Jūrmalas ūdens
18 tēmas
Jūrmalas ūdenssaimniecības paradokss

Taupīt ūdeni vai lietot to racionāli?

Ūdenssaimniecībā viss nav tik vienkārši.

AutoriJānis Zviedris · Kristīna Kokina · Gints Dakša
Lasīt rakstu

Kāpēc “taupīt” ne vienmēr nozīmē “lietot gudri”?

Vizuālais materiāls ievadam

Esam pieraduši pie šķietami pašsaprotamas formulas – jo mazāk tērējam, jo mazāk maksājam. Izslēdzam nevajadzīgi iedegtu gaismu, ekonomiskāk braucam ar automašīnu, izvēlamies energoefektīvākas sadzīves ierīces. Arī par ūdeni jau sen dzirdam – tas ir jātaupa.

Ūdenssaimniecībā viss nav tik vienkārši.

Konkrētai mājsaimniecībai mazāks ūdens patēriņš nozīmē mazāku rēķinu. Pilošs krāns ir jāsalabo, ūdenim bez vajadzības nav jātek zobu tīrīšanas laikā, bet veļas un trauku mazgājamo mašīnu ir saprātīgi darbināt ar atbilstošu noslodzi.

Taču pilsētas ūdenssaimniecības sistēmas mērogā ir robeža, aiz kuras vārds “taupīšana” vairs neizskaidro visu notiekošo.

SIA “Jūrmalas ūdens” aicina izmantot dzeramo ūdeni racionāli — gudri un atbilstoši vajadzībām. Nevajadzīga patēriņa samazināšana ir daļa no racionālas ūdens lietošanas.

Tas nozīmē izmantot ūdeni tik, cik nepieciešams, nelietot to bezjēdzīgi, bet vienlaikus saprast, ka ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai ir nepieciešama arī noteikta ūdens kustība, lai tā darbotos tā, kā ir projektēta un būvēta.

01 / 18

Kā ūdens nonāk mūsu krānā?

Vizuālais materiāls tēmai Kā ūdens nonāk mūsu krānā?

Jūrmalai ir būtiska priekšrocība – pilsētas dzeramā ūdens avots ir pazemes ūdeņi.

Jūrmalā dzeramo ūdeni iegūst no 20 artēziskajiem urbumiem un sagatavo četrās dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtās – Dzintaros, Jaundubultos, Kauguros un Ķemeros. Pazemes ūdeņiem raksturīgo dzelzs un citu minerālvielu koncentrāciju samazina, izmantojot atdzelžošanas spiediena filtrus un nanofiltrācijas sistēmas. Jūrmalā gadā sagatavo aptuveni 2,7 miljonus m³ dzeramā ūdens jeb vidēji ap 7300 m³ diennaktī, bet pilsētas ūdensapgādes tīklu kopgarums ir 385,6 kilometri.

Avots: SIA “Jūrmalas ūdens”, “Ūdenspiegāde”, 24.07.2025.

Tas nozīmē, ka dzeramais ūdens, kas nonāk līdz krānam mājsaimniecībā, nav vienkārši paņemts no pazemes un iesūknēts caurulē. To iegūst, sagatavo, transportē un tā kvalitāti regulāri pārbauda.

Dzeramā ūdens kvalitātes kontrole ir apjomīga. Papildus normatīvajos aktos paredzētajam monitoringam SIA “Jūrmalas ūdens” 2026. gadā paredzējis 1320 papildu iekšējā monitoringa paraugus dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtās, ūdensapgādes tīklā un publisko ēku – skolu un bērnudārzu – krānos. Publicētajos sagatavotā dzeramā ūdens kvalitātes datos uz 2026. gada 19. augustu Escherichia coli (baktērija, kuras klātbūtne dzeramajā ūdenī var liecināt par fekālu piesārņojumu) visās četrās ūdens sagatavošanas iekārtās bija 0 KVV/100 ml.

Avots: SIA “Jūrmalas ūdens”, “Dzeramā ūdens kvalitāte”, 2026. gada dati uz 19.08.2026.

SIA “Jūrmalas ūdens” uzrauga dzeramā ūdens kvalitāti gan ūdens sagatavošanas iekārtās, gan sadales tīklā, lai patērētāji saņemtu kvalitatīvu un drošu dzeramo ūdeni.

02 / 18

Krāna ūdens vai ūdens pudelē – starpība ir arī maciņā

Vizuālais materiāls tēmai Krāna ūdens vai ūdens pudelē – starpība ir arī maciņā

Runājot par racionālu ūdens lietošanu, te parādās pirmais ļoti praktiskais paradokss.

Dažkārt cilvēks rūpīgi cenšas samazināt ūdens patēriņu mājās, bet tajā pašā laikā regulāri pērk fasētu dzeramo ūdeni, lai gan no krāna saņem kvalitatīvu un regulāri kontrolētu dzeramo ūdeni.

No 2026. gada 1. jūnija Jūrmalā ūdensapgādes pakalpojuma cena ar PVN ir 2,20 EUR par m³ jeb 1000 litriem. Tas nozīmē aptuveni 0,0022 EUR par litru.

Ja viens cilvēks izdzer divus litrus krāna ūdens dienā, gadā tie ir aptuveni 730 litri. Pats ūdensapgādes pakalpojums šādam daudzumam pēc pašreizējā tarifa izmaksātu aptuveni 1,61 EUR gadā. Pat ja pieskaita arī kanalizācijas pakalpojuma izmaksas un izmanto pilno ūdenssaimniecības tarifu ar PVN, tie būtu aptuveni 3,72 EUR gadā.

Salīdzinājumam – ja fasēts ūdens maksātu kaut vai 0,50 EUR par litru, tie paši divi litri dienā gadā izmaksātu aptuveni 365 EUR. Tas ir ilustratīvs aprēķins – fasētā ūdens faktiskā cena atkarīga no ražotāja, iepakojuma un veikala –, taču cenu starpības mērogu tas parāda ļoti labi.

Kustība “Ū vitamīns”, ko īsteno Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija, mudina izvēlēties dzeramo ūdeni no krāna, uzsverot gan ekonomisko ieguvumu, gan iespēju samazināt iepakojuma radīto ietekmi uz vidi. Tās uzņēmumiem un organizācijām paredzētās programmas nosaukums jau pats formulē šo domu: “Dzeram ūdeni no krāna – saudzē sevi, savu maciņu un apkārtējo vidi.”

Tāpēc viena no vienkāršākajām iespējām ūdeni lietot racionāli un vienlaikus reāli ietaupīt ir nevis atteikties no glāzes ūdens, bet biežāk izvēlēties kvalitatīvu krāna ūdeni fasētā ūdens vietā.

Interaktīvs aprēķins

Ūdens patēriņa kalkulators: krāna vai fasēts ūdens

Visas cenas norādītas EUR ar 21% PVN. Aprēķinos PVN piemēro pirms gala summas noapaļošanas.

Mainiet vērtības un salīdziniet viena gada patēriņu un izmaksas. Krāna ūdens tarifos izmantoti rakstā norādītie lielumi.

Ūdens daudzums gadā730 l
Krāna ūdens1,61 EURūdensapgāde ar PVN
Krāna ūdens un kanalizācija3,72 EURpilnais tarifs ar PVN
Fasēts ūdens365,00 EUR

Iespējamā starpība pret pilno ūdenssaimniecības tarifu: 361,28 EUR gadā

Salīdzinājums ir ilustratīvs: atsevišķi parādītas tikai dzeramā ūdens piegādes izmaksas un ūdensapgādes un kanalizācijas kopējā tarifa scenārijs. Kanalizācijas maksa nerodas papildus tikai tāpēc, ka ūdens tiek izdzerts. Aprēķinā izmantoti SIA “Jūrmalas ūdens” tarifi no 01.06.2026. (1,82 EUR/m³ un 4,21 EUR/m³ bez PVN), piemērojot 21 % PVN.

03 / 18

Kāpēc ūdenim jākustas?

Vizuālais materiāls tēmai Kāpēc ūdenim jākustas?

Ar to, ka ūdens ir kvalitatīvs ūdens sagatavošanas iekārtā, vēl nepietiek. Šāda kvalitāte jāsaglabā visā ceļā līdz patērētāja krānam.

Un te ļoti svarīga kļūst ūdens kustība.

Ūdeni dažkārt uztveram gandrīz kā produktu bez derīguma termiņa. Taču arī ļoti kvalitatīvs dzeramais ūdens, ilgstoši atrodoties cauruļvadā, var mainīties.

Ūdenssaimniecībā lieto jēdzienu “ūdens vecums” (water age) – laiks, ko dzeramais ūdens pavada ūdensapgādes sadales sistēmā līdz tā izmantošanai. ASV Vides aizsardzības aģentūra norāda, ka palielināts ūdens vecums var būt saistīts ar dezinfekcijas līdzekļu atlikuma samazināšanos, biofilmas attīstību un citiem ūdens kvalitātes riskiem.

Kas ir biofilma? Tas ir mikroorganismu veidots slānis uz virsmas, piemēram, caurules iekšējās sienas. Mikroorganismi tajā dzīvo pašu veidotā aizsargājošā vielu matricā.

Avots: United States Environmental Protection Agency (US EPA), “Drinking Water Distribution System Tools and Resources”, sadaļa “Water Age”.

Tas pats attiecas uz ēku iekšējiem ūdensvadiem. Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās par ūdens drošību ēkās norādīts, ka lēna caurplūde un ilgstoša ūdens uzturēšanās jeb stagnācija rada labvēlīgākus apstākļus mikroorganismu augšanai un biofilmas veidošanai ēku ūdensapgādes sistēmās.

Avots: World Health Organization, Water Safety in Buildings, WHO, Geneva, 2011, ISBN 978-92-4-154810-6.

Ja patēriņš ir ļoti mazs, ūdens cauruļvados pārvietojas lēnāk. Tādēļ ūdensapgādes tīkls ir jāpārvalda, bet atsevišķās vietās nepieciešama arī tā skalošana.

No malas reizēm šķiet paradoksāli – vienlaikus veicina ūdens taupīšanu un kvalitatīvu dzeramo ūdeni izmanto tīkla skalošanai.

Taču tā nav bezjēdzīga ūdens izliešana. Tā ir ūdens kvalitātes un infrastruktūras ekspluatācijas nodrošināšana.

Šī problēma nebeidzas pie SIA “Jūrmalas ūdens” atbildības robežas. Tas pats princips darbojas arī ēkā. Ja dzīvokli, privātmāju, viesnīcas numuru korpusu vai biroju ilgstoši neizmanto, ūdens paliek ēkas iekšējā sistēmā. Tādēļ pēc ilgstošas neizmantošanas ūdensvada izskalošana pirms ūdens lietošanas ir racionāla rīcība, nevis izniekošana.

04 / 18

Racionāla ūdens izmantošana ir arī ūdenssaimniecības uzņēmuma atbildība

Vizuālais materiāls tēmai Racionāla ūdens izmantošana ir arī ūdenssaimniecības uzņēmuma atbildība ar skaidrojošu tekstu

Racionāla ūdens izmantošana nav tikai iedzīvotāju uzdevums. SIA “Jūrmalas ūdens” ikdienā nodrošina iegūtā un sagatavotā dzeramā ūdens izmantošanu pēc iespējas lietderīgāk, vienlaikus saglabājot ūdensapgādes sistēmas drošu darbību un stabilu ūdens kvalitāti.

Ūdensapgādes sistēmas darbību uzrauga, sekojot līdzi ūdens ieguvei, sagatavošanai, patēriņam un plūsmām tīklā. Tas palīdz savlaicīgi pamanīt neparastas izmaiņas, identificēt iespējamas noplūdes un reaģēt uz avārijām. Tīklu uzturēšana un bojājumu novēršana savukārt samazina ūdens zudumus.

Arī ūdensvada skalošana nenotiek tāpēc, ka ūdens būtu “par daudz”. Tā nepieciešama vietās un situācijās, kur jāatjauno ūdens kustība, jāizskalo cauruļvadi vai jānodrošina dzeramā ūdens kvalitāte. Tādēļ arī šeit princips nav izmantot pēc iespējas mazāk ūdens, bet gan izmantot tik, cik konkrētajā situācijā nepieciešams.

Tā ir tā pati racionālas lietošanas pieeja, ko sagaida arī no patērētāja: novērst nevajadzīgu ūdens izniekošanu, bet netaupīt tur, kur ūdens ir nepieciešams drošai un kvalitatīvai sistēmas darbībai.

05 / 18

Jūrmala ziemā un Jūrmala vasarā nav viena un tā pati ūdenssaimniecība

Vizuālais materiāls tēmai Jūrmala ziemā un Jūrmala vasarā nav viena un tā pati ūdenssaimniecība

Jūrmalā tas ir īpaši aktuāli, jo pilsētai raksturīgs izteikts sezonāls īpašumu un pakalpojumu izmantošanas režīms.

Vasarā, palielinoties iedzīvotāju un tūristu skaitam, pieaug arī pieprasījums pēc ūdenssaimniecības pakalpojumiem, savukārt ziemā tas samazinās. Tomēr pakalpojuma nepārtrauktība un kvalitāte jānodrošina visu gadu.

Avots: SIA “Jūrmalas ūdens”, “Jūrmalas ūdens un dzeramā ūdens kvalitāte”, sadaļa “Sezonalitāte”.

Šo atšķirību labi parāda tūrisma statistika. 2025. gadā Jūrmalā ar vilcienu vai automašīnu vienas dienas vizītēs ieradās gandrīz četri miljoni viesu – precīzāk, publicētajā statistikā norādīts 3 999 581 vienas dienas pasažieris. No tūristiem, kuri izmantoja Jūrmalas tūristu mītnes, 52% bija ārvalstu viesi, bet pilsētā kopumā bija viesojušies tūristi no gandrīz 50 valstīm.

Avots: Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, “Jūrmalā visvairāk tūristu no Baltijas valstīm”, 17.03.2026.; dati par 2025. gadu, balstīti CSP, “Vivi” un vienas dienas iebraukšanas caurlaižu datos.

No ūdenssaimniecības skatpunkta tas nozīmē ļoti strauji mainīgu pilsētu.

Infrastruktūru nevar projektēt tikai februāra patēriņam. Tai jāspēj nodrošināt arī vasaras maksimumi, kad pilsētā vienlaikus atrodas daudz vairāk cilvēku, darbojas viesnīcas, SPA, restorāni, vasaras kafejnīcas, notiek pasākumi un jāapkalpo pludmales infrastruktūra.

Šis princips ir iestrādāts arī ūdensapgādes projektēšanas normās. Latvijas būvnormatīvs LBN 222-15 paredz ūdensapgādes sistēmu aprēķinos izmantot ne tikai vidējo patēriņu, bet arī maksimālā patēriņa un patēriņa nevienmērības rādītājus. Piemēram, ārējās ūdensapgādes aprēķinos daudzdzīvokļu ēkai ar centralizētu ūdensapgādi, kanalizāciju un karstā ūdens apgādi kā vidējā gada aprēķina vērtība noteikts 150–200 litru diapazons uz vienu iedzīvotāju diennaktī.

Avots: Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 326 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-15 “Ūdensapgādes būves””, pielikuma 1. tabula “Viena iedzīvotāja ūdens patēriņš diennaktī”.

Tas nenozīmē, ka cilvēkam obligāti jāpatērē 150 vai 200 litru ūdens dienā. Tā ir infrastruktūras projektēšanas aprēķina vērtība, nevis aicinājums šādu ūdens daudzumu izlietot.

Caurules ziemā nekļūst šaurākas un vasarā platākas.

Arī dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas, sūkņu stacijas un kanalizācijas infrastruktūru nevaram novembrī samazināt un jūnijā atkal palielināt. Sistēmai nepieciešamā jauda, drošības rezerves un infrastruktūra ir jāuztur visu gadu.

06 / 18

Atvaļinājumā mainās arī mūsu paradumi

Vizuālais materiāls tēmai Atvaļinājumā mainās arī mūsu paradumi

Tūrismam ir vēl kāds aspekts, par kuru ūdenssaimniecībā runājam retāk – cilvēka uzvedība ārpus savām mājām.

Savā dzīvoklī mēs zinām, ka ūdens skaitītājs griežas un mēneša beigās būs rēķins.

Viesnīcas numurā ūdens skaitītāju neredzam. Ūdens parasti ir iekļauts numura cenā.

Un te var ieslēgties pavisam cilvēcīga psiholoģija: “Es neesmu mājās. Es par šo pakalpojumu jau esmu samaksājis.”

Tas, protams, nenozīmē, ka katrs tūrists atstāj tekošu dušu vai izmanto tualeti kā atkritumu tvertni. Taču ārpus ierastās vides ekonomiskais signāls par paša izmantotajiem resursiem kļūst mazāk tiešs.

Dušošanās var kļūt ilgāka. Dvieļus maina biežāk. Krāns paliek atvērts mazliet ilgāk. Viesnīcās un īstermiņa īres dzīvokļos cilvēks ne vienmēr domā par to, cik daudz ūdens patiesībā patērē.

Savukārt uzņēmējam visi šie mazie patēriņi gada beigās pārvēršas ļoti konkrētos kubikmetros un ļoti konkrētās izmaksās.

Tādēļ racionāla ūdens lietošana tūrisma uzņēmumā nav tikai vides vai uzņēmuma tēla jautājums. Tas ir arī saimnieciska izdevīguma jautājums.

07 / 18

Viena pilsēta, daudzi dažādi paradumi

Vizuālais materiāls tēmai Viena pilsēta, daudzi dažādi paradumi

Jūrmala ir starptautiska pilsēta ne tikai tūrisma sezonā. Šeit dzīvo, strādā un ilgstoši uzturas cilvēki ar dažādu dzīves pieredzi un atšķirīgiem ikdienas paradumiem.

Dažādās pasaules valstīs ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūra nav vienāda. Atšķiras ūdens pieejamība, sanitārās ierīces, ēku iekšējo sistēmu risinājumi un līdz ar to arī cilvēku ieradumi.

Tas, kas vienā vietā cilvēkam šķiet pašsaprotams, citā var nebūt ierasts.

Šīs atšķirības nav jāvērtē kā labas vai sliktas. Taču, dzīvojot vai uzturoties Jūrmalā, mums visiem ir viena kopīga infrastruktūra.

Tāpēc princips ir vienkāršs: neatkarīgi no tā, kā esam pieraduši rīkoties citur, Jūrmalā ūdensapgādi un kanalizāciju lietojam atbilstoši šeit izbūvētās sistēmas prasībām.

Tas ir arī komunikācijas jautājums.

Viesnīcas, SPA centri, sanatorijas, restorāni un īstermiņa dzīvokļu izīrētāji var palīdzēt viesiem saprast, kā lietot ūdeni ikdienas vajadzībām un ko drīkst noskalot tualetē. Tam noder īsi teksti vairākās valodās un uzskatāmas norādes sanitārajās telpās. Turpmākajās sadaļās redzami šādu vēstījumu piemēri.

08 / 18

Kanalizācija nav atkritumu tvertne

Vizuālais materiāls tēmai Kanalizācija nav atkritumu tvertne

Visbūtiskākais no šiem principiem ir ļoti vienkāršs: tualetes pods un izlietne nav atkritumu tvertne.

Šķiet pašsaprotami. Tomēr mūsu pašu dati rāda pretējo.

Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās viena gada laikā no notekūdeņiem atdala aptuveni 14 tonnas sadzīves atkritumu, kuriem kanalizācijā vispār nebūtu jānonāk. Kanalizācijā nedrīkst noskalot: mitrās salvetes, higiēnas preces, taukus un eļļas, medikamentus, pārtikas atliekas, dzīvnieku pakaišus, plastmasas izstrādājumus u.c.

Avots: SIA “Jūrmalas ūdens”, “Brīdinājums: tualetes pods nav atkritumu urna!”, 30.11.2025.

Četrpadsmit tonnas. Turklāt vēl jāpieskaita tas apjoms, kas paliek kanalizācijas cauruļvados un kanalizācijas pārsūknēšanas stacijās.

Priekšmets nepārstāj eksistēt tikai tāpēc, ka pēc tualetes noskalošanas mēs to vairs neredzam.

Ja rodas aizsērējums, nepieciešama brigāde, transports, speciālā tehnika, tīrīšana, skalošana vai sūkņu remonts.

Un par to visu kāds samaksā.

Ūdenssaimniecībā nav atsevišķa mistiska maka, no kura sedz nepareizas kanalizācijas lietošanas radītās izmaksas. Tās kļūst par daļu no sistēmas ekspluatācijas izmaksām.

09 / 18

Arī decentralizētās kanalizācijas saturs nepaliek “ārpus sistēmas”

Vizuālais materiāls tēmai Arī decentralizētās kanalizācijas saturs nepaliek “ārpus sistēmas”

Ne visi īpašumi Jūrmalā ir pieslēgti centralizētajai kanalizācijai. Daļa iedzīvotāju izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas – krājtvertnes, septiķus vai individuālās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Tas nenozīmē, ka šo sistēmu saturs ir atrauts no pilsētas ūdenssaimniecības.

Decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto saturu izved ar asenizācijas transportu un nodod centralizētās kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanā. Tālāk šo saturu apsaimnieko tāpat kā pārējos notekūdeņus — pieņem, transportē, apstrādā un attīra.

Tāpēc arī decentralizētās kanalizācijas lietotāja paradumi ietekmē kopējo sistēmu. Tauki, mitrās salvetes, medikamenti, neatbilstoši ķīmiskie līdzekļi un citi nevēlami piemaisījumi nepazūd privātā krājtvertnē vai septiķī. Tos izved kopā ar saturu un tālāk tas kļūst par centralizētās notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas problēmu.

Tādēļ princips ir viens gan centralizētās, gan decentralizētās kanalizācijas lietotājiem — tas, ko ievadām kanalizācijā, agri vai vēlu nonāk kopējās sistēmas apsaimniekošanā.

10 / 18

Jo mazāk ūdens, jo svarīgāks kļūst tas, ko ar šo ūdeni mēģinām aizskalot

Vizuālais materiāls tēmai Jo mazāk ūdens, jo svarīgāks kļūst tas, ko ar šo ūdeni mēģinām aizskalot

Kanalizācijā ūdens nav tikai atkritumprodukts. Tas ir arī transportējošā vide.

Ūdens plūsmai kanalizācijas caurulē ir jāpārvieto tas, kam šajā caurulē paredzēts nonākt.

Ēku ūdensvada un kanalizācijas sistēmas netiek projektētas pēc nejauši izvēlētiem cauruļu diametriem. Latvijas būvnormatīvs LBN 221-15 nosaka sanitāri tehnisko ierīču dzeramā ūdens patēriņus, notekūdeņu caurplūdumus un minimālos pieslēgumu diametrus.

Avots: Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 332 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-15 “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija””, 3. pielikums.

Tas pats būvnormatīvs nosaka ūdens patēriņa aprēķina normas dažādiem ēku un patērētāju veidiem. Turklāt normatīvā īpaši norādīts, ka šīs normas nav paredzētas komerciāliem norēķiniem ar patērētājiem.

Avots: MK noteikumi Nr. 332, LBN 221-15, 4. pielikums “Ūdens patēriņa normas”, 10. piezīme.

Taču hidrauliku atcelt nevar.

Samazinoties notekūdeņu plūsmai, samazinās arī spēja transportēt cietās vielas. 2022. gadā žurnālā Water Research publicētā modelēšanas pētījumā scenārijos ar 50% notekūdeņu plūsmas samazinājumu atkarībā no modelētā tīkla par 3–20% palielinājās to cauruļvadu skaits, kuros prognozējama cieto vielu uzkrāšanās.

Avots: Water Research, Vol. 216, 1 June 2022, Article 118247, DOI: 10.1016/j.watres.2022.118247.

Tas nenozīmē, ka ekonomiska duša vai moderna tualetes skalošanas kaste pati par sevi aizsprosto kanalizāciju.

Tas nozīmē ko citu: ūdens patēriņa samazināšanu nevar skatīt atrauti no infrastruktūras, kurai šis ūdens un notekūdeņi ir jātransportē.

11 / 18

Kā pārāk maza plūsma ietekmē sistēmu?

Vizuālais materiāls tēmai Kā pārāk maza plūsma ietekmē sistēmu?

Zems ūdens patēriņš kanalizācijas sistēmā ietekmē ne tikai cieto vielu transportēšanu.

Samazinoties notekūdeņu plūsmai, palielinās to uzturēšanās laiks cauruļvados un pārsūknēšanas sistēmās. Ja notekūdeņos izsīkst izšķīdušais skābeklis, veidojas anaerobi apstākļi, kuros sulfātreducējošo baktēriju darbības rezultātā rodas sulfīdi un sērūdeņradis jeb H₂S.

H₂S ir viens no raksturīgākajiem kanalizācijas smaku avotiem, taču tā nozīme ar smaku vien nebeidzas. Nonākot kanalizācijas sistēmas gaisa telpā, sērūdeņradis uz mitrām betona virsmām mikrobioloģisku procesu rezultātā var oksidēties līdz sērskābei jeb H₂SO₄. Tieši šī biogēni veidotā sērskābe ir viens no galvenajiem betona kanalizācijas būvju korozijas mehānismiem. H₂S šajā procesā ir priekštecis, savukārt sērskābe tieši noārda cementa matricu.

Avoti: “Hydrogen sulfide control in sewer systems: A critical review of recent progress”, Water Research, 2023; “Bio-corrosion in concrete sewer systems: Mechanisms and mitigation strategies”, Science of the Total Environment, 2024.

Jūrmalā šī problēma nav tikai teorētiska.

Pie Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kanalizācijas spiedvada dzēšanas punktā, H₂S koncentrācija gaisā ir mērīta nepārtraukti aptuveni gada garumā ar pastāvīga režīma tiešsaistes analizatoru. Mērījumu periodā reģistrētas koncentrācijas līdz pat 800 ppm.

Tas nav viens nejaušs paraugs, bet ilgstošas ekspluatācijas monitoringa rezultāts vietā, kur spiedvada notekūdeņi pāriet citā hidrauliskā režīmā un H₂S var intensīvi izdalīties no šķidruma gāzes fāzē. Šo mērījumu nevar automātiski attiecināt uz visu Jūrmalas kanalizācijas tīklu, tomēr tas ļoti skaidri parāda sulfīdu procesu potenciālu sistēmā.

12 / 18

H₂S kanalizācijā: ko tas nozīmē sistēmas uzturēšanai?

Skatīt raksta oriģinālo vizualizāciju

Šeit aprakstīti apstākļi kanalizācijas cauruļvados, sūkņu stacijās un citās sistēmas būvēs. Norādītās H₂S koncentrācijas raksturo gaisu konkrētajā mērījumu vietā, nevis automātiski gaisu iedzīvotāju mājokļos.

Sērūdeņraža koncentrāciju gaisā parasti izsaka ppm jeb miljondaļās. Ietekme ir atkarīga gan no koncentrācijas, gan no iedarbības ilguma, tomēr atšķirība starp dažām un vairākiem simtiem ppm ir ļoti būtiska.

Pie aptuveni 0,01–1,5 ppm cilvēks jau var sajust raksturīgo “sapuvušu olu” smaku. Pie 2–5 ppm ilgāka iedarbība dažiem cilvēkiem var izraisīt nelabumu, asarošanu, galvassāpes un elpceļu kairinājumu. Pie 50–100 ppm iespējams izteiktāks acu un elpceļu kairinājums.

Īpaši svarīga robeža ir ap 100 ppm. NIOSH šo koncentrāciju klasificē kā IDLH – “Immediately Dangerous to Life or Health”, proti, vidi, kas uzskatāma par tūlītēji bīstamu dzīvībai vai veselībai.

Ap 100–150 ppm H₂S sāk nomākt ožas spēju. Cilvēks var pārstāt just raksturīgo smaku tieši tad, kad koncentrācija kļūst bīstamāka. Tāpēc pēc smakas vien par H₂S drošību spriest nedrīkst.

Pie 500–700 ppm samaņas zudums var iestāties dažu minūšu laikā, savukārt 700–1000 ppm diapazonā iespējams ļoti straujš samaņas zudums jau pēc vienas vai dažām ieelpām, kam var sekot elpošanas apstāšanās.

Avoti: U.S. Occupational Safety and Health Administration (OSHA), “Hydrogen Sulfide – Hazards”; National Institute for Occupational Safety and Health (NIOSH), “Hydrogen sulfide – IDLH”.

Tādēļ zema plūsma var izraisīt veselu seku ķēdi: ilgāku notekūdeņu uzturēšanos sistēmā, skābekļa izsīkumu, sulfīdu un H₂S veidošanos, smakas, darba vides riskus un ilgtermiņā arī infrastruktūras koroziju.

Avots: SIA “Jūrmalas ūdens” aptuveni gadu veikts nepārtraukts H₂S monitorings pie kanalizācijas spiedvada dzēšanas punkta.

Ūdens nav jātecina nepārtraukti. Tas, ka dienas laikā neviena nav mājās un ūdeni nelieto, pats par sevi nenozīmē bīstamu situāciju. Procesus kanalizācijā ietekmē kopējā plūsma, cauruļvadu uzbūve, temperatūra un notekūdeņu sastāvs.

Iedzīvotāja ieguldījums ir lietot ūdeni ikdienas vajadzībām un nenoskalot kanalizācijā atkritumus. Sistēmas plūsmu un gāzu risku uzraudzība ir tās apsaimniekotāja uzdevums.

13 / 18

Mazāk patērēt nenozīmē, ka pilsētas ūdenssaimniecība kļūst tikpat daudz lētāka

Vizuālais materiāls tēmai Mazāk patērēt nenozīmē, ka pilsētas ūdenssaimniecība kļūst tikpat daudz lētāka

Te nonākam pie galvenā ekonomiskā paradoksa.

Ja viena ģimene mēnesī patērē par diviem kubikmetriem mazāk, tās rēķins samazinās.

Taču, ja visā pilsētā ūdens patēriņš samazinās, 385,6 kilometri ūdensapgādes tīklu no tā nekļūst īsāki.

Artēziskie urbumi paliek. Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas paliek. Laboratorijas analīzes paliek. Sūkņu stacijas paliek. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas paliek. Avārijas dienests paliek.

Turklāt atsevišķos tīkla posmos zems patēriņš var radīt papildu ekspluatācijas izmaksas – skalošanu, smaku kontroli, monitoringu, tīrīšanu vai remontus.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija skaidro, ka ūdensapgādes pakalpojumu tarifs tiek aprēķināts, kopējās ūdensapgādes izmaksas dalot ar lietotājiem piegādāto ūdens apjomu, savukārt kanalizācijas tarifs – kopējās izmaksas dalot ar savākto notekūdeņu apjomu.

Tādēļ ilgākā periodā vienkārša matemātika sāk darboties pretējā virzienā: ja pakalpojuma apjoms samazinās straujāk nekā izmaksas, katram pārdotajam kubikmetram jāsedz lielāka daļa no kopējām sistēmas izmaksām.

Svarīgi saprast – tarifs nemainās automātiski katru reizi, kad iedzīvotāji sāk patērēt mazāk ūdens. Tarifu aprēķina un apstiprina noteiktam periodam. Taču, ja ilgākā laikā realizētais ūdens un savākto notekūdeņu apjoms samazinās, bet infrastruktūras uzturēšanas izmaksas nesamazinās tādā pašā proporcijā, nākamajos tarifa aprēķinos rodas spiediens uz viena kubikmetra cenu.

No 2026. gada 1. jūnija līdz 2028. gada 31. maijam SIA “Jūrmalas ūdens” ūdensapgādes tarifs ir 2,20 EUR/m³ ar PVN, kanalizācijas tarifs — 2,89 EUR/m³ ar PVN, kopā aptuveni 5,09 EUR/m³ ar PVN.

Avots: SIA “Jūrmalas ūdens”, pakalpojumu tarifi.

14 / 18

Kur tad ir izdevīgākais punkts?

Vizuālais materiāls tēmai Kur tad ir izdevīgākais punkts?

Te rodas šķietamas “šķēres”.

Vienā pusē ir pārāk liels patēriņš. Tas nozīmē nevajadzīgi izmantotu pazemes ūdeni, lielāku sūknēšanas un sagatavošanas enerģijas patēriņu, vairāk notekūdeņu un lielāku slodzi attīrīšanas iekārtām.

Otrā pusē ir pārāk mazs patēriņš. Fiksētās sistēmas izmaksas jāsadala uz mazāku pārdoto kubikmetru skaitu, dzeramais ūdens tīklā uzturas ilgāk, pieaug stagnācijas risks, bet kanalizācijā samazinās plūsmas un palielinās nogulšņu, smaku un anaerobo procesu risks.

Starp abām galējībām atrodas tas, ko var saukt par racionālas lietošanas zonu.

Universālu skaitli – piemēram, 90, 100 vai 120 litrus uz cilvēku dienā – kā “ideālo” Jūrmalas punktu nosaukt nevar. Tāds skaitlis būtu jāaprēķina no konkrētās sistēmas izmaksu struktūras, faktiskajiem plūsmas režīmiem, sezonalitātes, tīklu konfigurācijas un ekspluatācijas datiem.

Turklāt būvnormatīvā noteiktās ūdens patēriņa vērtības nav patērētāja mērķis. Tās ir projektēšanas normas.

Taču princips ir skaidrs:

labākais punkts nav maksimāls patēriņš un nav arī minimāls patēriņš. Labākais punkts ir racionāls patēriņš – tāds, kurā ūdeni neiznieko, bet infrastruktūru izmanto pietiekami efektīvi.

No patērētāja puses tas nozīmē nemaksāt par nevajadzīgi izlietotu ūdeni.

No ūdenssaimniecības puses – nepārvērst lielu un dārgu infrastruktūru par sistēmu, kurā arvien mazāks pārdotā ūdens daudzums nes arvien lielāku fiksēto izmaksu daļu.

Tieši šajā zonā abu pušu intereses sakrīt.

“Šķēres” sāk atvērties visvairāk tad, ja ūdens taupīšanu uztver tikai kā mērķi patērēt pēc iespējas mazāk. Patērētājs, nemainot paradumus un neizprotot, ko nozīmē ūdeni lietot racionāli, var censties patēriņu samazināt līdz minimumam, bet ūdenssaimniecības infrastruktūra no tā nepazūd – cauruļvadi, urbumi, sūkņu stacijas, dzeramā ūdens sagatavošana, monitorings un notekūdeņu attīrīšana joprojām ir jāuztur.

Ja pārdotais ūdens apjoms kļūst arvien mazāks, bet sistēmas uzturēšanas izmaksas nesamazinās tādā pašā proporcijā, katram pārdotajam kubikmetram jāsedz arvien lielāka daļa no kopējām izmaksām. Tas nenozīmē, ka tarifs automātiski pieaug līdz ar katru ietaupīto kubikmetru, taču ilgākā periodā rodas spiediens uz viena kubikmetra cenu.

Tādējādi galējā situācijā abas puses var nonākt pretējās “šķēru” malās – patērētājs cenšas sasniegt pēc iespējas mazāku patēriņu, bet ūdenssaimniecībai katrs pārdotais kubikmetrs kļūst arvien dārgāks.

Tieši tāpēc mērķis nav minimāls patēriņš. Mērķis ir racionāls patēriņš.

Šīs “šķēres” nav konflikts starp patērētāju un ūdenssaimniecību. Tās drīzāk parāda, kas notiek, ja katra puse skatās tikai uz vienu rādītāju. Patērētājs – tikai uz savu patērēto kubikmetru skaitu, bet ūdenssaimniecība – uz nepieciešamību uzturēt drošu, kvalitatīvu un nepārtrauktu pakalpojumu.

Racionālas lietošanas zonā šie mērķi satiekas: ūdeni nelieto bez vajadzības, bet sistēma saglabā pietiekamu plūsmu, ūdens kvalitāti, drošu darbību un ekonomiski saprātīgu noslodzi.

Ilustratīvs scenārijs

Tarifa ietekmes kalkulators: kā “šķēres” var ietekmēt viena kubikmetra cenu

Visas cenas norādītas EUR ar 21% PVN. Aprēķinos PVN piemēro pirms gala summas noapaļošanas.

Pārbaudiet, kas teorētiski notiek, ja pārdotā ūdens apjoms samazinās, bet lielākā daļa sistēmas izmaksu saglabājas. Modelis sāk ar rakstā norādīto tarifu 5,09 EUR/m³ ar PVN.

Ūdensapgāde2,27 EUR/m³
Kanalizācija2,98 EUR/m³
Kopā ar PVN5,24 EUR/m³
Izmaiņa pret pašreizējo tarifu+2,9%

Svarīgi: šis ir ilustratīvs modelis, nevis SIA “Jūrmalas ūdens” tarifa prognoze. Faktisko tarifu nosaka reālā izmaksu struktūra, pakalpojuma apjomi, investīcijas un regulatora apstiprināts aprēķins.

Vizuāls, ilustratīvs modelis

Kas notiek sistēmā — ūdens un notekūdeņu plūsmas simulators

Mainiet apstākļus un vērojiet kvalitatīvas izmaiņas ūdensapgādē un kanalizācijā. Rādījumi skaidro sakarību virzienu, nevis prognozē konkrēta tīkla darbību.

Ūdens stāv Pilsētas ūdensvads Kanalizācija Privātmāja

Dzeramais ūdens

Dienas apjoms pēc ievades
Plūsmas intensitāte
Aptuvenā nomaiņa
Stagnācijas iespējamība
Pēc prombūtnes

Kanalizācija

Skalošanas ūdens
Cieto vielu transports
Nogulšņu iespējamība

Svarīgi: simulators ir izglītojoša vizualizācija, nevis inženiertehnisks aprēķins. Bez konkrētiem cauruļvadu diametriem, garumiem, profiliem, patēriņa grafikiem un ekspluatācijas datiem nevar noteikt reālu ūdens vecumu, pašattīrīšanās spēju vai H₂S koncentrāciju.

15 / 18

Ko praksē nozīmē lietot ūdeni racionāli?

Vizuālais materiāls tēmai Ko praksē nozīmē lietot ūdeni racionāli?

Racionāli nozīmē salabot tekošu tualetes skalošanas kasti un pilošu krānu.

Racionāli nozīmē neatstāt krānu atvērtu bez vajadzības.

Racionāli nozīmē darbināt veļas vai trauku mazgājamo mašīnu ar saprātīgu noslodzi.

Racionāli nozīmē dārza laistīšanai, kur tas iespējams, izmantot lietusūdeni.

Racionāli nozīmē dzert kvalitatīvu krāna ūdeni, nevis bez nepieciešamības pirkt to plastmasas pudelēs.

Taču racionāli nozīmē arī necensties par katru cenu samazināt sanitāro ierīču skalošanai nepieciešamo ūdens daudzumu zem tā, kam konkrētā ierīce un kanalizācijas sistēma ir projektēta.

Racionāli nozīmē pēc ilgstošas prombūtnes nepieciešamības gadījumā izskalot ēkas iekšējo ūdensvadu.

Un, iespējams, vissvarīgākais – racionāli nozīmē kanalizācijā novadīt tikai to, kam tajā ir paredzēts nonākt.

Pagalmu tīri ar slotu, nevis ūdens strūklu; lapas savāc, nevis ieslauki notekā. Auto mazgā tam paredzētā vietā, kur mazgāšanas notekūdeņus savāc un attīra.

16 / 18

Atkritumu vieta ir atkritumu tvertnē.

Vizuālais materiāls tēmai Atkritumu vieta ir atkritumu tvertnē.

Tauku vieta nav izlietnē.

Mitrā salvete nav tualetes papīrs.

Medikaments nepazūd tāpēc vien, ka to noskalojam kanalizācijā.

Nelielas tauku paliekas pēc atdzišanas noslauki ar papīra dvieli un izmet sadzīves atkritumos. Izlietoto cepamo eļļu savāc noslēdzamā traukā un noskaidro pie sava atkritumu apsaimniekotāja, kur to var nodot. Nederīgos medikamentus nodod aptiekā, kas tos pieņem, — tos nelej izlietnē un nenoskalo tualetē.

Papildu informācija: Latvijas Farmaceitu biedrība — “Nodod zāles”.

17 / 18

Lietus ūdens nav sadzīves notekūdeņi

Vizuālais materiāls tēmai Lietus ūdens nav sadzīves notekūdeņi

Jūrmalas saistošie noteikumi aizliedz centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīt atmosfēras nokrišņu – lietus un sniega kušanas – notekūdeņus, kā arī zemesgabala drenāžas notekūdeņus. Tas noteikts Jūrmalas domes saistošo noteikumu Nr. 38 45.8. un 45.9. punktā.

Šis aizliegums nav tikai formāla prasība. Ja jumtu, pagalmu vai drenāžas ūdeņi ieplūst sadzīves kanalizācijā, stipru nokrišņu radītā pieplūde var strauji palielināt ūdens daudzumu kanalizācijas sistēmā. Šis ūdens jātransportē pa kanalizācijas tīkliem un jāpārsūknē kopā ar sadzīves notekūdeņiem, lai gan par šo papildu apjomu netiek saņemta atbilstoša maksa kā par sadzīves notekūdeņu novadīšanas pakalpojumu. Rodas papildu elektroenerģijas patēriņš, sūkņu noslodze un ekspluatācijas izmaksas, kuras paliek kopējā ūdenssaimniecības sistēmā.

Šāds papildu ūdens apjoms nav neitrāls arī attīrīšanas procesam. Pētījumi rāda, ka lietusūdens un infiltrācijas pieplūde palielina kopējo notekūdeņu plūsmu, vienlaikus atšķaidot piesārņojošo vielu koncentrācijas. Ir novērota negatīva sakarība starp pieplūdes apjomu, organisko vielu, kopējā slāpekļa un kopējā fosfora koncentrācijām, kas skaidrojama ar salīdzinoši tīrā lietusūdens piejaukumu sadzīves notekūdeņiem.

Bioloģiskajā notekūdeņu attīrīšanā svarīgs ir ne tikai kopējais notekūdeņu daudzums, bet arī to sastāvs un pietiekami stabilas attiecības starp organisko vielu un barības elementiem. Strauja lietusūdens pieplūde vienlaikus palielina hidraulisko slodzi un maina piesārņojuma koncentrācijas, tādēļ iekārtām jāpielāgojas ne tikai lielākam ūdens daudzumam, bet arī atšķaidītākiem un mainīgāka sastāva notekūdeņiem. Literatūrā infiltrācijas un pieplūdes ūdeņus saista ar palielinātu notekūdeņu transportēšanas un attīrīšanas slodzi, bet palielināta pārsūknēšana rada arī papildu ekspluatācijas izmaksas.

Tāpēc lietusūdens novadīšana sadzīves kanalizācijā rada divkāršu problēmu: ūdenssaimniecībai jāpārsūknē papildu ūdens apjoms, par kuru tā nesaņem atbilstošus ieņēmumus, bet notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vienlaikus jāstrādā ar lielāku hidraulisko slodzi un atšķaidītākiem notekūdeņiem.

Arī šeit darbojas tas pats racionālas ūdens izmantošanas princips: ne tikai izmantot pareizo ūdens daudzumu, bet arī novadīt katru ūdens veidu tam paredzētajā sistēmā.

Interaktīvs aprēķins

Lietusūdens kalkulators

Aprēķiniet, cik daudz lietusūdens nokrīt uz jumta un ko nozīmē tā novadīšana sadzīves kanalizācijā.

Kur ūdens nonāk?
Uz viena jumta3 000 l
Ūdens apjoms3 m³
Visām norādītajām mājām300 m³

Aprēķins izmanto tiešu sakarību: 1 mm nokrišņu uz 1 m² ir 1 litrs ūdens. Faktiski savākto apjomu var ietekmēt jumta forma, materiāls, zudumi un konkrētais lietusūdens risinājums.

Prasības: Jūrmalas saistošie noteikumi Nr. 38, 45.8. un 45.9. punkts.

18 / 18

Mēs visi lietojam vienu sistēmu

Vizuālais materiāls tēmai Mēs visi lietojam vienu sistēmu

Ūdenssaimniecība ir viena no tām pilsētas sistēmām, kuru visvairāk pamanām tieši tad, kad tā nedarbojas.

Kamēr no krāna tek kvalitatīvs ūdens un pēc tualetes noskalošanas viss šķietami pazūd, infrastruktūra liekas pašsaprotama.

Taču aiz viena krāna atrodas artēziskie urbumi, četras dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas, sūkņi, laboratorija un gandrīz 386 kilometri ūdensapgādes cauruļvadu.

Aiz katra krāna ir arī cilvēku darbs. SIA “Jūrmalas ūdens” 2025. gadā bija vidēji 152 nodarbinātie. Komanda kopīgi nodrošina ūdens ieguvi un sagatavošanu, tīklu uzturēšanu, notekūdeņu attīrīšanu un klientu apkalpošanu.

Avots: SIA “Jūrmalas ūdens”, 2025. gada pārskats, 14. lpp..

Aiz viena tualetes poda – ēkas kanalizācija, pilsētas tīkls, sūkņu stacijas, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, cilvēki, elektroenerģija un tehnoloģijas.

Un Jūrmalā šai sistēmai jāspēj pielāgoties gan klusam ziemas vakaram, gan karstai vasaras nedēļas nogalei.

Nevienam nav jāatsakās no komforta. Neviens neaicina mazgāties retāk vai skaitīt katru izlietoto ūdens glāzi.

SIA “Jūrmalas ūdens” aicina izprast ūdens ceļu līdz krānam un notekūdeņu ceļu pēc izmantošanas, kā arī ikdienas paradumu ietekmi uz kopējo sistēmu.

Lietot ūdeni gudri nozīmē izmantot to tik, cik nepieciešams ikdienas vajadzībām.

Ilgtermiņā tieši šāda attieksme ir izdevīga gan pilsētai, gan videi, gan katra ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāja makam.

Tualetē noskalo tikai cilvēka izdalījumus un tualetes papīru. Mitrās salvetes, higiēnas preces un citus atkritumus izmet tiem paredzētajā atkritumu tvertnē.