
SIA “Jūrmalas ūdens” no 4. marta līdz 7. martam organizēja “Atvērto vārtu dienas Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās”, lai pievērstu Jūrmalas valstspilsētas iedzīvotāju un uzņēmēju uzmanību atkritumu problemātikai notekūdeņos.


Bieži vien sabiedrībā valda uzskats, ka nav jau nekas traks, ja tualetes podā noskalo visu, kas mājās vai darbā ir lieks. Tomēr reti kurš aizdomājas, kur tas viss paliek un kā tas ietekmē pašu maciņus.
Kanalizācijas sistēma nav paredzēta atkritumu izmešanai. Tās galvenais uzdevums ir novadīt notekūdeņus – ūdeni no vannas, dušas, izlietnes un tualetes – uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kur tos attīra pirms novadīšanas dabā. Kad kanalizācijā kopā ar notekūdeņiem ieplūst dažādi atkritumi, piemēram, pārtikas atkritumi, mitrās salvetes, higiēnas preces, plastmasas un gumijas izstrādājumi, cigarešu izsmēķi, ausu kociņi vai pat tekstilizstrādājumi, tie rada nopietnas problēmas gan kanalizācijas tīklos, gan notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.


Šādi priekšmeti aizsprosto kanalizācijas cauruļvadus un sūkņu stacijas, radot ārkārtas situācijas, kuras prasa tūlītēju speciālistu iejaukšanos. Lai šādas situācijas novērstu, nepieciešami papildu tehniskie resursi, darba laiks un finanšu līdzekļi. Galu galā šīs izmaksas ietekmē arī ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus, kurus maksā visi iedzīvotāji atsevišķas sabiedrības daļas paradumu dēļ.
Taukvielu pārpalikums un sarežģīti sadalāmi organiskie savienojumi negatīvi ietekmē bioloģiskos notekūdeņu attīrīšanas procesus, kuros mikroorganismi sadala notekūdeņos esošās organiskās vielas.
Pēdējā gada laikā īpaši aktuāla problēma ir kļuvusi tekstilizstrādājumu un šķīstošo taukvielu nonākšana kanalizācijas sistēmā. Kanalizācijā nereti tiek izmesti dažādi auduma gabali, drēbju šķiedras vai vienreizlietojamie tekstilizstrādājumi, kas nesadalās izlietotajos ūdeņos un regulāri veido nosprostojumus. Savukārt taukvielas, kas kanalizācijā nonāk no virtuves izlietnēm vai ar ēdināšanu saistītiem uzņēmumiem, daļai atdziestot un sacietējot, kopā ar citiem atkritumiem veido blīvus nosēdumus cauruļvados, vai arī izšķīdušā veidā nokļūst līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, būtiski ietekmējot notekūdeņu bioloģiskos attīrīšanas procesus.


Piesārņojumi ir kļuvuši tik dažādi, ka 21.gadsimtā automātiskās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas tās nespēj vairāk uztvert un tas pārvēršas smagā roku darbā, radot arī smakas, kuru neitralizācija ir kļuvusi par vēl vienu problēmu un papildus risku personālam. Tekstilmateriāli un taukvielas apgrūtina mehānisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību, bojā sūkņus un samazina sistēmas hidraulisko caurlaidību. Turklāt taukvielu pārpalikums un sarežģīti sadalāmi organiskie savienojumi negatīvi ietekmē bioloģiskos notekūdeņu attīrīšanas procesus, kuros mikroorganismi sadala notekūdeņos esošās organiskās vielas. Ja šie procesi ir traucēti, samazinās notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte un palielinās ekspluatācijas izmaksas.
Atvērto vārtu dienu laikā apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību un redzēt, kā notiek notekūdeņu attīrīšanas process – sākot no mehāniskās attīrīšanas, kur tiek atdalīti lielāki atkritumi, līdz bioloģiskajai attīrīšanai, kur mikroorganismi sadala notekūdeņos esošās organiskās vielas. Ekskursiju laikā speciālisti demonstrēja arī tos priekšmetus, kuri visbiežāk tiek izņemti no restēm un sūkņu iekārtām – mitrās salvetes, plastmasas maisiņus, higiēnas preces, tekstilizstrādājumus un citus atkritumus. Kopā ar apmeklētājiem Slokas NAI personāls pārrunāja ikdienas ūdens lietošanas paradumus un to ietekmi uz pašu izdevumiem.
Šī iniciatīva apmeklētājiem palīdzēja skaidrāk parādīt, ka šķietami neliela rīcība – nepareizi izmests atkritums – var radīt ievērojamas sekas visai kanalizācijas sistēmai. Tāpēc iedzīvotāji tika un tiek aicināti ievērot vienkāršu, bet ļoti svarīgu principu: kanalizācijā drīkst noskalot tikai to, kas tai paredzēts – izlietotos ūdeņus, fizioloģiskos izdalījumus un tualetes papīru.
SIA “Jūrmalas ūdens” uzsver un atgādina, ka visā Eiropas Savienībā strādā princips “Piesārņoājs maksā”, tādēļ iedzīvotāju un uzņēmēju līdzdalība un izpratne ir būtiska, lai nodrošinātu drošu un efektīvu notekūdeņu attīrīšanas sistēmas darbību. Atbildīga rīcība ikdienā palīdz ne tikai samazināt tehniskās problēmas, izmaksas, saglabāt kanalizācijas tarifu bez būtiska pieauguma, bet arī aizsargāt vidi un saglabāt tīru Baltijas jūru nākamajām paaudzēm.
Laiks mainīt paradumus – tualates pods nav atkritumu tvertne. Vai, kā tautā saka – miskaste.
Bez ūdens nav dzīvības. Bez kanalizācijas nav civilizācijas.