Par Jūrmalas valstspilsētas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izveidošanas sākumu var uzskatīt 1929. gadu, kad līdz ar Ķemeru kā kūrorta attīstību tika izurbtas divas artēziskās akas, izbūvēta ūdensvadu sistēma un ūdenstornis. Līdz tam pilsētā tika izmantotas tikai decentralizētās ūdensapgādes un notekūdeņu sistēmas.
1965. gadā tika izveidots Jūrmalas pilsētas Komunālo uzņēmumu kombināta Ūdensvada un kanalizācijas iecirknis, kas 1975. gada 1. oktobrī tika pārveidots par uzņēmumu Jūrmalas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmums (JŪKU). Tad arī tika uzsākta plašāka pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas projektēšana un būvniecība. Sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito gadu sākumā tika nodoti ekspluatācijā pirmie lielākie ūdensapgādes un kanalizācijas objekti – Dzintaru ūdens attīrīšanas stacija un ūdenstornis, 6 artēziskie urbumi Kauguros, Mellužu notekūdeņu sūkņu stacija un spiedvads, kur tika savākti un pārsūknēti uz Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Majoru un Mellužu rajonu notekūdeņi.
1974. – 1976. gados tika izbūvēts 11,5 km garš spiedvads no Kauguriem uz Vaivariem, pa kuru notekūdeņi nonāca Slokas attīrīšanas iekārtās. Tajā pat laikā tika paplašinātas Slokas attīrīšanas iekārtas pilsētas notekūdeņu attīrīšanai. 1983.gadā Ķemeros, līdz ar sanatorijas (ar 1200 vietām) būvniecību, uzcelta Ķemeru attīrīšanas iekārta.
1996. gadā Jūrmalas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmums sāka īrēt Slokas attīrīšanas iekārtas, kur nonāca tikai pilsētas notekūdeņi.
1998. gadā tika pabeigts pirmais Eiropas Savienības līdzfinansētais investīciju projekts Latvijā – notekūdeņu sūkņu stacijas un spiedvada Jūrmalā – Rīga būvniecība. Līdz ar to radās iespēja slēgt Lielupes attīrīšanas iekārtas, un Dubultu – Lielupes notekūdeņi pa 11km garu vadu tiek pārsūknēti uz Rīgas Daugavgrīvas attīrīšanas iekārtām.
1999. gadā tika uzsākta Jūrmalas ūdenssaimniecības pakalpojumu ilgtermiņa pakalpojumu ilgtermiņa attīstības programmas izstrāde. Zviedru konsultantu firma SWECO novērtēja esošo situāciju un izstrādāja vairākus alternatīvus ilgtermiņa (2001.- 2015.g.) attīstības variantus, pamatojoties uz noteiktajiem tehniskajiem un plānošanas kritērijiem. Alternatīvas tika salīdzinātas un novērtētas, izmantojot finanšu, tehniskos un vides kritērijus. Piedāvāto variantu apstiprināja SIA “Jūrmalas ūdens”, Jūrmalas pilsētas dome, kā arī projekta potenciālie finansētāji no Vides ministrijas, Eiropas Komisijas, Zviedrijas starptautiskās attīstības aģentūras (SIDA) un Ziemeļu vides finanšu korporācijas (NEFCO).
2001. gada 8. maijā tika nodibināta bezpeļņas organizācija pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas ūdens”. 2004. gada 15.aprīlī reģistrēta komercreģistrā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas ūdens”. Jūrmalas pilsētas domei, atbilstoši likumam “Par pašvaldībām”, bija jāorganizē ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem. Šo funkciju veikšanai izveidoja kapitālsabiedrību SIA “Jūrmalas ūdens”, kuras pašvaldības daļu turētājs bija Jūrmalas pilsētas dome, kas ar 2004.gada 22.aprīļa līgumu uzņēmumam nodeva tiesības un pienākumus organizēt ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus Jūrmalas pilsētas teritorijā.
SIA “Jūrmalas ūdens” savu komercdarbību veic saskaņā ar Komerclikuma, likuma “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums” un sabiedrības statūtu prasībām. Sabiedrības darbība atbilst likumam “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Regulatora izsniegtā sabiedriskā pakalpojumu licence Nr.U10054 derīga visu darbības laiku. Licence izsniegta ūdensapgādes, notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas pakalpojumu sniegšanai Jūrmalas valstspilsētas teritorijā. SIA “Jūrmalas ūdens” dalībnieku sapulces funkcijas veic un kapitāla daļu turētāja pārstāvja lēmumus pieņem Jūrmalas valstpilsētas pašvaldības domes izpilddirektors. SIA “Jūrmalas ūdens” ir ievēlēta valde trīs cilvēku sastāvā.
Sagatavojot Tehniski ekonomisko pamatojumu 2000. gadā, tika veikta detalizēta ūdenssaimniecības perspektīvās attīstības analīze. Par vispārējo mērķi tika izvirzīta augstas kvalitātes ūdens piegāde patērētājiem, kā arī notekūdeņu savākšana un attīrīšana, nepiesārņojot virszemes un pazemes ūdeņus, atbilstoši nacionālo un ES normatīvo aktu prasībām. Šie politikas mērķi nav mainījušies un ir spēkā arī šobrīd. Šai laikā izbūvētas arī jaunas Slokas attīrīšanas iekārtas, Kauguru un Jaundubultu ūdens attīrīšanas stacijas, atjaunots ūdenstornis Ķemeros.
Sākot ar 2001. gadu, līdz 2022. gadam, uzņēmums īstenojis četrus Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētus Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projektus.
Sākot ar 2022. gadu, uzņēmums veic ļoti iespaidīgu darbu energoefektivitātes uzlabošanā un atjaunojamo resursu izmantošanā. Tāpēc, piemēram, Slokas NAI teritorijā ir arī viena no šī Eiropas reģiona lielākajām peldošajās saules enerģijas stacijām.
