Par mums
Kontakti
Informācija klientiem
Jautājumi un atbildes
Tarifi
Investīciju projekts
Paziņojumi
Iepirkumi
Promenādes iela 1a, Jūrmala, LV-2015
SIA "Jūrmalas ūdens" padotā dzeramā ūdens kvalitāte

Ūdens ir nepieciešams dzīvības procesu uzturēšanai, līdz ar to kvalitatīvs ūdens ir viens no veselības uzturēšanas priekšnosacījumiem un ir būtisks sabiedrības labklājības rādītājs. Kvalitatīva dzeramā ūdens piegāde ikvienam Jūrmalas iedzīvotājam ir mērķis, kuru SIA „Jūrmalas ūdens” plāno sasniegt pēc Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta īstenošanas. Tas ir būtiski gan no Eiropas Savienības normatīvu ievērošanas aspekta, bet vēl jo svarīgāk - no sabiedrības veselības viedokļa. No spēkā esošiem tiesību aktiem, kas regulē dzeramā ūdens kvalitāti, īpaši jāizceļ Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumi Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”[1], kas nacionālajā likumdošanā ievieš prasības, kas noteiktas Eiropas Savienības 03.11.1998. direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti.

Jūrmalā, līdzīgi kā Latvijā kopumā aptuveni 75% iedzīvotāji izmanto centralizētās ūdensapgādes sistēmas piegādātu ūdeni, ko iegūst no pazemes ūdens avotiem, kuru krājumi ir pilnībā pietiekami, tomēr satur elementus, kas pārsniedz noteiktās normas. Tā kā ūdens ir labs šķīdinātājs, tas sevī uzņem dažādas vielas, ar kurām nonāk saskarē, piemēram, saskaroties ar dažāda ķīmiskā sastāva iežiem zemes dzīlēs, ūdens tiek bagātināts ar ķīmiskiem elementiem, dažādās Latvijas vietās dzeramajā ūdenī var būt dabīgi paaugstinātas atsevišķu ķīmisko savienojumu koncentrācijas, kuru klātbūtni dzeramajā ūdenī lielā mērā nosaka dabiskie reģionam raksturīgie hidroģeoloģiskie apstākļi. Jūrmalā iegūtajam pazemes ūdenim, ir paaugstināts dzelzs, mangāna un sulfātu saturs, kas ir ķīmiskie savienojumi, kas var ietekmēt ar cilvēka maņu orgāniem viegli uztveramos ūdens kvalitātes rādītāju izmaiņas – duļķainību, krāsu, garšu un smaržu. Tā kā patērētājs dzeramo ūdeni vērtē pēc tā organoleptiskajām īpašībām (ar maņas orgāniem uztveramas īpašības, piemēram, izskats, konsistence, smarža, krāsa), kas,līdztekus sadzīves tehnikas pāragriem bojājumiem, arī ir galvenais neapmierinātības iemesls ar dzeramā ūdens kvalitāti.

Lai iegūtu informāciju par dzeramā ūdens nekaitīgumu un kvalitāti, tās atbilstību normatīvu prasībām, kā arī par iespējamām pārmaiņām dzeramā ūdens kvalitātē, SIA „Jūrmalas ūdens” veic dzeramā ūdens kvalitātes uzraudzību, kas pamatā ir izpētoša darbība, lai identificētu un novērtētu iespējamos veselības riskus, kas saistīti ar dzeramo ūdeni. Uzraudzība veicina sabiedrības veselības aizsardzību, uzlabojot ūdens piegādes kvalitāti un kvantitāti, pieejamību, aptveri un nepārtrauktību. Atbilstoši 29.04.2003. MK noteikumiem Nr.235 dzeramā ūdens monitoringu īsteno, regulāri veicot dzeramā ūdens kvalitātes pārbaudes laboratorijā, lai iegūtu informāciju par tā atbilstību vai neatbilstību šo noteikumu un nekaitīguma un kvalitātes prasībām, kā arī par pārmaiņām dzeramajā ūdenī. Pa ūdensvadiem piegādātā, iedzīvotāju ikdienas lietošanai paredzētā dzeramā ūdens kārtējo monitoringu veic SIA „Jūrmalas ūdens”, bet auditmonitoringu – Veselības inspekcija. Kārtējais monitorings (regulārās pārbaudes) tiek veikts, lai iegūtu informāciju par dzeramā ūdens mikrobioloģiskajiem, organoleptiskajiem un fizikāli – ķīmiskajiem rādītājiem, kā arī par dzeramā ūdens apstrādes efektivitāti, proti, tās ir biežas pārbaudes pēc nelielas izmeklējumu programmas. Auditmonitorings (audita pārbaude) ir dzeramā ūdens atbilstības pārbaude visiem noteiktajiem kvalitātes un nekaitīguma rādītājiem. Tās tiek veiktas retāk, bet pēc plašākas izmeklējumu programmas.

Jebkurš cilvēks pats var novērtēt piegādātā ūdens kvalitāti pēc ūdens organoleptiskajām īpašībām – garšas, krāsas, smaržas, duļķainības. Objektīvu informāciju par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu var iegūt, veicot laboratoriskus izmeklējumus.

Visbiežāk noteikto rādītāju neatbilstības cēlonis ir pazemes ūdeņu piesātinājums, kuru atdalīšanā tiek izmantotas ūdens sagatavošanas ietaises, kur izmantojot atdzelžošanas filtrus un nanofiltrācijas iekārtas ūdens tiek sagatavots, pirms padošanas tīklā. Tomēr ūdens sastāvu var izmainīt arī novecojuši vai korodējuši ūdensapgādes tīkli, kas pasliktina dzeramā ūdens kvalitāti, kaut gan tīklā tā tiek padota atbilstoša. Lai izslēgtu šo risku, nepietiek vien ar SIA „Jūrmalas ūdens” aktīvu rīcību, bet krietna un rūpīga saimnieka vērība ir jāvelta arī māju iekšējiem tīkliem, kas ir māju apsaimniekotāju ziņā.

Dzelzsdzeramajā ūdenī   

Dzelzs ir zemes garozā visbiežāk sastopamais elements. Minerāls izšķīdušā veidā nonāk gruntsūdeņos, ūdenim filtrējoties caur zemes iežiem. Gruntsūdeņos, kuri nesatur skābekli, dzelzs atrodas izšķīdušā veidā un neiespaido ūdens ārējo izskatu – ūdens ir dzidrs un caurspīdīgs. Taču saskaroties ar gaisu, t.i., skābekli, vai reaģējot ar citām oksidējošām vielām – piemēram hloru, dzelzs pārvēršas nešķīstošā formā – dzelzs hidroksīdā, kurš izgulsnējas ūdenī kā rūsas krāsas daļiņas. Pēc četru ūdens atdzelžošanas staciju nodošanas ekspluatācijā, SIA „Jūrmalas ūdens” pilnībā izpilda šo normatīvu, jo tīklā padotā dzeramā ūdens sastāvā dzelzs koncentrācija nepārsniedz 0.05mg/l, kaut gan maksimāli pieļaujamā ir 0.2mg/l, bet īpašā norma Jūrmalā Priedaines rajona artēziskajam urbumam līdz 22.10.2015. ir 2.8mg/l.                                               

Mangāns dzeramajā ūdenī

Mangāns ir dabā bieži sastopams elements, un ūdenim filtrējoties caur zemes iežiem, mangāns izšķīdušā veidā nonāk gruntsūdeņos. Mangāns var uzkrāties zemākajos ūdenī mītošajos organismos, bet sastopams arī riekstos, pākšaugos, augļos un lapu dārzeņos. Problēmas saistībā ar palielinātu mangāna daudzumu dzeramajā ūdenī ir novērojamas jau sākot ar mangāna koncentrāciju 0.1mg/l, kad novērojamas ūdens garšas, krāsas un smaržas izmaiņas. Dzeramais ūdens, kurš satur mangānu robežās no 0.05 līdz 0.1mg/l, parasti ir lietojams ūdens patērētājiem.

Sulfāti dzeramajā ūdenī

Sulfāti dabā ir plaši sastopami. Sulfāti ir viena no lietus ūdens izšķīdušajām komponentēm. Gruntsūdeņos sulfāti nonāk, ūdenim skalojoties caur minerāliem, virszemes ūdeņos – izskalojoties no augsnes. Jūras ūdens satur apmēram 2700mg/l sulfātu, upju un ezeru ūdeņos sulfātu koncentrācija var svārstīties robežās no 0 līdz 630mg/l, gruntsūdeņos līdz 230mg/l. 29.04.2003. noteikumi Nr.235 nosaka maksimālo robežu 250mg/l, tomēr pēc 2013. gada maija, kad ekspluatācijā tika nodotas četras Jūrmalā esošās dzeramā ūdens sagatavošanas ietaises, sulfātu koncentrācija tīklā padotajā dzeramajā ūdenī nepārsniedz 201mg/l (Kauguros), 187mg/l (Jaudubultos), 169mg/l (Ķemeros) un 167mg/l (Dzintaros). Vienīgi Priedainē Veselības inspekcijā ir saskaņota īpašā norma, ka sulfātu saturs dzeramajā ūdenī līdz 15.11.2014. nedrīkst pārsniegt 448mg/l.

Materiāls sagatavots, izmantojot Veselības inspekcijas interneta mājas lapā www.vi.gov.lv pieejamo informāciju par dzeramā ūdens kvalitāti.


Informāciju apkopoja SIA „Jūrmalas ūdens” Projekta ieviešanas vienība

 

 
 Iesūtīts: 2013.10.24 12:03
SĀKUMS | PAR MUMS | INFORMĀCIJA KLIENTIEM | KONTAKTI Copyright © 2024 "Jūrmalas ūdens"
Created by MB Studija
 »