Par mums
Kontakti
Informācija klientiem
Jautājumi un atbildes
Tarifi
Investīciju projekts
Meliorācijas sistēma
Paziņojumi
Promenādes iela 1a, Jūrmala, LV-2015

Patērētā ūdens un notekūdeņu daudzuma novadīšana

 

Izlietoto ūdens daudzumu nosaka pēc kopējā uz ēkas ievadiem uzstādītā ūdens mērītāja rādījumiem, ko atsevišķiem patērētājiem sadala mājas īpašnieks vai apsaimniekotājs. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 1997.gada 11.septembra lēmumu Nr.531 visiem abonentiem, kuriem ir atsevišķi ievadi, par saviem līdzekļiem jāuzstāda ūdens mērītāji, iepriekš iesniedzot SIA ''Jūrmalas ūdens'' pieprasījumu un saņemot tehniskos noteikumus, kur norādīta uzstādīšanas vieta un kārtība. Mājā, kurā nav uzstādīts kopējais ūdens mērītājs uz ūdensvada ievada, izlietotais ūdens daudzums tiek aprēķināts pēc Jūrmalas pilsētas Sabiedrisko pakalpojuma regulatora noteiktajām patēriņa normām. Dzīvokļos ūdens skaitītāji obligāti jāliek uz aukstā un karstā ūdens ievadiem, iedzīvotājiem jāmaksā par aukstā un karstā ūdens patēriņu, bet par ūdens sildīšanu SIA ''Jūrmalas siltums''. Ūdens skaitītāju derīguma termiņš jākontrolē tā īpašniekiem.

            Notekūdeņu daudzumu, ja nav uzstādīti šim nolūkam paredzēti mērītāji pieņem vienādu ar tā izlietotā ūdens daudzumu. Dārza, ielu laistīšanai jāuzstāda atsevišķs ūdens mērītājs un tā rādījumi notekūdeņu daudzumā netiek ieskaitīti.

Notekūdeņu savākšana

 

Vēsturiski Jūrmalas apbūve ir veidojusies neviendabīgi, tādēļ centralizēta notekūdeņu kanalizācijas sistēma nav izbūvēta visā pilsētas teritorijā. Notekūdeņu savākšanu un novadīšanu nodrošina divas komunālās kanalizācijas sistēmas: Sloka un Dubultu – Lielupes. Teritorijās, kur vēl nav izbūvēti kanalizācijas tīkli, plaši tiek izmantoti lokāli risinājumi – izsmeļamie rezervuāri. Komunālās kanalizācijas sistēmas kopgarums ir 152 km, no kuriem 75,8 km ir spiedvadi. Sistēmas aktīvākā attīstība ir notikusi 70.-80.gados. Pašteces cauruļvadi ar diametru līdz 300mm, galvenokārt ir no keramikas caurulēm. Lielāku diametru cauruļvadi ir izbūvēti no dzelzsbetona caurulēm.

            Līdz 2007.gadam pastāvēja atsevišķa Ķemeru kanalizācijas sistēma, kuru pievienoja Slokai Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta I kārtas ietvaros, izbūvējot jaunu sūkņu staciju un spiedvadu. Tā rezultātā tiek nodrošināta visu savākto notekūdeņu pārsūknēšana uz Slokas kanalizācijas sistēmu.

            Kanalizācijas sistēmā darbojas 21 kanalizācijas sūkņu stacijas.

            Lielākā notekūdeņus novadošā abonentu grupa ir iedzīvotāji, kas novada aptuveni 72% no viesiem notekūdeņiem. Budžeta iestāžu novadītie notekūdeņi atbilst 5%, bet no pārējiem lietotājiem, kuru skaitā ir komercuzņēmumiem un ražošanas uzņēmumi – 23% no kopējā notekūdeņu daudzuma.

            Pilsētas teritorijā ražošanas uzņēmumu, kuriem būtu specifiski notekūdeņi. Pilsētā galvenokārt darbojas pakalpojumu jomas uzņēmumi, kuru notekūdeņi sastāva ziņā ir līdzīgi sadzīves notekūdeņiem.


Notekūdeņu attīrīšana

               

Lai neradītu komunālo un attīrīšanas iekārtu darba traucējumus kanalizācijas tīklā aizliegts ievadīt: atkritumus (pelnus, zemi, šķiedras, vati, lupatas, salmus, sniegu, atskaldītu ledu u.c.), nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, ūdeni saturošus benzīnu, ēteri un vielas, kas var veidot sprāgstošu maisījumu, gruntsūdeņus, praktiski tīrus rūpnieciskos notekūdeņus un atmosfēras ūdeņus, ja šie notekūdeņi neatbilst pastāvošiem noteikumiem par rūpniecisko notekūdeņu novadīšanu pilsētas kanalizācijā, tīklu un nosēdaku skalošanas notekūdeņus u.c., ja tie nav attīrīti vai arī attīrīti, bet to tīrības pakāpe neatbilst sanitārajām normām vai pārsniedz kaitīgo vielu galēji pieļaujamo koncentrāciju.

            Pilsētas notekūdeņi tiek attīrīti divās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās – Slokas  notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un SIA "Rīgas ūdens" piederošajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās "Daugavgrīva". Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās tiek attīrīti 70% notekūdeņu, bet atlikušie 30% Daugavgrīvas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.

            Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās tehnoloģiskais process nodrošina nepārtrauktu aktīvo dūņu procesu ar bioloģisku fosfora un slāpekļa atdalīšanu, izmantojot divpakāpju denitrifikāciju bez ķīmiskās nogulsnēšanas.

            Viss notekūdeņu apjoms, kas tiek attīrīts un attiecīgi izvadīts dabiskajās ūdenstilpnēs atbilst Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajos aktos izvirzītajām notekūdeņu attīrīšanas prasībām.

Testēšanas pārskats Slokas NAI 2016.gada jūlijs (*pdf)

Testēšanas pārskats Slokas NAI (dūņas) 2016.gada jūlijs  (*pdf)

Lietus kanalizācija

 

Lielākajā Jūrmalas pilsētas daļā pastāv lietus kanalizācija, kas izbūvēta virsūdeņu novadīšanai no apbūvētām teritorijām. Tā iedalāma slēgtā sistēmā, kas novada lietus ūdeņus pa cauruļvadiem. Šobrīd slēgtās sistēmas (cauruļvadi, sūkņu stacijas un attīrīšanas ietaises) atsevišķus objektus Jūrmalas pilsētas dome ir nodevusi apsaimniekošanā sabiedrībai. Visstraujāk lietus kanalizācijas sistēma pilsētas teritorijā attīstījusies 20.gadsimta otrajā pusē, kad notika strauja Jūrmalas pilsētas attīstība. Slēgtajai lietus ūdens kanalizācijas sistēmai ir vairāk nekā 24 izlaides, kuras izveidotas dažādās pilsētas vietās. Tīklu kopgarums ir vairāk kā 50km. Lielākās slēgtās lietus ūdens kanalizācijas sistēmas ir izbūvētas Kauguros, Dubultos, Majoros un Bulduros.

 
  Testēšanas pārskats Majoru NAI 2016.gada jūlijs (*pdf) 
 
SĀKUMS | PAR MUMS | INFORMĀCIJA KLIENTIEM | KONTAKTI Copyright © 2006 "Jūrmalas ūdens"
Created by MB Studija
 »