Raimonds Arājs
SIA “Jūrmalas ūdens” valdes loceklis
Vasarā apritēs divi gadi kopš postošās vētras, kas kļuva par skarbu realitātes pārbaudi Jūrmalas pilsētas infrastruktūrai, pārvaldībai un sabiedrisko pakalpojumu noturībai, un izgaismoja arī to, cik gatavi esam situācijām, kuras nevar pilnībā paredzēt. Vētra arī mudināja pārvērtēt pieeju – no reaģēšanas uz sistemātisku noturības veidošanu pilsētas ūdenssaimniecībā.
Aizpagājušā gada jūlijā vētras un pēc tās sekojošo lietavu radītais ūdens apjoms Jūrmalā sasniedza kritisku līmeni, radot milzīgu spiedienu uz ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām, vairāk nekā piecas reizes pārsniedzot ikdienā ierastos noslodzes apjomus. Tas būtiski ietekmēja gan Jūrmalu, gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju SIA “Jūrmalas ūdens”, radot traucējumus ūdenssaimniecībā – applūda teritorijas, tika pārslogotas lietusūdens novadīšanas sistēmas un bojāta ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūra, kas prasīja plašus avārijas darbus un pat ārkārtas ūdens dezinfekciju atsevišķos rajonos.
Ekstrēmi laikapstākļi kļūst par normu
Eiropas pieredze skaidri parāda, ka vētras un plūdi vairs nav atsevišķi ārkārtas gadījumi, bet sistēmisks izaicinājums, ar kuru pašvaldībām un publisko pakalpojumu sniedzējiem jāstrādā ilgtermiņā. Plūdi jau šobrīd ir visbiežākā un ekonomiski dārgākā dabas katastrofa Eiropā, un klimata pārmaiņu ietekmē to biežums un intensitāte turpina pieaugt. Aplēses liecina, ka 2024. gadā plūdi un vētras Eiropā skāra vairāk nekā 413 000 cilvēku un radīja vismaz 18 miljardu eiro zaudējumus. Tajā pašā laikā starptautiskā pieredze apliecina, ka investīcijas gatavībā, agrīnās brīdināšanas sistēmās un infrastruktūras noturībā būtiski samazina gan zaudējumus, gan ietekmi uz sabiedrību. Tas nozīmē, ka arī Latvijā, un īpaši piekrastes pilsētās kā Jūrmalā, ūdenssaimniecības uzņēmumiem jāstrādā ne tikai kā pakalpojumu sniedzējiem, bet kā kritiskās infrastruktūras pārvaldītājiem, kuru spēja paredzēt, novērst un reaģēt uz krīzēm kļūst par vienu no galvenajiem drošības un attīstības priekšnoteikumiem.
Krīze, kas parādīja sistēmas robežas
Vētra izgaismoja arī Jūrmalas pilsētas infrastruktūras vājās vietas un ļoti konkrēti parādīja, kas jāuzlabo – īpaši lietusūdens novadīšanā un sistēmas kopējā noturībā. Drenāžas un lietus ūdens novadīšanas kapacitātes ierobežojumus, novecojušo infrastruktūru, kas nespēja tikt galā ar ekstremālu nokrišņu apjomu, radot nesamērīgi lielus zaudējumus un nepieciešamību pēc sistēmiskām investīcijām nākotnē.
Vētra vienlaikus spilgti parādīja, ka nozīme ir ne tikai pilsētas kanalizācijas infrastruktūrai, bet arī privāto īpašumu iekšējiem tīkliem – vai grāvji nav aizbērti, drenāža darbojas un pieslēgumi sistēmām ir korekti. Izgaismojās arī atbildības robežas, apliecinot, ka efektīva ūdenssaimniecība iespējama tikai tad, ja publiskā un privātā infrastruktūra darbojas sinerģijā, jo pat moderni pilsētas risinājumi nespēj kompensēt novecojušus vai nesakārtotus tīklus īpašumos. Tas nozīmē, ka daļa risku faktiski veidojas ārpus pašvaldības kontroles.
No reakcijas uz noturību
Ūdensapgāde un kanalizācija ir kritiskā infrastruktūra, bez kuras pilsēta faktiski nevar funkcionēt, un pat īslaicīgi traucējumi var radīt ievērojamu diskomfortu, savukārt ilgstošas problēmas ietekmē ne tikai mājsaimniecības, bet arī uzņēmumus un pilsētas kopumā. Tieši tāpēc galvenais mērķis ir ne vien novērst sekas, bet darīt visu iespējamo, lai krīzes situācijās saglabātu pakalpojumu nepārtrauktību.
Tas bija ne tikai tikai pārbaudījums ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām, bet arī tests cilvēkiem, procesiem un lēmumu pieņemšanas ātrumam. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem šie riski ir īpaši nozīmīgi, jo to darbība tieši ietekmē iedzīvotāju ikdienu. “Jūrmalas ūdens” nodrošina ūdensapgādi un sadzīves kanalizācijas novadīšanu desmitiem tūkstošu Jūrmalas iedzīvotāju un pilsētas viesiem.
Vētra Jūrmalā skaidri parādīja, ka krīzē izšķiroša nav tikai infrastruktūra, bet cilvēki un spēja rīkoties ātri. Situācijās, kur apstākļi mainās pa minūtēm, būtiski ir saliedēta komanda, skaidri lēmumi un spēja operatīvi nošķirt patiešām kritiskus gadījumus no mazāk steidzamiem, lai resursus novirzītu tur, kur tie visvairāk nepieciešami.
“Jūrmalas ūdens” pēdējos gados apzināti un mērķtiecīgi stiprina šo virzienu – darbinieki regulāri piedalās krīžu vadības mācībās, tostarp simulācijās, kurās tiek modelētas gan infrastruktūras, gan digitālās krīzes situācijas, lai attīstītu spēju pieņemt ātrus un pamatotus lēmumus apstākļos, kur informācija ir nepilnīga un laiks ierobežots. Izmantojot Eiropas Savienības sniegto atbalstu projektā “Latvijas uzņēmumu digitālo prasmju ceļvedis (LUDPC)”, “Jūrmalas ūdens” pilnveido kiberkrīžu un krīžu noturības zināšanas.
Vētra kā sistēmas eksāmens
Pieredze rāda, ka pilnībā sagatavoties visiem scenārijiem nav iespējams, taču iespējams sagatavoties rīcībai ar skaidriem algoritmiem, trenētām komandām un praktisku pieredzi simulācijās. Spēja ātri izvērtēt situāciju, pieņemt lēmumus un rīkoties koordinēti bieži vien nosaka, vai problēma paliek lokāla vai pāraug plašākā krīzē. Prakse pierādīja, cik būtiska ir arī koordinēta rīcība starp dažādiem infrastruktūras pārvaldītājiem un institūcijām. Tieši tāpēc visām valsts, pašvaldību un citu pakalpojumu sniedzēju institūcijām ir svarīgi mērķtiecīgi stiprināt savu noturību, trenēt komandas un regulāri simulēt krīzes situācijas, lai ikviens ķēdes posms būtu gatavs rīkoties, un sistēma kopumā saglabātu darbspēju.
Galvenā mācība ir skaidra – noturīga ūdenssaimniecība nozīmē ne vien ieguldījumus infrastruktūrā, bet arī gatavību krīzēm un atbildīgu rīcību no visām pusēm. Būs arī nākamā vētra un plūdi un to mēs nevaram ietekmēt, tomēr varam ietekmēt, cik gatavi tai būsim.