Par mums
Kontakti
Informācija klientiem
Jautājumi un atbildes
Tarifi
Investīciju projekts
Meliorācijas sistēma
Paziņojumi
Promenādes iela 1a, Jūrmala, LV-2015

Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība

(Projekta I kārta, ID Nr.2001/LV/16/P/PE/008)

             
Mērķi

Sagatavojot Tehniski ekonomisko pamatojumu 2000.gadā, tika veikta detalizēta ūdenssaimniecības perspektīvās attīstības analīze. Par vispārējo mērķi tika izvirzīta augstas kvalitātes ūdens piegāde patērētājiem, kā arī notekūdeņu savākšana un attīrīšana, nepiesārņojot virszemes un pazemes ūdeņus, atbilstoši nacionālo un ES normatīvo aktu prasībām. Šie politikas mērķi nav mainījušies un ir spēkā arī šobrīd.

Kā projekta konkrētie mērķi tika izvirzīti sekojoši:

  • Paaugstināt ūdenssaimniecības pakalpojumu līmeni, pieejamību un drošību, veicot esošo cauruļvadu atjaunošanu un jaunu būvniecību;
  • Uzlabot piegādātā dzeramā ūdens kvalitāti;
  • Samazināt notekūdeņu piesārņojuma slodzi uz vidi, uzlabojot notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti un pieslēdzot jaunus abonentus centralizētajam notekūdeņu novadīšanas tīklam;
  • Paaugstināt ūdensapgādes un notekūdeņu kanalizācijas sistēmu darbības efektivitāti, samazinot dzeramā ūdens noplūdes tīklā, novēršot gruntsūdeņu infiltrāciju notekūdeņu savākšanas tīklā, paaugstinot tehnoloģisko ierīču energoefektivitāti, kā arī automatizējot tehnoloģiskos procesus.

Projekta sadalījums

Npk.

Posmi

Laika periods

Statuss

1

Priekšizpēte projekta pirmajai kārtai:

-          Tehniski ekonomiskais pamatojums.

1999. – 2000.

Īstenots

2

Projekta I kārta:

-          Projektēšana;

-          Būvdarbi;

-          Nodošana ekspluatācijā.

2001. – 2009.

Īstenots

3

Priekšizpēte projekta otrajai kārtai:

-          Tehniski ekonomiskais pamatojums.

2007. – 2008.

Īstenots

4

Projekta II kārta:

-          Projektēšana;

-          Būvdarbi;

-          Nodošana ekspluatācijā.

2009. – 2013.

Turpinās objektu nodošana ekspluatācijā

 5 Priekšizpēte projekta III kārtai:

-          Tehniski ekonomiskais pamatojums
 2013.-2014.Īstenots
 6 Projekta III kārta:

-          Projektēšana;

‍-          Būvdarbi;

‍-          Nodošana ekspluatācijā.      
 2014.-2016.Turpinās būvdarbi
 7 Priekšizpēte projekta ceturtai kārtai:

‍-          Tehniski ekonomiskais pamatojums     
 2014.-2015.Īstenots
 8 Projekta IV kārta:

‍-          Projektēšana;

‍-          Būvdarbi;

‍-          Nodošana ekspluatācijā
 2014.-2020.Projekta pieteikuma iesniegšana un apstiprināšana plānota 2016.gadā

 

Priekšizpēte 1999. – 2000.

1999. gadā Jūrmalas pilsētas dome sadarbībā ar Vides ministriju un SIA „Jūrmalas ūdens” uzsāka ūdenssaimniecības attīstības projekta sagatavošanu, piesaistot tā realizācijai nepieciešamo tehnisko palīdzību un investīcijas no vietējiem un starptautiskiem avotiem.

2000. gadā tehniski ekonomiskajā pamatojumā tika izstrādāta Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības ilgtermiņa investīciju programma laika periodam līdz 2015. gadam.

Tajā pēc esošās situācijas analīzes un vairāku alternatīvu attīstības variantu salīdzinājuma tika noteikts īstenojamais ūdensapgādes un notekūdeņu kanalizācijas sistēmu attīstības plāns. Tā kā finansējums bija ierobežots, tika izvirzītas prioritārās projekta komponentes, kuras iekļāva projekta I kārtā.

Projekta I kārtā paveiktais

Npk.

Līguma nosaukums

Apraksts

Izpildītājs

Līguma summa EUR

Īstenošanas periods

1

Jaunas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas būvniecība Kauguros

Atdzelžošanas stacija ar jaudu 1 750 milj.m3/gadā – max 415 m3/stundā; 6500 m3/diennaktī, otrā pacēluma sūkņu stacija ar jaudu 470 m3/stundā, tīrā ūdens rezervuārs ar tilpumu 1200 m3, trīs jaunas ūdens ieguves akas, neattīrītā ūdens savācējvads no aku lauka un attīrītā ūdens vads ar pieslēgumu pilsētas tīklam.

AS „Merko Ehitus”

1 585 923,26

21.10.2004. – 16.11.2006.

2

Jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība Slokā

Attīrīšanas iekārtas ar jaudu 9 050 m3/diennaktī.

YIT Construction Ltd.

6 424 000,58

12.04.2005. – 30.03.2009.

3

Jūrmalas kanalizācijas cauruļvadu atjaunošana, skalošana un CCTV izpēte

Pašteces kanalizācijas cauruļvadu renovācija 4,4km apjomā, skalošana un CCTV izpēte 64km apjomā.

Pilnsabiedrība „NBSJ”

3 370 795,44

27.12.2005. – 29.03.2007.

4

Jūrmalas ūdenssaimniecības sistēmas atjaunošana un paplašināšana

Ietvēra ūdensvada izbūvi un esošo vadu rekonstrukciju Pumpuros – Jaundubultos un Lielupē – Dzintaros, kanalizācijas spiedvada ar sūkņu staciju izbūvi Tūristu iela – Jaunķemeru ceļš, ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi Slokā, ūdenstorņa un atdzelžošanas stacijas rekonstrukciju Dzintaros, atdzelžošanas stacijas rekonstrukciju un otrā pacēluma sūknētavas celtniecību ar rezervuāriem Dubultos, kanalizācijas sūkņu stacijas rekonstrukciju Apes, Upes un Sēravota ielā, kā arī Ķemeru ūdenstorņa rekonstrukciju.

Pilnsabiedrība „O.A.S. būve”

9 335 911,00

27.04.2006. – 29.02.2008.

 

Kopumā vērtējot projekta I kārtas ietvaros sasniegto rezultātu atbilstību sākotnēji izvirzītajiem mērķiem jāsecina, ka tie ir izpildīti pilnībā un atsevišķās komponentēs pat pārpildīti. Programmas rezultāti ir veicinājuši Jūrmalas ūdenssaimniecības pakalpojumu atbilstību Eiropas Savienības attiecīgo direktīvu, nacionālo normatīvo aktu prasībām un pašvaldības stratēģisko plānošanas dokumentu pamatnostādnēm.
Papildus sākotnēji plānotajam, tika veikta arī visu Jūrmalas kanalizācijas vadu ar diametru lielāku par 200mm televīzijas inspekcija, kas ļāva precīzi noteikt to tehnisko stāvokli un plānot turpmākos atjaunošanas darbus. Šī informācija ir izmantota projekta II kārtā atjaunojamo vadu saraksta apkopošanā. Tika veikta arī Dzintaru ūdenstorņa rekonstrukcija, kas sākotnēji nebija iekļauta tehniski ekonomiskajā pamatojumā kā I kārtas prioritāte.

Notekūdeņu sistēmas būtiskākais uzlabojums ir Ķemeru NAI slēgšana un tās notekūdeņu novadīšana uz jaunizbūvētajām Slokas NAI. Papildus pieslēgumi kanalizācijas sistēmai nodrošināti Slokas rajonā dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Veikta arī stratēģiski svarīgāko sūkņu staciju rekonstrukcija, kas pārsūknē lielāko daļu notekūdeņu uz Slokas NAI, tādējādi paaugstinot to energoefektivitāti. Vājāko kanalizācijas tīkla posmu rekonstrukcija novērsa potenciālos pilsētas ceļu infrastruktūras bojājumus, samazināja infiltrāciju un tādējādi arī attīrāmo notekūdeņu apjomu un tā attīrīšanas izmaksas. Kanalizācijas pašteces vadu televīzijas inspekcija uzlaboja cauruļvadu caurlaides spēju.

Fizisko indikatoru izpilde

Projektā ietverto fizisko indikatoru izpilde parādīta sekojošā tabulā:

Npk.

Fiziskais indikators

Vienība

Projektā plānotais

Projektā īstenotais

1

Jaunas artēziskās akas

gab.

3

3

2

Jauna dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija

gab.

1

1

3

Dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija

gab.

2

2

4

Ūdenstorņa rekonstrukcija

gab.

2

2

5

Ūdensapgādes sistēmas paplašināšana

km

10,7

13,6

6

Jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve

gab.

1

1

7

Kanalizācijas sūkņu stacijas rekonstrukcija

gab.

3

3

8

Jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas izbūve

gab.

1

1

9

Kanalizācijas cauruļvadu renovācija

km

4,4

4,4

10

Kanalizācijas cauruļvadu skalošana

km

64

64

11

Kanalizācijas sistēmas paplašināšana

km

6,6

6,9

 

Realizētie darbi projekta pirmās kārtas ietvaros ir uzlabojuši dzeramā ūdens kvalitāti, paaugstinājuši dzeramā ūdens padeves drošību un nodrošinājuši ilglaicīgi stabilu ūdens piegādi lielākajām pilsētas ūdensapgādes sistēmas daļām. Projekta laikā tika apvienotas Kauguru un Slokas ūdensapgādes sistēmas. Veikta tīklu rekonstrukcija, kurā uzlabota dzeramā ūdens kvalitāte pie patērētāja, samazināts ūdens zudumu apjoms tīklā, kā arī palielināta sistēmas drošība.

Finansējums 
Projekta I kārtas kopējais finansējums bija vairāk nekā 25 miljoni eiro, kas tika dalīts 2 daļās – attiecināmajās un neattiecināmajās izmaksās. Attiecināmās izmaksās bija tā projekta daļa, kura tika līdzfinansēta no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda 75% apjomā. Savukārt neattiecināmo izmaksu segšanai tika piesaistīti citi starptautiskie un vietējie dāvinājuma un aizdevuma finanšu avoti. Visu finansētāju uzskaitījums ir sekojošs: Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, valsts budžets, Vides aizsardzības fonds, Zviedrijas Staptautiskā attīstības aģentūra (SIDA), Ziemeļvalstu vides finanšu korporācija (NEFCO) dāvinājums un kredīts (kredītņēmējs SIA „Jūrmalas ūdens”), Eiropas Investīciju banka (kredītņēmējs SIA „Jūrmalas ūdens”), Jūrmalas pilsētas dome, SIA „Jūrmalas ūdens”.

Atbilstība Eiropas Savienības direktīvām

Pēc projekta I kārtas īstenošanas Jūrmalas pilsētas ūdenssaimniecības sistēma vēl nenodrošina visas ES direktīvu, nacionālo normatīvo aktu un standartu prasības, jo:

1.     tikai 75% no iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja izmantot centralizētas ūdensapgādes sistēmas pakalpojumus. Pārējie iedzīvotāji izmanto seklās akas, kuras ir pakļautas virszemes ūdeņu piesārņojumam, tādēļ ūdens kvalitāte šajos avotos nav zināma. Nepieciešama tīklu paplašināšana, nodrošinot nepieslēgtos pilsētas rajonus ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni;

2.     tikai 74% no iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja izmatot centralizētus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus. Centralizēto sistēmu neizmantojošie iedzīvotāji notekūdeņus novada izsmeļamajās bedrēs, kuru kvalitāte ne vienmēr ir atbilstoša, tādēļ pastāv gruntsūdeņu piesārņojuma risks. Nepieciešama tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu nepieslēgtos pilsētas rajonus ar pakalpojumiem;

3.     sērūdeņraža korozijas un neatbilstošu cauruļvadu materiālu izvēles dēļ, esošo kanalizācijas tīklu stāvoklis rada palielinātus ekspluatācijas izdevumus tādā veidā sekmējot nevajadzīgu elektroenerģijas patēriņu pārsūknējot un attīrot infiltrācijas ūdeņus, kā arī citu resursu patēriņu. Nepieciešama kanalizācijas tīklu rehabilitācija;

4.     vairāku kanalizācijas sūkņu staciju būvkonstrukcijas ir sliktā stāvoklī, kas samazina sūkņu staciju drošumu un palielina elektroenerģijas un citu resursu patēriņu. Nepieciešama šo sūkņu staciju būvkonstrukciju rehabilitācija;

5.     sagatavotā dzeramā ūdens kvalitāte pēc projekta I kārtas realizācijas tikai daļēji atbilst prasībām, jo ūdenī ir paaugstināts sulfātu saturs. Nepieciešama ūdens sagatavošanas procesa tālāka uzlabošana;

6.     lai arī ūdens tiek attīrīts atdzelžošanas iekārtās atbilstoši prasībām, ne vienmēr pie patērētāja tas atbilst noteiktajām prasībām. Ūdens pasliktināšanos tīklos izraisa vecāko tīkla posmu korozija. Nepieciešama atsevišķu ūdensapgādes tīkla posmu rekonstrukcija;

7.     neizmantotās artēziskās akas vēl nav tamponētas, tādēļ pastāv gruntsūdeņu piesārņošanās risks.


SĀKUMS | PAR MUMS | INFORMĀCIJA KLIENTIEM | KONTAKTI Copyright © 2006 "Jūrmalas ūdens"
Created by MB Studija
 »