Par mums
Kontakti
Informācija klientiem
Jautājumi un atbildes
Tarifi
Investīciju projekts
Meliorācijas sistēma
Paziņojumi
Promenādes iela 1a, Jūrmala, LV-2015
Jūrmalas ūdens uzsāk cīņu ar infiltrāciju

Jūrmalas pilsēta ir otra lielākā pilsēta Latvijā pēc teritorijas lieluma un piektā lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Jūrmala robežojas ar Lielupi un Rīgas jūras līci ar 26 km garu jūras krasta zonu, kas ietekmē pilsētas klimatiskos apstākļus. Apdzīvotās vietās kanalizācijas notekūdeņu un atmosfēras nokrišņu ūdeņu novadīšanai izmanto sadzīves un lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmas. Jūrmalas sadzīves kanalizācijas tīkls sastāda 152 km un 75,8 km no tiem ir spiedvadi. 75% no Jūrmalas iedzīvotājiem izmanto centralizēto ūdens apgādes sistēmu un 74% centralizēto sadzīves kanalizāciju. Lielāka daļa sadzīves kanalizācijas sistēmas cauruļvadi ir apaļas formas ar diametru robežās no 150 mm līdz 450 mm. Jūrmalā ir izveidota dalītā lietus kanalizācijas sistēma un lietus kanalizācijas savākšanas sistēma ir izbūvēta visblīvāk apbūvētajās pilsētas daļās. Lietus kanalizācijas savākšanas sistēma sastāv no slēgtās lietus notekūdeņu savākšanas sistēmas un atvērtās lietus notekūdeņu savākšanas sistēmas, kur virsmas noteces lietus notekūdeņi caur grāvjiem nonāk meliorācijas sistēmā. Slēgtā lietus notekūdeņu savākšanas sistēma lietus notekūdeņus novada uz 27 izlaidēm galvenokārt pašteces ceļā, bet ir arī dažas lietus notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas. Slēgtās lietus notekūdeņu savākšanas sistēmas kopgarums ir apmēram 50 km, kopā ~1700 skatakas un ~1400 lietus notekūdeņu savācējakas.

Saskaņā ar ANO paspārnē funkcionējošās Starptautiskās klimata pārmaiņu darba grupas datiem pēdējos gados lielākajā daļā pasaules valstu ir novērots nokrišņu intensitātes pieaugums. Iemesls tam ir gaisa vidējās temperatūras paaugstināšanās, kuras ietekmē hidroloģiskais cikls ir kļuvis ātrāks un intensīvāks, pastiprinās iztvaikošana, un pieaug kopējais nokrišņu daudzums gadā. Valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" dati parāda, ka arī Latvija ir šo zemju starpā.

Izmantojot dažādus prognozēšanas modeļus, redzams, ka nokrišņu iestāšanās biežums kļūst mazāks, taču līdz ar to pieaugs intensīvo nokrišņu īpatsvars. Šī tendence atstāj iespaidu arī uz virsmas noteci, tamdēļ kvalitatīvu notekūdeņu kanalizācijas inženiersistēmu aktualitāte pieaug un ir nepieciešams apzināt dažādo ūdeņu pieteču komponentes. Lietus, sniega kušanas vai gruntsūdens infiltrācijas ūdeņi pasliktina sadzīves notekūdeņu novadīšanu, kā arī palielina izdevumus šo ūdeņu pārsūknēšanai un to attīrīšanai. Infiltrāciju sekmē esošās kanalizācijas trases nolietojums un bojājumi, kā arī atmosfēras nokrišņu jau kā infiltrācijas ūdeņu nonākšana kanalizācijas sistēmā kā tiešā pietece, piemēram, lietus ūdeņi no ēku jumtiem, pagalma vai ielu kanalizācijas aku lūku vākiem, neblīvumiem kanalizācijas sūkņu staciju konstrukcijās, vai tiešiem savienojumiem (nelegāliem) ar lietus kanalizāciju.

2007. gadā, piesaistot Jūrmalas pilsētas domes finansējumu, tika veikta tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde ilgtspējīgas lietus ūdens kanalizācijas un attīrīšanas iekārtu sistēmas izveidei Lielupes baseina pilsētās, konkrēti Jūrmalā. Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta I kārtā, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, tika īstenots būvdarbu līgums „Jūrmalas kanalizācijas cauruļvadu atjaunošana, skalošana un CCTV izpēte, kuru laikā tika rekonstruēti vairāk nekā 4 kilometri sadzīves kanalizācijas tīklu un veikta vadu skalošana un TV inspekcija 64 km pašteces sadzīves kanalizācijas tīklos. Gan Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārtā, gan, realizējot darbus izmantojot pašu līdzekļus vai piesaistot Jūrmalas pilsētas domes līdzfinansējumu, SIA „Jūrmalas ūdens” ir rekonstruējis un atjaunojis daudzus kilometrus maģistrālo sadzīves kanalizācijas tīklu, kā arī tīra meliorācijas grāvjus un uztur kārtībā lietus kanalizācijas sistēmu.

Cauruļvadu bojājumi, noplūdes no skatakām, kā arī patvarīgi lietus ūdens kanalizācijas pieslēgumi sadzīves kanalizācijas sistēmai palielina notekūdeņu pārsūknēšanas un attīrīšanas izmaksas, pārplūdes gadījumus un kanalizācijas sūkņu staciju neefektīvu darbību, jo samazina sūkņu dzīves ilgumu un palielina ekspluatācijas izmaksas. Tāpēc SIA „Jūrmalas ūdens” 2013. gadā noslēdza līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti par pētījuma „Infiltrāta noteikšanas metodes Jūrmalas pilsētai” izstrādi.

Infiltrācijas ūdeņu daudzumu noteikšana esošās kanalizācijas sistēmas rehabilitācijai un tehniskās apkopes programmas izstrāde, atsevišķu defektīvo vietu konstatēšanai, kā arī to atjaunošanai, ir liels ieguldījums attiecībā uz vides aizsardzību un tiešo ekspluatācijas izdevumu samazināšanu notekūdeņu novadīšanai un attīrīšanai. Šobrīd SIA „Jūrmalas ūdens” teritorijā ir uzstādīta meteoroloģisko novērojumu stacija, lai precīzi uzskaitītu nokrišņu daudzumu un analizētu to kopsakarībā ar kanalizācijas pārsūknēšanas staciju datiem, lai būtu iespējams noteikt infiltrācijas apjomu ar metodiku, kas balstās uz sausā un slapjā laika pietecēm, kuru noteikšanai jāveic tiešie mērījumi objektā. Kā nākamās darbības situācijas uzlabošanai ir cauruļvada posmu un skataku identificēšana, kuras ir nepieciešams renovēt vai rekonstruēt, lai samazinātu noplūžu un infiltrācijas daudzumu sadzīves kanalizācijas tīklā, patvarīgo pieslēgumu identificēšana un to likvidācija.

Realizējot sākotnēji plānotās darbības un būtiski samazinot infiltrācijas cēloņus, ir iespējams optimizēt gan kanalizācijas sūkņu staciju uzturēšanas izmaksas, gan notekūdeņu attīrīšanas izmaksas, kas tiešā veidā ietekmē SIA „Jūrmalas ūdens” sniegtā pakalpojuma izmaksas ikvienam Jūrmalas iedzīvotājam, kas lieto centralizēto ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu novadīšanas pakalpojumus.

 
 Iesūtīts: 2014.03.14 15:01
Notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs neilgi pēc intensīvas lietus gāzes
Notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs neilgi pēc intensīvas lietus gāzes 
      
SĀKUMS | PAR MUMS | INFORMĀCIJA KLIENTIEM | KONTAKTI Copyright © 2020 "Jūrmalas ūdens"
Created by MB Studija
 »