskusijā ar ekspertiem, gan veica eksperimentus, kas saistīti ar ūdenssaimniecības ikdienu.
Informāciju sagatavoja Projekta ieviešanas vienība.
