Par mums
Kontakti
Informācija klientiem
Jautājumi un atbildes
Tarifi
Investīciju projekts
Meliorācijas sistēma
Paziņojumi
Promenādes iela 1a, Jūrmala, LV-2015
Dzeramā ūdens kvalitāte Jūrmalā

Veselības inspekcija (VI) Pārskatā par dzeramā ūdens kvalitāti un uzraudzību 2013.gadā norādīts, ka jau vairākus gadus biežākā neatbilstība pēc ķīmiskajiem rādītājiem ir konstatēta Zemgales un Pierīgas reģionā, kur galvenais dzeramā ūdens kvalitātes neatbilstību iemesls ir paaugstināta dzelzs un sulfātu koncentrācija.

Iepazīstoties ar VI pārskatu, SIA „Jūrmalas ūdens” ar gandarījumu informē Jūrmalas iedzīvotājus, jo kā atzīst VI: „salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Jūrmalā uz pusi ir samazinājusies dzeramā ūdens ķīmiskās kvalitātes rādītāju neatbilstība. Kopš 2013. gada maija Jūrmalā ekspluatācijā ir nodotas četras dzeramā ūdens sagatavošanas ietaises, kurās papildus atdzelžošanas iekārtām uzstādītas arī nanofiltrācijas iekārtas, kas novērš ūdens cietību, samazinot sulfāta, magnija, kalcija jonu koncentrāciju ūdenī. Tomēr 5 no 10 Jūrmalas pilsētā audita laikā ņemtajos ūdens paraugos tika konstatēts, ka sulfātu koncentrācijas norma tomēr ir pārsniegta. Jāatzīmē, ka neatbilstības tika konstatētas objektu ūdens apgādes sistēmas (ŪAS) paraugos, nevis centrālās ŪAS, kurā tika veikti uzlabošanas darbi”.

Ilgus gadus analizējot iegūtā ūdens kvalitāti un nepieciešamību to sagatavot, lai tīklā padotu patērētājiem dzeramo ūdeni, kas atbilst visām nacionālo un starptautisko tiesību aktu prasībām, SIA „Jūrmalas ūdens” ir veicis apjomīgus un finansiāli ļoti lielus ieguldījumus, nodrošinot gan atdzelžošanas, gan nanofiltrācijas procesus, tādējādi samazinot līdz pieļaujamajām normām gan dzelzs, gan sulfāta, magnija, kalcija jonu koncentrāciju ūdenī.

 

Iegūtais ūdens

Sagatavotais ūdens

Samazinājums %

Dzelzs kopējā, Fe (mg/l)

1.32

<0.05

97%

Sulfātjoni SO4 (mg/l)

296

178

40%

Duļķainība (NTU vien)

23

0.38

98%

Kopējais hlors (mg/l)

<0.01

<0.01

 

Brīvais hlors (mg/l)

<0.01

<0.01

 

Šobrīd SIA „Jūrmalas ūdens” veic plašus ūdensapgādes tīkla paplašināšanas darbus, lai pakalpojumus būtu pieejams plašākam iedzīvotāju lokam. Diemžēl nepietiek vien ar to, ka atbilstošas kvalitātes dzeramais ūdens tiek padots tīklā. Lai patērētājs saņemtu atbilstošu dzeramo ūdeni savā krānā, nepieciešams sadarboties vairākām iesaistītajām pusēm, tai skaitā namu apsaimniekotājiem, kas atbild par iekšpagalmu un ēku stāvvadu stāvokli atbilstoši normatīvo aktu prasībām, par ko SIA „Jūrmalas ūdens” atgādina itin bieži.

Vēršam uzmanību uz to, ka neatbilstības, ko VI konstatēja, pamatā, attiecas uz dzelzs, mangāna un sulfātu normu pārkāpumu.

Dzelzs dzeramajā ūdenī

Dzelzs ir zemes garozā visbiežāk sastopamais elements. Minerāls izšķīdušā veidā nonāk gruntsūdeņos, ūdenim filtrējoties caur zemes iežiem. Gruntsūdeņos, kuri nesatur skābekli, dzelzs atrodas izšķīdušā veidā un neiespaido ūdens ārējo izskatu – ūdens ir dzidrs un caurspīdīgs. Taču saskaroties ar gaisu, t.i., skābekli, vai reaģējot ar citām oksidējošām vielām – piemēram, hloru, dzelzs pārvēršas nešķīstošā formā – dzelzs hidroksīdā, kurš izgulsnējas ūdenī kā rūsas krāsas daļiņas. Pēc četru ūdens atdzelžošanas staciju nodošanas ekspluatācijā, SIA „Jūrmalas ūdens” izpilda šo normatīvu, jo tīklā padotā dzeramā ūdens sastāvā dzelzs koncentrācija nepārsniedz 0.05mg/l, kaut gan maksimāli pieļaujamā ir 0.2mg/l, bet īpašā norma Jūrmalā Priedaines rajona artēziskajam urbumam līdz 22.10.2015. ir 2.8mg/l.

Palielināts dzelzs daudzums dzeramajā ūdenī rada rindu problēmas:

  • Vispirms jau tas ir jūtams garšas izmaiņā, kā arī rodas tumšas nogulsnes gatavojot tēju vai kafiju, izmainās arī citu produktu nokrāsa un garša, ja tie ir vārīti šādā ūdenī,
  • Veidojas sarkanbrūnas nogulsnes un nosēdumi uz trauku, izlietņu un citu sanitāro iekārtu virsmām. Veļa mazgāta šādā ūdenī pieņem dzeltenīgu nokrāsu,
  • Stāvošā vai ūdenī ar lēnu caurteci var veidoties un vairoties dzelzs baktērijas, kuras gan nav kaitīgas veselībai,, bet rodas sarkanbrūni gļotveida nogulsnējumi, kas ar laiku var radīt cauruļvadu aizsērējumus un papildus nepatīkamu smaku.

Tā kā dzelzs ir nepieciešams cilvēka organisma normālai funkcionēšanai (10 līdz 50 mg dzelzs dienā), tā klātbūtne dzeramajā ūdenī nav veselībai kaitīga. Cilvēks dzelzi pārsvarā uzņem ar pārtiku un tikai 5 – 10 % no nepieciešamā dzelzs daudzuma tiek uzņemts ar ūdeni. Taču tā kā dzelzs paaugstināts daudzums izsauc izmaiņas ūdens garšā un izskatā, kā arī rada visas augstākminētās problēmas, Latvijā ir noteikta maksimāli pieļaujamā norma, jeb robežvērtība – 0.2 mg/l.

Mangāns dzeramajā ūdenī                                                                                            

Mangāns ir dabā bieži sastopams elements, un ūdenim filtrējoties caur zemes iežiem, mangāns izšķīdušā veidā nonāk gruntsūdeņos. Mangāns var uzkrāties zemākajos ūdenī mītošajos organismos, bet sastopams arī riekstos, pākšaugos, augļos un lapu dārzeņos. Problēmas saistībā ar palielinātu mangāna daudzumu dzeramajā ūdenī ir novērojamas jau sākot ar mangāna koncentrāciju 0.1mg/l, kad novērojamas ūdens garšas, krāsas un smaržas izmaiņas. Dzeramais ūdens, kurš satur mangānu robežās no 0.05 līdz 0.1mg/l, parasti ir lietojams ūdens patērētājiem. 

Sulfāti dzeramajā ūdenī

Sulfāti dabā ir plaši sastopami. Sulfāti ir viena no lietus ūdens izšķīdušajām komponentēm. Gruntsūdeņos sulfāti nonāk, ūdenim skalojoties caur minerāliem, virszemes ūdeņos – izskalojoties no augsnes. Jūras ūdens satur apmēram 2700mg/l sulfātu, upju un ezeru ūdeņos sulfātu koncentrācija var svārstīties robežās no 0 līdz 630mg/l, gruntsūdeņos līdz 230mg/l. 29.04.2003. noteikumi Nr.235 nosaka maksimālo robežu 250mg/l, tomēr pēc 2013. gada maija, kad ekspluatācijā tika nodotas četras Jūrmalā esošās dzeramā ūdens sagatavošanas ietaises, sulfātu koncentrācija tīklā padotajā dzeramajā ūdenī nepārsniedz 201mg/l (Kauguros), 187mg/l (Jaudubultos), 169mg/l (Ķemeros) un 167mg/l (Dzintaros). Vienīgi Priedainē Veselības inspekcijā ir saskaņota īpašā norma, ka sulfātu saturs dzeramajā ūdenī līdz 15.11.2014. nedrīkst pārsniegt 448mg/l.

Ņemot vērā Jūrmalas pilsētas teritorijas īpatnības, apdzīvotības blīvumu un veidošanās vēsturi (apvienojoties atsevišķi izvietotiem ciemiem un pilsētām), ūdensapgādes pakalpojumi pagaidām nav pieejami daudziem Jūrmalas iedzīvotājiem. Tehniski un ekonomiski nav pamatota nepieciešamība savienot atsevišķos tīklus, līdz ar to pakalpojums dažādās Jūrmalas pilsētas daļās atšķiras. Īstenojot Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta I un II kārtu ir izdevies savienot daļu no pilsētas tīkliem, tādējādi nodrošinot pakalpojuma vienotu kvalitāti un pakalpojuma nodrošināšanas nepārtrauktību (izņemot gadījumus, kad ir avārijas situācijas tīklā). Diemžēl Jūrmalā vēl arvien ir noteiktas teritorijas, kurā centralizētu ūdens apgādes sistēmu piegādātajam dzeramajam ūdenim noteiktas īpašas normas (plašāka informācija pieejama VI mājas lapā internetā) attiecībā uz dzelzs un sulfātu saturu. Kā būtiskākā teritorija minama Priedaines rajons, kur šādas normas noteiktas jau trešo reizi. SIA „Jūrmalas ūdens” ir izstrādāts tehniskais projekts, lai arī šajā rajonā būtu iespējams nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni tomēr pagaidām trūkst finansējuma. SIA „Jūrmalas ūdens” cer, ka projekta realizācija būs iespējama, piesaistot Eiropas Savienības un Jūrmalas pilsētas domes līdzfinansējumu. Tieši šādā veidā, sekmīgi pilnībā rekonstruējot Ķemeru ūdens sagatavošanas ietaises, īpašās normas Ķemeru rajonā vairs nav nepieciešamas.


 
 Iesūtīts: 2014.04.10 09:01
SĀKUMS | PAR MUMS | INFORMĀCIJA KLIENTIEM | KONTAKTI Copyright © 2020 "Jūrmalas ūdens"
Created by MB Studija
 »