Par mums
Kontakti
Informācija klientiem
Jautājumi un atbildes
Tarifi
Investīciju projekts
Meliorācijas sistēma
Paziņojumi
Promenādes iela 1a, Jūrmala, LV-2015



Īss vēsturisks apskats

            Par centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izveidošanas sākumu Jūrmalā var uzskatīt 1936.gadu, kad, sakarā ar Ķemeru sanatorijas būvniecību, tika izurbtas divas artēziskās akas, izbūvēta ūdensvadu sistēma un ūdenstornis. Līdz tam pilsētā tika izmantotas vietējās ūdensapgādes un notekūdeņu sistēmas.

            Sešdesmito gadu sākumā tika uzsākta plašāka pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas projektēšana un būvniecība. Sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito gadu sākumā tika nodoti ekspluatācijā pirmie lielākie ūdensapgādes un kanalizācijas objekti - Dzintaru ūdens attīrīšanas stacija un ūdenstornis, 6 artēziskie urbumi Kauguros, Mellužu notekūdeņu sūkņu stacija un spiedvads, kur tika savākti un pārsūknēti uz Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Majoru un Mellužu rajonu notekūdeņi. 1974. – 1976. Gadā tika izbūvēts 11,5 km garš spiedvads no Kauguriem uz Vaivariem, pa kuru notekūdeņi nonāca Slokas attīrīšanas iekārtās.
Tajā pat laikā tika paplašinātas Slokas attīrīšanas iekārtas pilsētas notekūdeņu attīrīšanai. 1983.gadā Ķemeros, sakarā ar sanatorijas būvniecību ar 1200 vietām, uzcelta Ķemeru attīrīšanas iekārta.

            1996.gadā Jūrmalas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmums sāka īrēt Slokas attīrīšanas iekārtas, kur nonāca tikai pilsētas notekūdeņi.

            1998.gadā tika pabeigts pirmais Eiropas Savienības līdzfinansētais investīciju projekts Latvijā – notekūdeņu sūkņu stacijas un spiedvada Jūrmalā- Rīga būvniecība. Līdz ar to radās iespēja slēgt Lielupes attīrīšanas iekārtas un Dubultu – Lielupes notekūdeņi pa 11km garu vadu tiek pārsūknēti uz Rīgas Daugavgrīvas attīrīšanas iekārtām.

            1999.gadā tika uzsākta Jūrmalas ūdenssaimniecības pakalpojumu ilgtermiņa pakalpojumu ilgtermiņa attīstības programmas izstrāde. Zviedru konsultantu firma SWECO novērtēja esošo situāciju un izstrādāja vairākus alternatīvus ilgtermiņa (2001.- 2015.) attīstības variantus, pamatojoties uz noteiktajiem tehniskajiem un plānošanas kritērijiem.
Alternatīvas tika salīdzinātas un novērtētas, izmantojot finansu, tehniskos un vides kritērijus. Piedāvāto variantu apstiprināja SIA "Jūrmalas ūdens", Jūrmalas pilsētas dome, kā arī projekta potenciālie finansētāji no Vides ministrijas, Eiropas Komisijas, Zviedrijas starptautiskās attīstības aģentūras (SIDA) un Ziemeļu vides finansu korporācijas (NEFCO).

            No rekomendētās ilgtermiņa attīstības programmas, pamatojoties uz finansiālajām iespējām un sasniedzamajiem pakalpojumu uzlabojumiem, tika atlasīti prioritārie investīciju projekti, kuri tika iekļauti Īstermiņa investīciju programmā ar realizācijas periodu no 2003. līdz 2007.gadam.

            Pēdējo piecu gadu SIA "Jūrmalas ūdens" lielāku uzmanību ir pievērsis elektroenerģijas taupības pasākumu veikšanai. Visās ūdensapgādes artēziskajās akās ir uzstādīti efektīvi sūkņi, kā arī akām ir izveidota centralizēta automātikas vadības, darbības kontroles un apsardzes sistēma. Tāpat arī 13 no 17 notekūdeņu sūkņu stacijām ir veikti rekonstrukcijas darbi, galvenokārt nomainot sūkņus pret mazākas jaudas efektīvākiem sūkņiem un uzstādot automātiskas vadības un kontroles sistēmas.

            Laika periodā no 2001. līdz 2008.gadam sekmīgi tika realizēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēts Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekts, kā rezultātā tika investēti 25 miljoni EUR un izbūvētas jaunas Slokas attīrīšanas iekārtas, Kauguru un Jaundubultu ūdens attīrīšanas stacijas, atjaunots ūdenstornis Ķemeros, kā arī veikta būtiska ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu atjaunošana un izbūve.       


 
SĀKUMS | PAR MUMS | INFORMĀCIJA KLIENTIEM | KONTAKTI Copyright © 2006 "Jūrmalas ūdens"
Created by MB Studija
 »