Par mums
Kontakti
Informācija klientiem
Jautājumi un atbildes
Tarifi
Investīciju projekts
Paziņojumi
Iepirkumi
Promenādes iela 1a, Jūrmala, LV-2015
Tiešie maksājumi - pret negodīgiem pārvaldniekiem

Kas tie tādi - tiešie maksājumi, un kādi ir iesaistīto pušu pienākumi

Vēl 2014. gada 15. janvārī spēkā stājās grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Šīs likuma izmaiņas piešķir tiesības dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kopīpašniekiem veikt maksājumus par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami dzīvojamās mājas uzturēšanai, tieši attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam, nevis mājas pārvaldniekam.

Saskaņā ar Likuma noteikto, dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie pakalpojumi ir:

  • ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi;
  • siltumenerģijas, arī dabasgāzes, piegādes pakalpojumi;
  • sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumi.

Likumā arī noteikts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kopīpašniekiem tiesības veikt tiešus maksājumus par minētajiem pakalpojumiem sākot ar šā gada 1. oktobri.

Jānorāda, ka tiešo maksājumu kārtība nav obligāta, un dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki, kopīpašnieki par pakalpojumiem tāpat kā līdz šim varēs norēķināties arī ar mājas pārvaldnieka starpniecību.

Kā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ieviestās izmaiņas skar jūrmalniekus, komentēt lūdzām SIA „Jūrmalas ūdens” juristi Inesi Pelsi - Ilsjāni.

Kāda ir šīs likuma prasību ieviešanas kārtība?

Līdz pagājušā gada 30. septembrim dzīvojamo māju pārvaldniekiem bija jāveic savu klientu - dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopību, informēšana par tiešo maksājumu sistēmu, nosūtot dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopumam paziņojumu, tajā norādot:

  • kopējo parādu par katru dzīvokļu īpašumu mājai piegādāto pakalpojumu un atsevišķi — katra dzīvokļa īpašnieka parādu par katru pakalpojumu, noslēgtos parādu atmaksas grafikus, pakalpojuma sniedzējam pārskaitīto maksājumu apmēru un atlikušo parāda summu pakalpojuma sniedzējam par laiku līdz paziņojuma sagatavošanas dienai;
  • informāciju par normatīvajos aktos noteikto dzīvojamās mājas īpašnieka pienākumu pieņemt lēmumu par kārtību, kādā veicami turpmākie maksājumi par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu. Informācijā norāda šajā likumā paredzētos maksājumu veidus un kārtību, attiecīgā lēmuma pieņemšanas termiņu;
  • no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja saņemto informāciju par tiešo maksājumu nodrošināšanas izmaksām, ja dzīvokļu īpašnieku kopība, kopīpašnieki nolems veikt maksājumus par sabiedriskajiem pakalpojumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3 panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā - bez pārvaldnieka starpniecības.

Gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība lemj „par” tiešo maksājumu sistēmas ieviešanu, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību – sabiedrisko pakalpojumu maksājumu sadali starp dzīvokļu īpašniekiem, kopīpašniekiem un rēķinu sagatavošanu turpmāk veiks pakalpojuma sniedzējs bez pārvaldnieka starpniecības. Savukārt gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība lems „pret” vai nebūs lēmusi par labu tiešajiem maksājumiem, esošā norēķinu sistēma ar pārvaldnieku tiks saglabāta.

Vai tas nozīmē, ka pēc balsojuma „par” tiks slēgti individuālie līgumi par sabiedrisko pakalpojumu piegādi ar katru atsevišķo dzīvokļa īpašnieku, kopīpašnieku?

Nē, tas to nenozīmē. Likums neparedz individuālo līgumu slēgšanu par sabiedrisko pakalpojumu piegādi dzīvojamai mājai ar katru atsevišķo dzīvokļa īpašnieku, kopīpašnieku, bet gan ar dzīvojamās mājas īpašnieku kopību, kuru tiesiskā darījumā pārstāv to pilnvarotā persona, kas nodibina tiesiskas attiecības ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā. Pilnvarotā persona attiecīgajā gadījumā var būt arī pārvaldnieks.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas gadījumā dzīvokļu īpašnieku kopība sastāv no visiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, kas reģistrēti Zemesgrāmatā.

Savukārt dzīvojamā mājā, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, tās īpašnieks ir visi kopīpašnieki, kas reģistrēti Zemesgrāmatā.

Jānorāda, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma kopīga pārvaldīšana ir īpašs īpašuma tiesību īstenošanas veids, kura ietvaros katrs dzīvokļa īpašnieks nav pilnībā pastāvīgs subjekts, bet tiesības var īstenot tikai kopā ar citiem dzīvokļu īpašniekiem.

Tātad dzīvojamās mājas, kas ir sadalīta dzīvokļa īpašumos, visi dzīvokļu īpašnieki ir kopīgas saistības dalībnieki?

Jā. Dzīvojamās mājas, kas ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, visi dzīvokļu īpašnieki ir kopīgas saistības dalībnieki, kurā atsevišķa dzīvokļa īpašnieka atbildība mājas kopējo izdevumu segšanā ir aprobežota ar proporcionālu daļu, kas ir atbilstoša dzīvokļa īpašnieka dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.

Minētā atziņa ir nostiprināta ar Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013. gada 2. decembra spriedumu, lietā Nr. SKA – 706/2013.

Dzīvojamās mājas, kas sadalīta dzīvokļa īpašumos, dzīvokļu īpašnieku kopībai, lemjot par tiešo maksājumu sistēmas nodibināšanu, ir jālemj arī par kārtības nodibināšanu, kādā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par dzīvojamai mājai piegādātajiem pakalpojumiem tiks veikti maksājumi pilnā apjomā, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšana netiktu samazināta vai pārtraukta.

Līdz ar to atsevišķais dzīvokļa īpašuma īpašnieks nevarēs norobežoties no problēmas risināšanas, kas saistīta ar pilnvērtīgu sabiedrisko pakalpojumu maksājumu veikšanas nepieciešamību, norādot, ka ir veicis viņam piestādītā rēķina apmaksu pilnā apmērā.

Ūdensapgāde un notekūdeņu novadīšana ir sabiedriskie pakalpojumi, kas tiek piegādāti dzīvojamai mājai kopumā, nevis atsevišķa dzīvokļa īpašniekam, jo dzīvojamai mājai ir kopēja ūdensapgādes sistēma ar kopēju mājas ūdens ievadu, kurā uzstādāms komercmēraparāts, kurš fiksē dzīvojamai mājai kopumā piegādāto sabiedrisko pakalpojumu apjomu, un saskaņā ar kura mērījumiem ir aprēķināmi sabiedriskie pakalpojumi ūdenssaimniecības jomā.

Jānorāda, ka tiek gatavoti Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā dzīvojamās mājās, kas sadalītas dzīvokļa īpašumos, dzīvokļu īpašnieku kopība varēs veikt tiešos maksājumus ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Ievērojot minēto noteikumu saturu, tiks sagatavoti grozījumi esošajos līgumos par sabiedrisko pakalpojumu piegādi vai attiecīgi ņemti vērā noteikumi, slēdzot jaunus līgumus par sabiedrisko pakalpojumu piegādi ūdenssaimniecības pakalpojumu piegādes jomā.

Tiešo maksājumu kārtība faktiski nozīmē, ka:

  • pakalpojumu sniedzēji sagatavo atsevišķus rēķinus par dzīvojamai mājai piegādāto pakalpojumu bez pārvaldnieka starpniecības;
  • izmaksu aprēķins par mājai piegādāto pakalpojumu tiek veikts katram dzīvokļa īpašniekam atsevišķi;
  • dzīvokļa īpašnieks katru mēnesi apmaksai saņem vairākus atsevišķus rēķinus, nevis vienu - vienotu, pārvaldnieka sagatavotu, ikmēneša rēķinu. Par viena rēķina apmaksu ir viena komisijas maksa, savukārt vairāku atsevišķu rēķinu apmaksai - vairākas komisijas maksas.

Jānorāda, ka pakalpojuma sniedzējs neatkarīgi no pakalpojumu apmaksas veida - tiešie maksājumi vai ar pārvaldnieka starpniecību -, nodrošina pakalpojumu piegādi dzīvojamajai mājai kopumā, nevis katra dzīvokļa īpašniekam atsevišķi.

Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs izvērtēt pakalpojuma nodrošināšanu noteiktai dzīvojamajai mājai, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku veiktajiem/neveiktajiem maksājumiem, t.i., gadījumā, ja dzīvojamajā mājā viens vai vairāki dzīvokļu īpašnieki neveic savlaicīgu rēķinu apmaksu, uzkrājot parādu, pakalpojuma sniedzējs var lemt par pakalpojuma piegādes apjoma samazināšanu vai pārtraukšanu visai dzīvojamajai mājai.

Kāda ir pašreizējā situācija - vai daudz ir tādu māju, kuru dzīvokļu īpašnieku kopība ir lēmusi par tiešo maksājumu veikšanu?

Šobrīd ir ļoti maz māju, kuras ir izvēlējušās tiešo maksājumu sistēmu - ne vairāk par desmit.

Jāpiebilst, ka līdz 30. martam dzīvojamo māju pārvaldniekiem ir pienākums par ikvienu dzīvojamo māju, kuras īpašnieks ir izlēmis par labu tiešajiem maksājumiem, sagatavot aptaujas rezultātus un nosūtīt tos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, lai tas savukārt aktualizētu tiešo maksājumu pakalpojuma nodrošināšanas maksas apmēru.

Vai šīm mājām ir kādas kopīgas iezīmes? Kas bija par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai, jo tiešie maksājumi ir papildus izdevumi, kas šobrīd ir ietverti dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksā? Vai, izvēloties tiešo maksājumu sistēmu, dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksa ir jāsamazina?

Ja veic šāda veida analīzi, tad viennozīmīgi jāsaka, ka mājām, kuru īpašnieks ir izvēlējies tiešos maksājumus, ir kopīgas pazīmes. Proti, tās pārvalda un apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrības. Iespējams, minētajām biedrībām nav  speciālistu un zināšanu, lai nodrošinātu šāda veida pārvaldīšanas darbības.

Ja ielūkojas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas mājaslapā publiski pieejamā dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā, tad jāsecina, ka arī šajā reģistrā šīs biedrības nav reģistrētas. Iespējams, tāpēc, ka nav spējīgas izpildīt kritērijus, kas norādīti profesionāla dzīvojamās mājas pārvaldnieka kompetences sasniegšanai. Proti, saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 18.panta pirmo daļu:

Ikviena persona, kura atbilst šajā likumā pārvaldniekam izvirzītajām prasībām un noslēgusi pārvaldīšanas līgumu ar dzīvojamās mājas īpašnieku, kā arī dzīvokļu īpašnieku veidota sabiedrība vai biedrība, kura uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata pati pārvalda dzīvojamo māju, mēneša laikā no pārvaldīšanas līguma noslēgšanas reģistrējas pārvaldnieku reģistrā, iesniedzot reģistra amatpersonai likumā noteiktos dokumentus.

Jautājums par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas maksas samazināšanu jāuzdod mājas pārvaldniekiem. Vadoties no spēkā esošo normatīvo aktu regulējuma, dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas maksai būtu jāsamazinās, jo tiešo maksājumu sistēmā vienu no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām veiks sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, līdz ar to pārvaldnieka izdevumi attiecīgajā daļā samazinās.

Dzīvojamās mājas īpašniekam šai ziņā gan nekas nemainās - par šo pakalpojumu tam būs jāmaksā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar apstiprināto pakalpojuma maksu.

Kāpēc likumdevējs pieņēma šādus grozījumus un uzdeva par pienākumu vienu no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām veikt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam?

Publiskajā vidē pieejamā informācija liecina, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumu, kas paredz tiešo maksājumu ieviešanu, viens no galvenajiem iemesliem ir negodīgu apsaimniekotāju, kuri iekasē naudu no lietotājiem, bet tālāk to nepārskaita pakalpojumu sniedzējiem, apkarošana.

Tas nozīmē, ka to māju īpašnieki, kas izvēlējušies tiešo maksājumu sistēmu, neuzticas saviem pārvaldniekiem? 

Iespējams, ka tā tas arī varētu būt. Bet iespējams, ka paši pārvaldnieki nevēlas kādas no tiem uzticētajām pārvaldīšanas darbībām veikt un tādēļ iesaka dzīvojamās mājas īpašniekiem pašiem nodarboties ar šīm sev netīkamajām lietām.

Tad var izveidoties situācija, kad dzīvojamās mājas īpašniekiem pašiem jādomā par visām mājai būtiskām lietām, bez kurām māja nav apdzīvojama? Kam  tad vairs ir vajadzīgs pārvaldnieks?

Tas ir labs jautājums, uz kuru katram dzīvojamās mājas īpašniekam ir jārod atbilde pašam, pirms tiek lemts par tiešo maksājumu ieviešanu par piegādātajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Noslēgumā - vai ir vēl kādi nosacījumi, kas jāizpilda, lai ar 2015. gada 1. oktobri varētu uzsākt tiešo maksājumu sistēmu?

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma Pārejas noteikumu 19.punktu, pārvaldnieks par ikvienu dzīvojamo māju, kuras dzīvokļu īpašnieku kopība nolēmusi par labu tiešiem maksājumiem, līdz 2015.gada 30.martam sagatavo aptaujas rezultātus (Likuma pārejas noteikumu 16. un 17.pants) un nosūta pakalpojuma sniedzējam informāciju par dzīvokļu īpašumu skaitu, dzīvokļu īpašniekiem, parādu apmaksas grafikiem, kas noslēgti ar dzīvojamās mājas īpašniekiem, par kopējo parādu pakalpojuma sniedzējam.

Pēc informācijas saņemšanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, ievērojot Dzīvojamo māju pārejas noteikumu 19.punktu, aktualizēs 2014.gada 31.maijā paziņoto aprēķinu par rēķinu apkalpošanas izmaksām, un paziņos dzīvojamās mājas pārvaldniekam rēķinu apkalpošanas izmaksas (aktualizētu Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma Pārejas noteikumu 15.punktā minēto informāciju), nodrošinot tiešu maksājumu saņemšanu no dzīvojamās mājas īpašniekiem.

SIA „Jūrmalas ūdens” aicina dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvjus (pārvaldniekus) iesniegt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apliecinātas kopijas par tiešo norēķinu veida izvēli un nodrošināt minēto lēmumu tiesisko noteiktību un atbilstību Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.2 panta otrās un ceturtās daļas noteikumiem.

Skatīt shematiski Norēķini par sabiedriskajiem pakalpojumiem (*pdf)

 Iesūtīts: 2015.03.23 09:52
SĀKUMS | PAR MUMS | INFORMĀCIJA KLIENTIEM | KONTAKTI Copyright © 2024 "Jūrmalas ūdens"
Created by MB Studija
 »