SIA „Jūrmalas ūdens” gadu mijā atskatoties uz realizēto Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta pirmo kārtu un turpinot aktīvu darbu pie otrās kārtas, ir apkopojusi informāciju par projekta īstenošanas gaitu.
Latvija kopā ar citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm iestājoties Eiropas Savienībā uzņēmās saistības izpildīt ES direktīvu prasības attiecībā uz dzeramā ūdens un notekūdeņu kvalitāti. Lai ieviestu katru no ūdens sektora direktīvām, ir nepieciešami ievērojami ieguldījumi, tāpēc ieviešanas termiņš tika noteikts līdz 2015. gadam. Ņemot vērā, ka Jūrmalas pašvaldībā attiecībā uz ūdens un notekūdeņu kvalitāti bija dažādas neatbilstības, tika uzsākts darbs pie to novēršanas, lai izpildītu visas prasības. Darbs pie Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta (turpmāk tekstā – projekts) tika aizsākts jau 1997. gadā, kad Jūrmalas pilsētas dome 1997. gada 19. jūnijā pieņēma lēmumu Nr.268 Par darba grupas izveidošanu ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas projekta realizācijai. Un sekojoši domes 1998. gada 23. jūlija lēmumā Nr.769 Par Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta sagatavošanu un realizāciju tika noteikts domes līdzfinansējuma apjoms projekta sagatavošanā (10%) un realizēšanā (30%). Lai noteiktu nepieciešamos darba apjomus, atbilstoši veiktajam iepirkumam SWECO International AB sadarbībā ar SIA „Aqua-Brambis” izstrādāja Tehniski ekonomisko pamatojumu (turpmāk tekstā – TEP), nosakot gan projekta prioritātes, kas jāīsteno projekta pirmajā kārtā, gan arī ilgtermiņā plānotās aktivitātes.
Projekta I kārta
Atbilstoši izstrādātajam TEP Jūrmalas pilsētas dome 2001. gada 29. augustā pieņēma lēmumu Nr.423 Par Eiropas Savienības ISPA programmas pieteikuma anketas apstiprināšanu, kas bija nepieciešams, lai pretendētu uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu projekta realizācijai.
Līdz ar to piesaistot dažādus finanšu avotus projekta sekojoši:
1. 2002. finansējums veidojās gada 30. janvāra Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr. 50 Par Jūrmalas pilsētas domes dalību Valsts investīciju programmā, tostarp paredzot finansējumu 1,8 miljoni latu apmērā projekta realizācijai;
2. 2002. gada 5. martā starp Eiropas Komisiju un Latvijas Republikas valdību tika noslēgts Finanšu memorands par projekta Jūrmalas ūdenssaimniecība īstenošanu, kurā tika paredzēts Eiropas Savienības līdzfinansējums EUR 11 042 548,00 (aptuveni 7,8 miljoni latu) projekta realizācijai;
3. 2003. gada 25. februārī starp Ziemeļvalstu Vides Finanšu korporāciju (NEFCO) un SIA „Jūrmalas ūdens” tika noslēgts kredītlīgums par summu EUR 2 110 000,00 (aptuveni 1,5 miljoni latu) projekta līdzfinansēšanai. Atbilstoši kredītlīguma nosacījumiem 2003. gada 25. februārī starp NEFCO un Jūrmalas pilsētas domi tika noslēgts garantijas līgums. Kredīta summas atmaksa paredzēta līdz 2018. gada septembrim, kad ar 1 saistību izpildi izbeidzas kredītņēmēja (SIA „Jūrmalas ūdens”) un galvotāja (Jūrmalas pilsētas dome) uzņemtās saistības;
4. 2003. gada 16. maijā starp Zviedrijas valdību, ko pārstāvēja Zviedrijas Starptautiskā Attīstības Aģentūra (SIDA), Latvijas valdību, ko pārstāvēja Latvijas Republikas Vides ministrija, Jūrmalas pilsētas domi un SIA „Jūrmalas ūdens” tika noslēgts Finansējuma jeb dāvinājuma līgums par SEK 31 000 000,00 (aptuveni 2 miljoni latu) nodrošināšanu projekta realizācijai;
5. 2006. gada 25. oktobrī starp Latvijas Republikas Finanšu ministriju un SIA „Jūrmalas ūdens” tika noslēgts līgums par Eiropas Investīciju bankas aizdevumu projekta „Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība” realizācijai EUR 1 671 806,00 (aptuveni 1,2 miljoni latu). Aizdevuma galvotājs Jūrmalas pilsētas dome, par ko 2009. gada 25. oktobrī noslēgts galvojuma līgums G/F06/541. Kredīta atmaksa paredzēta līdz 2016. gada martam.
6. Noslēgtie finansējuma un dāvinājuma līgumi atspoguļo arī Jūrmalas pilsētas domes uzņemtās saistības attiecībā uz ieguldījumu projekta līdzfinansēšanai par kopējo summu EUR 3 269 659,93 (aptuveni 2,3 miljoni latu), ko apliecina Jūrmalas pilsētas domes 2006. Gada 19. Oktobra lēmums Nr. 1006 Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2006. gada 20. aprīļa lēmumā Nr.377 Par pašvaldības līdzfinansējumu Jūrmalas pilsētas ūdenssaimniecības attīstības projekta realizēšanā un pašvaldības ilgtermiņa saistību apmēra palielināšanos”.
7. Papildus uzņemtajām kredītsaistībām SIA „Jūrmalas ūdens” ieguldīja EUR 2 646 713,55 (aptuveni 1,5 miljoni latu) projekta sekmīgai realizācijai.
8. Nelielu ieguldījumu projekta īstenošanai nodrošināja arī Vides aizsardzības fonds EUR 18 049,13 (aptuveni 12,7 tūkstoši latu) ietekmes uz vidi līdzfinansēšanai un NEFCO dāvinājums EUR 353 452,97 (aptuveni 0,2 miljoni latu) institucionālās attīstības līdzfinansēšanai. milj. m3/gadā.
Noslēdzot Finanšu memorandu tika noteikti fiziskie indikatori, kas projekta realizācijas ietvaros jāizpilda. Tāpēc tika noslēgti četri būvniecības līgumi:
1. Jaunas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas būvniecība Kauguros , kas paredzēja izbūvēt staciju ar jaudu 1 750 – max 415 m3/h; 6 500 m3/dnn, otrā pacēluma sūkņu staciju ar jaudu 470 m3/h, tīrā ūdens rezervuāru ar tilpumu 1 200 m3, trīs jaunas ūdens ieguves akas, neattīrītā ūdens savācējvadu no aku lauka un attīrītā ūdens vadu ar pieslēgumu pilsētas tīklam. Līguma summa EUR 1 585 923,26 (aptuveni 1,1 miljoni latu) un īstenošanas periods no 2004. gada 21. oktobra līdz 2006. gada 16. novembrim;
2. Jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība Slokā ar jaudu 9 050 m3/dnn. Līguma summa EUR 6 424 000,58 (aptuveni 4,5 miljoni latu) un īstenošanas periods no 2005. gada 12. aprīļa līdz 2009. gada 30. martam;
3. Jūrmalas kanalizācijas cauruļvadu atjaunošana, skalošana un CCTV izpēte kas paredzēja pašteces kanalizācijas cauruļvadu renovācija 4,4 km apjomā, skalošana un CCTV izpēte 64 km apjomā. Līguma summa EUR 3 370 795,44 (aptuveni 2,4 miljoni latu) un īstenošanas periods no 2005. gada 27. decembra līdz 2007. gada 29. martam;
4. Jūrmalas ūdenssaimniecības sistēmas atjaunošana un paplašināšana , kas ietvēra ūdensvada izbūvi un esošo vadu rekonstrukciju Pumpuros – Jaundubultos un Lielupē – Dzintaros, kanalizācijas spiedvada ar sūkņu staciju izbūvi Tūristu iela – Jaunķemeru ceļš, ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi Slokā, ūdenstorņa un atdzelžošanas stacijas rekonstrukciju Dzintaros, atdzelžošanas stacijas rekonstrukciju un otrā pacēluma sūknētavas celtniecību ar rezervuāriem Dubultos, kanalizācijas sūkņu stacijas rekonstrukciju Apes, Upes un Sēravota ielā, kā arī daļēju Ķemeru ūdenstorņa rekonstrukciju. Līguma summa EUR 9 335 911,00 (aptuveni 6,6 miljoni latu) un īstenošanas periods no 2006. gada 27. aprīļa līdz 2009. gada 29. februārim.
Lai sekmīgi realizētu būvniecības līgumus, tika īstenoti arī ar tiem saistošie līgumi:
1. Hidroģeoloģiskā izpēte;
2. Ietekmes uz vidi novertējums;
3. Konkursa dokumentu sagatavošana (1 līgumam), būvdarbu tehniskā uzraudzība (3 līgumiem) un tīklu digitālā kartēšana;
4. Konkursu dokumentu sagatavošana (3 līgumiem) un būvdarbu tehniskā uzraudzība (1 līgumam);
5. Uzņēmuma korporatīvā attīstība;
6. Projekta ieviešanas vienības atbalsts.
Līdz art to nofiksējot projektā paveikto, atbilstoši sākotnēji izvirzītajiem fiziskajiem indikatoriem realizēts sekojošais:
| Npk. | Fiziskie indikatori | Mērvie-nība | Plānotais apjoms | Realizētais apjoms |
| 1 | Jauni urbumi | skaits | 3 | 3 |
| 2 | Jaunas ūdens attīrīšanas iekārtas | skaits | 1 | 1 |
| 3 | Rekonstruētas ūdens attīrīšanas iekārtas | skaits | 1 | 1 |
| 4 | Atjaunots ūdenstornis | skaits | 1 | 2 |
| 5 | Ūdens sadales cauruļvadu paplašināšana | km | 7,4 | 11,2 |
| 6 | Jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas | skaits | 1 | 1 |
| 7 | Rekonstruētas kanalizācijas sūkņu stacijas | skaits | 3 | 3 |
| 8 | Jauna kanalizācijas sūkņu stacija | skaits | 1 | 1 |
| 9 | Kanalizācijas savākšanas cauruļvada atjaunošana | km | 5,1 | 4,4 |
| 10 | Kanalizācijas savākšanas cauruļvada atjaunošana | km | 64 | 64 |
| 11 | Kanalizācijas savākšanas cauruļvadu paplašināšana | km | 6,5 | 6,8 |
Projekta kopējā vērtība ir EUR 25 323 956,06 (aptuveni 17,8miljoni latu). Šobrīd projekts ir sekmīgi īstenots pilnībā, un to apliecināja Latvijas Republikas Vides ministrijas un Finanšu ministrijas, kā arī Eiropas Komisijas veiktie auditi objektos.
Projekta II kārta
Tā kā projekta I kārtā uzsvars tika likts uz apjomīgām tehnoloģiskajām būvēm, tad kā nākamais solis, lai kvalitatīvs pakalpojums būtu pieejams Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem tika izvirzīts maģistrālo vadu būvniecība. Tika noteiktas sekojošas projekta prioritātes:
| Npk. | Līgums | Paredzētais apjoms |
| 1 | Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde | Nosakot prioritāro programmu, kas īstenojama laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam, kā arī turpmāko attīstību, projektējot sadalošos tīklus. |
| 2 | Tehniski ekonomiskā pamatojuma aktualizācija | Atbilstoši normatīvo aktu un makroekonomisko rādītāju izmaiņām. |
| 3 | Būvprojektu un tehnisko specifikāciju sagatavošana | Projektā paredzētajiem būvdarbu līgumiem |
| 4 | Autoruzraudzības līgums | Līgumiem, kuriem projekta autors nesakrīt ar būvdarbu veicēju |
| 5 | Ūdens sagatavošanas ierīču (ŪSI) uzlabošana | Ķemeru ŪSI rekonstrukcija, sulfātu atdalīšanas ietaišu ierīkošana Kauguru, Dzintaru, Jaundubultu un Ķemeru ŪSI |
| 6 | Ūdens un kanalizācijas tīklu paplašināšana (būvdarbu līgumu skaits atkarībā no iepirkuma rezultātiem) | Ūdens padeves maģistrāļu būvniecība – galveno maģistrāļu izbūve nodrošinot Dzintaru, Jaundubultu un Kauguru sistēmu apvienošana (31,4km); Ūdens apgādes tīkla paplašināšana pilsētas rajonos – ūdensvada sadales tīkla izbūve atsevišķās pilsētas daļās (18,8km); Kanalizācijas tīklu paplašināšana pilsētas rajonos – kanalizācijas pašteces vadu, kā arī sūkņu staciju (KSS) un spiedvadu izbūve atsevišķās pilsētas daļās (7 KSS, 37,6 km vadu) |
Projekta II kārtas kopējais finansējums paredzēts vairāk nekā 17 miljoni latu un tas jāīsteno līdz 2013. gadam, kad noslēdzas Eiropas Savienības Kohēzijas fonda šis finansējuma periods. Jāņem vērā, ka no projekta kopējām izmaksām aptuveni 76% ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda ieguldījums. Tāpēc paralēli darbam pie projekta I kārtas sekmīgas īstenošanas SIA „Jūrmalas ūdens” projekta ieviešanas vienībā tika uzsākts darbs pie projekta II kārtas. Līdz ar to līdz šim brīdim paveikts sekojošais:
- 2006.gada 22. maijā starp Latvijas Republikas Vides ministriju, Jūrmalas pilsētas domi un SIA „Jūrmalas ūdens” tika noslēgts līgums par sadarbību projekta „Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība” II kārtas sagatavošanu. Līgums pamatā nosaka Vides ministrijas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un pašvaldības tiesības, pienākumus un atbildību Projekta sagatavošanas gaitā;
- 2006. gada 23. novembrī LR Vides ministrija Iepirkuma uzraudzības mājas lapā publicēja paziņojumu, izsludinot konkursu par Ūdenssaimniecības attīstības investīciju projektu sagatavošanu 13 pašvaldībās. Viena no 13 pašvaldībām bija arī Jūrmala;
- 2007. gada 19. jūlijā starp Latvijas Republikas Vides ministriju, SIA „Jūrmalas ūdens” un SIA „Aqua-Brambis” tika noslēgts Iepirkuma līgums, kas paredzēja veikt Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības investīciju projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanu jeb TEP izstrādi projekta II kārtai. Līguma kopējā summa LVL 83 847,44 un tā 100% apjomā tika segta no valsts budžeta līdzekļiem. Līgums tika īstenots 12 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža;
- 2008. gada 18. septembrī Jūrmalas pilsētas domē tika pieņemts lēmums Nr.811 Par projekta „Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība” II kārtas realizāciju. Lēmums tostarp paredzēja projekta II kārtas realizācijas atbalstīšanu un izstrādātā TEP apstiprināšanu. Papildus tam tika nostiprinātas Jūrmalas pilsētas domes saistības attiecībā uz līdzfinansējuma nodrošināšanu LVL 2 643 204,15 apmērā;
- 2009. gada 11. februārī Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā publicēts paziņojums, izsludinot konkursu par Iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārtas darbu un pakalpojumu līgumiem;
- 2009. gada 26. martā pieņemts Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr. 194 Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības saistību apmēra palielināšanu. Lēmumā teikts, ka „Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība” II kārtas realizācijai nepieciešamo līdzfinansējumu nodrošinās ņemot kredītu Valsts kasē, paredzot, ka ieguldījums SIA „Jūrmalas ūdens” pamatkapitālā būs sekojošs: 2009. gadā LVL 1 000 000,00; 2010. gadā LVL 1 000 000,00; 2011. gadā LVL 643 204,00;
- 2009. gada 9. jūnijā pieņemot grozījumus 04.12.2007. MK noteikumos Nr. 836 tika noteikts ES KF finansējums projekta II kārtas realizācijai LVL 16 164 492,00 apjomā;
- 2009. gada 2. jūlijā starp SIA „Jūrmalas ūdens” un SIA „AquaBrambis” tika noslēgts līgums „Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārtas iepirkuma dokumentācijas sagatavošana”. Līgums noslēgts atbilstoši FIDIC Pasūtītāja / Konsultanta tipveida pakalpojumu līgums (Baltā grāmata). Līguma izpildītājam 12 mēnešu laikā jāveic projektēšanas darbi un iepirkuma dokumentācijas sagatavošana TEP apstiprinātajam apjomam. Līguma kopējā summa LVL 821 266,68 un izpilde paredzēta 12 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža;
- 2009. gada vasarā veikta Tehniski ekonomiskā pamatojuma aktualizācija, iekļaujot makroekonomisko rādītāju izmaiņas atbildoši Finanšu ministrijas norādījumiem. 2009. gada 10. septembrī Tehniski ekonomiskais pamatojums iesniegts Vides ministrijas Ūdenssaimniecības būvju būvniecības projektu vērtēšanas komisijai;
- Projektēšanas līguma ietvaros ir sagatavoti dokumenti un ir iespējams izsludināt iepirkumu par ūdens sagatavošanas ierīču uzlabošanu jeb ūdens mīkstināšanu, tomēr to nav iespējams izsludināt sakarā ar neskaidrību attiecībā uz līdzfinansējuma nodrošināšanu no Jūrmalas pilsētas domes puses.
Līdz šim brīdim projekta II kārtas ietvaros veikti sekojoši maksājumi:
| Npk. | Līgums | Summa LVL | Maksājuma veicējs |
| 1 | TEP izstrāde | 83 847,44 | Vides ministrija |
| 2 | TEP aktualizācija | 4 900,00 | SIA „Jūrmalas ūdens” |
| 3 | Projektēšana | 164 253,34 | SIA „Jūrmalas ūdens” |
| KOPĀ | 253 000,78 |
Atbilstoši Līgumam starp Latvijas Republikas Vides ministriju, SIA „Jūrmalas ūdens” un Jūrmalas pilsētas domi par sadarbību projekta sagatavošanā, kas noslēgts 2006. gada 22. maijā, puses ir uzņēmušās noteiktas saistības, tomēr jautājumu par domes līdzfinansējuma nodrošināšanu vēl līdz šim brīdim nav atrisināts. Līgumā tika paredzētas sekojošas saistības:
1. Punkts 3.11. „Pašvaldība un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ievēro Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes laikā pieņemtos lēmumus , kā arī, pirms jebkādu izmaiņu veikšanas Projekta investīciju programmā vai Projekta sagatavošanā vai tā īstenošanā iesaistītajās struktūrvienībās, šīs izmaiņas saskaņo ar Vides ministriju.”;
2. Punkts 5.2. „Vides ministrijai ir tiesības apturēt vai pārtraukt Projekta sagatavošanu, ja Pašvaldība vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepilda Līgumā noteiktās saistības.”;
3. Punkts 6.3. „Ja Pašvaldība vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atsauc savu dalību Projektā jebkurā tā stadijā, vai arī ja Projekta sagatavošana vai īstenošana tiek pārtraukta sakarā ar Pašvaldības vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja Līgumā noteikto saistību neizpildi, tad Pašvaldība un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs solidāri atmaksā valsts budžeta, tajā skaitā Eiropas Savienības līdzekļus un citu projekta sagatavošanā iesaistīto institūciju Projekta sagatavošanā un īstenošanā iesaistītos līdzekļus.”
Neizpildot līguma nosacījumus un nerealizējot projekta II kārtu Jūrmalas pašvaldība neiegūst 17 miljonu latu ieguldījumu ūdenssaimniecības sakārtošanai, līdz ar to nav iespējams izpildīt normatīvo aktu prasības par dzeramā ūdens un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas kvalitāti pilsētas teritorijā.