“Jūrmalas ūdens” Ķemeros īstenos starptautisku pilotprojektu, kur ar dabā balstītiem risinājumiem tiks attīrīts lietusūdens un regulēta tā plūsma, pirms tas nonāk apkārtējā vidē un tālāk ūdenstilpēs. Jūrmala būs viena no trim pilotteritorijām Latvijā, Igaunijā un Somijā, kur praksē tiks pārbaudīti jauni risinājumi Baltijas jūras piesārņojuma mazināšanai. Vienlaikus tiks izstrādāta ģeogrāfiskās informācijas sistēma (ĢIS) datos balstīta riska novērtēšanas pieeja, kas pašvaldībām un ūdenssaimniecības uzņēmumiem palīdzēs noteikt teritorijas ar augstāko piesārņojuma risku un mērķtiecīgāk plānot investīcijas.
SIA “Jūrmalas ūdens” kā vadošais partneris kopā ar Tallinas Tehnoloģiju universitāti, Vīmsi pašvaldību, Turku Lietišķo zinātņu universitāti un Kārinas pilsētu Somijā sācis darbu pie RARE-G – Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona teritoriālās sadarbības projekta, kas apvieno dažādu valstu un atšķirīgu kompetenču partnerus – pašvaldības, ūdenssaimniecības uzņēmumu un universitātes. Projekta mērķis ir rast praktiski izmantojamus veidus, kā mazināt piesārņojumu, kas kopā ar lietusūdeņiem nonāk ūdenstilpēs un tālāk Baltijas jūrā, tostarp īstenojot pilotprojektus Jūrmalā, Vīmsi Igaunijā un Kārinā Somijā. SIA “Jūrmalas ūdens” šāda līmeņa starptautiskā projektā pirmo reizi pilda vadošā partnera lomu, koordinējot partneru sadarbību un projekta kopējo ieviešanu.
“Projekta centrā ir problēma, ar kuru arvien biežāk saskaras pilsētas – intensīvu nokrišņu laikā liels ūdens daudzums īsā laika posmā nonāk lietusūdens sistēmās, pa ceļam no ielām un citām pilsētvides teritorijām savācot dažādu piesārņojumu. RARE-G ietvaros paredzēts pārbaudīt, kā daļu šī ūdens iespējams aizturēt un attīrīt, izmantojot dabā balstītus risinājumus. Mūsu mērķis ir ar šādu pilotprojektu palīdzību praksē saprast, kuri risinājumi strādā vislabāk un kā iegūto pieredzi vēlāk var izmantot arī ne vien Jūrmalā, bet arī citās Baltijas jūras reģiona pašvaldībās. Kaut arī lietusūdens novadīšanas sistēma Jūrmalā ir pašvaldības kompetencē, tomēr ikdienā un jo sevišķi lielu lietavu un plūdu laikā lietusūdens var ļoti būtiski ietekmēt sadzīves kanalizācijas sistēmu, par ko pilnībā atbild “Jūrmalas ūdens”, ” norāda Jūrmalas ūdens valdes priekšsēdētājs Raimonds Arājs.
RARE-G paredz četrus dabā balstītu risinājumu pilotobjektus trīs teritorijās. Jūrmalā pilotprojekts paredzēts Ķemeros, kur tiks izstrādāts lietusūdens attīrīšanas un plūsmas regulēšanas risinājums. Vīmsi plānots mākslīga ūdenskrituma un aiztures dīķa risinājums Lubjas klints apkārtnē, savukārt Somijas Kārinas pilsētā tiks īstenoti divi ar ūdenstecēm saistīti risinājumi Rauvolanoja un Ladjakoskenpuro teritorijās.
FOTO: Kārinas pašvaldības kopā ar Turku Lietišķo zinātņu universitātes pārstāvjiem iepazīstina projekta partnerus ar pilotprojekta vietām Somijā.
Ķemeri pilotprojektam izvēlēti, jo Durbes ielas sūkņu stacijas apkārtnē intensīvu nokrišņu laikā nepieciešams mazināt slodzi uz Vēršupīti un pārplūžu risku. Teritorija atrodas arī Ķemeru Nacionālā parka aizsargjoslas tuvumā, tādēļ ir būtiski samazināt riskus lietusūdens un kanalizācijas sistēmu pārplūžu gadījumos nepietiekami attīrīta ūdens un tajā esošā piesārņojuma nonākšanai dabiskajās ūdenstecēs.
Pašlaik darba koncepcija Ķemeros paredz apzaļumotu, lietusdārza tipa risinājumu, kas ūdeni īslaicīgi aizturētu un palēninātu tā plūsmu, ļaujot nosēsties daļiņām un izmantojot augsni, augus un mikroorganismus ūdens kvalitātes uzlabošanai. Risinājuma precīzs veidols, izmērs un apstādījumi tiks noteikti pēc teritorijas izpētes un hidrauliskajiem aprēķiniem.
8. un 9. septembrī Turku Lietišķo zinātņu universitātē Somijā notika projekta uzsākšanas sanāksme, kurā piedalījās visi projekta partneri un uzraugošās institūcijas pārstāvis. Sanaksmē pārrunāti būtiskie pirmā perioda jautājumi gan par pilotteritoriju sagatavošanu, nepieciešamajiem pētījumiem un monitoringu, kā arī projekta ieviešanas finansēšanas, administrēšanas un atskaišu prasībām. Katra projekta partnera uzdevumi un atbildība ir nošķirti, tomēr teritoriāla sadarbība paredz to, ka partneri savstarpēji koordinējot gan informāciju, gan darbības pilotprojektu teritorijās izmanto savas specifiskās zināšanas projekta mērķu sasniegšanai. Tādējādi katrā no 4 dabā balstītiem risinājumiem projektā (Jūrmalā, Viimsi un Kaarinā) tiks piemeklēts labākais iespējamais risinājums mērķa sasniegšanai un piesārņojuma mazināšanai Baltijas jūrā.
“Būtiska projekta daļa būs ne vien šo risinājumu izbūve, bet arī rezultātu salīdzināšana. Pirms būvniecības partneri salīdzinās risinājumu efektivitāti, izmaksas, uzturēšanas vajadzības un citus ieguvumus, vērtējot, cik efektīvi dažādi risinājumi aiztur un attīra ūdeni, kādas ir to ieviešanas un uzturēšanas izmaksas un kādus papildu ieguvumus tie dod pilsētvidei,” norāda projekta vadītājs Aivars Kamarūts
Otrs nozīmīgs projekta virziens ir kopīgas, ĢIS balstītas riska novērtēšanas pieejas izstrāde. Tā nākotnē varētu palīdzēt pašvaldībām un ūdenssaimniecības uzņēmumiem noteikt teritorijas un infrastruktūras objektus, kuri ir visvairāk pakļauti lietusūdeņu ietekmei un ar piesārņojumu saistītiem riskiem, kā arī pamatot, kur investīcijas nepieciešamas vispirms. ĢIS sistēmā paredzēts apvienot informāciju par kanalizācijas un lietusūdens tīkliem, reljefu, sateces teritorijām, infrastruktūras stāvokli, pārslodzes riskiem, piesārņojuma avotiem un monitoringa rezultātiem. Tas ļautu pāriet no reaģēšanas uz jau notikušām pārplūdēm vai avārijām uz preventīvāku, datos pamatotu investīciju plānošanu.
Tuvākajos mēnešos paredzēts apkopot informāciju kopīgā GIS datubāzē, precizēt pilotteritoriju robežas, veikt nepieciešamo lauka datu izpēti un sākt sākotnējās situācijas monitoringu. Šie dati būs nepieciešami, lai varētu izstrādāt tehniskos risinājumus, veikt iepirkumus un vēlāk sākt pilotobjektu izbūvi.
RARE-G projektā sadarbojas SIA “Jūrmalas ūdens” kā vadošais partneris, Tallinas Tehnoloģiju universitāte, Vīmsi pašvaldība, Turku Lietišķo zinātņu universitāte un Kārinas pilsēta Somijā. Projekts ilgs trīs gadus – no 2026. gada jūnija līdz 2029. gada maijam, un kopējais budžets visiem partneriem kopā ir 1 792 186 eiro, no kuriem 1 433 749 eiro jeb 80% veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. Projektu īsteno Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmā 2021–2027 gadam.