Regulators uzklausīja jūrmalnieku viedokļus
SIA “Jūrmalas ūdens” 15. oktobrī Sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedza Sabiedrisko ūdenssaimniecības
pakalpojumu tarifa projektu, kas ir aprēķināts saskaņā
ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa aprēķināšanas metodiku. Pirms
svētkiem, 15. novembrī, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
(Regulators) Jūrmalas pilsētas domē organizēja iedzīvotāju uzklausīšanas
sanāksmi, kura bija itin pulka apmeklēta.
Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifs pašlaik ir 2,61
EUR /m3, plānotais - 2,87 EUR /m3
(pieaugums - 9,9%). Piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā ar 2020. gada
30.janvāri. Spēkā esošā tarifa izmaiņas ir saistītas ar izmaksu
celšanos kopš 2012. gada. Izmaksas ir būtiski pieaugušas visos posteņos. Taču, kā
uzsvēra gan Regulatora, gan SIA “Jūrmalas ūdens” pārstāvji, tarifa projektā
minētās summas vēl var mainīties. Tieši tāpēc arī tika organizēta minētā
sanāksme – lai uzklausītu argumentētus viedokļus.
Izmaksu pieauguma iemesli saistīti gan ar kopējām, uz
visām nozarēm attiecināmām tendencēm valstī (piemēram, vidējās algas pieaugums
vidēji valstī par 8% salīdzinājumā ar 2017.gadu, valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas darba devēja daļas pieaugums, ar šīm izmaiņām saistītais
ārpakalpojumu izmaksu pieaugums u. c.), gan veikti iekārtu un inženiertīklu
remontdarbi, atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma prasībām
intensīvi veikta komercuzskaites mēraparātu iegāde un uzstādīšana. Tāpat ir pieaugusi sociālā nodokļa, dabas resursa nodokļa, akcīzes
nodokļa, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likme, pieaugusi
elektroenerģijas iegādes cena, ir mainījušās elektroenerģijas sadales
pakalpojuma izmaksas, veiktas izmaiņas obligātās iepirkuma un jaudas
kompetencēs. Ir pieaugušas materiālu un ārpakalpojumu izmaksas.
Regulatora un pašvaldību apstiprinātie (arī iesniegtie) jaunie tarifi un iedzīvotāju blīvums. Pašvaldībās tarifu atšķirības nosaka pakalpojumu sniegšanas nosacījumi - reljefs, apbūve, pakalpojumu lietotāju daudzums, blīvums u.t.t. Šeit uzskatāmi redzams, kāda ir iedzīvotāju blīvuma un tarifu korelācija. Tāpat ļoti būtisks i ražošanas uzņēmumu skaits konkrētajā pašvaldībā. Jūrmalā tādu gandrīz nav.
Tā kā SIA “Jūrmalas ūdens” par savu dzimšanas gadu
uzskata 1965.gadu, kad tika izveidots Jūrmalas pilsētas Komunālo uzņēmumu
kombināta Ūdensvada un kanalizācijas iecirknis, tad tas nozīmē, ka liela daļa
ūdensvada un kanalizācijas sistēmu ir 30 - 50 gadu vecas un vecākas. Līdz ar to
nepārtraukti uzņēmumam ir ne tikai jāveic plānotie, bet arī ārkārtas
remontdarbi. Par to biežumu var pārliecināties gan uzņēmuma mājaslapas sadaļā
“ziņojumi”, gan sekojot uzņēmuma kontiem Facebook un Twitter.
Šobrīd Jūrmalā ir 13 dzeramā ūdens sagatavošanas
stacijas: 5 ir atdzelžošanas stacijas, 4 – jonu apmaiņas un 4 – membrānu
tehnoloģijas iekārtas.
Jauns uzrāviens ūdenssaimniecības attīstībā Jūrmalā ir
sācies tikai pirms 20 gadiem, kad “Jūrmalas ūdens” sāka apgūt pieejamos Eiropas
Savienības fondus.
Pēdējos 7 gados Jūrmalas centralizēto ūdensvada un kanalizācijas sistēmu attīstība ir bijusi
visai strauja. Ūdensvads 2012.g. bija 195.7 km, bet 2019.g.-
303,365km. Starpība ir 107.665 km jeb 35% vairāk. Kanalizācija 2012.g. - 177,3 km un 2019.g.= 271,234
km. Starpība - 93.934 km jeb 34% vairāk. Sūkņu stacijas 2012.g.= 20 ; 2019.g.= 36. – gandrīz divtik.
Projekta
I kārtā “Jūrmalas
ūdenssaimniecības attīstība” ID
2001/LV/16/P/PE/008 paveiktais (2001. – 2009. gads):
- izbūvēta jauna dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija
Kauguros;
- izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas
Slokā;
- renovēti pašteces kanalizācijas cauruļvadi 4,4 km
garumā, veikta tīklu skalošana un CCTV izpēte 64 km garumā;
- izbūvēti 13,6 km ūdensapgādes tīklu un 6,9 km
sadzīves kanalizācijas tīklu Lielupē-Dzintaros, Pumpuros-Jaundubultos un Slokā;
- veikta ūdenstorņa un atdzelžošanas stacijas
rekonstrukcija Dzintaros
- veikta atdzelžošanas stacijas rekonstrukcija un otrā
pacēluma sūknētavas ar rezervuāru celtniecība Jaundubultos;
- izbūvēta kanalizācijas sūkņu stacija Tūristu ielā,
veikta sūkņu staciju rekonstrukcija Apes, Upes un Sēravotu ielās;
- veikta Ķemeru ūdenstorņa tehniskā rekonstrukcija.
Projekta
II kārtā “Jūrmalas
ūdenssaimniecības attīstības projekts, II kārta” 3DP/3.5.1.1.0/10/IPIA/VIDM/021
paveiktais (2009. – 2013. gads):
- izbūvēta jauna ūdens atdzelžošanas stacija Ķemeros,
kā arī ar nanofiltrācijas iekārtām papildinātas 3 ūdens atdzelžošanas stacijas
Kauguros, Dzintaros un Jaundubultos;
- veikta 18,7 km ūdensapgādes un 16,3 km sadzīves
kanalizācijas novadīšanas tīklu paplašināšana un 2 jaunu sūkņu staciju izbūve
Kauguros un Slokā;
- veikta 28,4 km ūdensapgādes un 9,7 km sadzīves
kanalizācijas novadīšanas tīklu paplašināšana un 2 jaunu sūkņu staciju izbūve
Kaugurciemā, Vaivaros, Asaros un Mellužos;
- veikta 15,6 km ūdensapgādes un 13,8 km sadzīves
kanalizācijas novadīšanas tīklu paplašināšana un 2 jaunu sūkņu staciju izbūve
Mellužos un Valteros.
Projekta
III kārtā “Jūrmalas
ūdenssaimniecības attīstība III kārta” 3DP/3.5.1.1.0/14/IPIA/VARAM/005 paveiktais
(2014. – 2016. gads):
- veikta 6,7 km ūdensapgādes un 13,2 km sadzīves
kanalizācijas novadīšanas tīklu paplašināšana un 3 kanalizācijas sūkņu staciju
izbūve Ķemeros ;
- veikta 29,2 km ūdensapgādes un 32,8 km sadzīves
kanalizācijas novadīšanas tīklu paplašināšana un 3 kanalizācijas sūkņu staciju
izbūve Mellužos un Asaros.
2016.gadā uzsākta projekta IV īstenošana, kas
jāpabeidz līdz 2022. gadam. Projektā plānots izbūvēt tīklus atsevišķos rajonos
un ielās, kur līdz šim ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīklu pārklājuma
nav. Tīklu izbūvei izstrādāti vairāki būvprojekti, kas sadalīti 4 blokos -
Buļļuciems, Priedaine — Majori, Majori — Krastciems un Krastciems — Ķemeri.
Līdz šim brīdim izbūvēti ūdenssaimniecības tīkli
Buļļuciemā, pabeigta būvprojektu izstrāde būvdarbiem Priedaine-Majori un Majori
— Krastciems rajonos, kā arī tuvākajā laikā tiks pabeigta būvprojekta izstrāde
Krastciems – Ķemeri rajonam.
Projekta
IV kārtas “Jūrmalas
ūdenssaimniecības attīstība IV kārta” 5.3.1.0/16.I/014 apjomi pa būvprojektu
blokiem:
- ūdensapgādes tīkli 3,5 km un kanalizācijas tīkli 3,5
km, kā arī 2 kanalizācijas sūkņu stacijas Buļļuciemā, kas jau nodots
ekspluatācijā 2017. gada jūnijā;
- ūdensapgādes tīklus 32 km, kanalizācijas tīklus 32
km un 5 kanalizācijas sūkņu stacijas Priedainē – Majoros;
- ūdensapgādes tīklus 26 km, kanalizācijas tīklus 29
km un 6 kanalizācijas sūkņu stacijas Majoros – Krastciemā;
- ūdensapgādes tīklus 32 km, kanalizācijas tīklus 26
km un 6 kanalizācijas sūkņu stacijas Krastciemā – Ķemeros.
Šobrīd līdz ar Buļļuciema posma izbūvi SIA “Jūrmalas
ūdens” ūdenssaimniecības attīstībā apguvis 73,4 milj. eiro un vēl projekta IV
kārtā līdz 2022. gadam plānots apgūt 45,3 milj. eiro.
Projekta kārta/ finansējums | ES Kohēzijas fonds
|
Jūrmalas pilsētas dome
|
SIA “Jūrmalas ūdens”
|
Valsts budžets
|
KOPĀ
|
JŪA I kārta
|
10,7
|
3,3
|
10,35
|
0,95
|
25,3
|
JŪA II kārta
|
17,2
|
5,4
|
4,6
|
0
|
27,2
|
JŪA III kārta
|
8,6
|
6,3
|
4,2
|
0
|
19,1
|
JŪA IV kārta (plānots)
|
23,9
|
0
|
23,2
|
0
|
47,1
|
KOPĀ
|
60,4
|
15,0
|
42,35
|
0,95
|
118,7
| Jāpiebilst, ka par Eiropas Savienības Kohēzijas fondu
līdzekļiem izbūvētie centralizētie kanalizācijas un ūdenssaimniecības tīkli
deva iespēju ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināt ļoti lielam Jūrmalas
iedzīvotāju skaitam. Sekmīgie projekta izpildes rezultāti parāda, ka
iedzīvotāji to izmanto. Tādējādi savstarpēji sadarbojoties ir iespējams
nodrošināt vides prasību izpildi gan mūsu pilsētā, gan valstī kopumā, jo pirms
notekūdeņu nonākšanas atpakaļ vidē tie tiek atbilstoši attīrīti.
|