Ūdensvada un kanalizācijas komunikāciju izbūve Jūrmalā rada zināmas neērtības satiksmei, tomēr tas ir neatliekams un vajadzīgs darbs
SIA Jūrmalas ūdens veic vērienīgu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu
izbūvi pilsētas rajonos, kur līdz šim centralizēti ūdensapgādes pakalpojumi nav
bijuši pieejami. Projekta realizācija skar galvenokārt tos rajonus, kuru
prioritāte noteikta pilsētas attīstības plānā. Šajos rajonos uzsākta kompleksa
ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve. Paredzēts, ka tiks izbūvēti
aptuveni 1400 atzari individuālo pieslēgumu ierīkošanai līdz ielu sarkanajai
līnijai vai privātīpašuma robežai. Darbi plānoti Ķemeros, Kaugurciemā, Slokā,
Mellužos, Valteros, Kauguros, Vaivaros un Asaros.
Būvdarbi gandrīz
vienmēr saistās ar zināmām neērtībām sabiedrībai. Mūsu mērķis ir paplašināt SIA
„Jūrmalas ūdens” pakalpojumu pieejamību, jo projekts vērsts uz dzīves
kvalitātes uzlabošanu. Darbības mērogs ir ļoti plašs, ņemot vērā Kohēzijas
fonda līdzfinansētā ūdenssaimniecības attīstības projekta realizāciju. SIA „Jūrmalas
ūdens” katru dienu aktīvi seko līdzi norisēm objektos, meklē labākos
risinājumus, lai varētu objektus nodot lietošanā iedzīvotājiem plānotajos
termiņos.
Rodas objektīvas neērtības satiksmei
Apakšzemes
komunikāciju izbūve atsevišķās vietās rada satiksmes neērtības, tomēr jāsaprot,
ka, pilnīgi netraucējot satiksmei, šāda apjoma darbu veikšana nav iespējama.
Jūrmalas
pilsētas transporta norise tiek pārkārtota, ņemot vērā SIA „Jūrmalas ūdens” un
tā nolīgto būvnieku pieprasījumus pēc konkrētu ielu posmu slēgšanas plānoto
darbu dēļ. Tas saistīts ar jaunu apakšzemes komunikāciju izbūvi un vēlāko ceļa
seguma atjaunošanu, realizējot vērienīguprojektu pilsētas ūdenssaimniecības
attīstībai. Tāpēc Jūrmalas ūdens aicina visus jūrmalniekus būt pacietīgiem un
ievērot ceļa zīmju norādes, sekojot līdzi aktuālākajai informācijai par darbu
norisēm.
Cilvēkiem, kas
nav ikdienā saistīti ar inženierkomunikāciju izbūvi, dažreiz rodas jautājumi un
neskaidrības - kāpēc ielas posms slēgts tik ilgu laiku, kāpēc dažreiz izskatās,
ka objektā nekas nenotiek, kādēļ pēc darbu pabeigšanas tranšejas vieta nav
nekavējoties noasfaltēta utt.?
Šajā rakstā
mēģināsim atbildēt uz šim jautājumiem.
Komunikāciju izbūves process ir sarežģīts
Apakšzemes
komunikāciju izbūves procesu var iedalīt divās lielās daļās atkarībā no
darbiem, kādi tiek veikti konkrētajā vietā. Aktīvo būvdarbu laikā izveido
ūdensvada un kanalizācijas sistēmas, rok vai aizber tranšejas, kas dažviet
Jūrmalā sasniedz sešu metru dziļumu, savukārt pārbaužu ciklā aktīva būvniecība
nenotiek, bet tiek dažādos režīmos pārbaudītas izveidotās komunikācijas pirms darbu
pabeigšanas konkrētā ielas posmā, lai atjaunotu satiksmi pilnā apjomā.
Apakšzemes
komunikāciju izveide sākas ar būvlaukuma apsekošanu, kam seko plānotās
ūdensvada un kanalizācijas trases nospraušana dabā. Tāpat arī saskaņo ūdensvada
un kanalizācijas mājas pieslēgumu vietas, bet aktīvie būvdarbi sākas ar ielas
seguma demontāžu. Pēc apakšzemes komunikāciju izbūves sākas otrais etaps –
izveidoto sistēmu pārbaudes pirms ceļa seguma pilnīgas atjaunošanas. Kopumā
runa ir par vairāk nekā desmit dažādu specifikāciju testiem, kas ļauj
pārliecināties par izveidoto komunikāciju kvalitāti un spēju sekmīgi pildīt tam
uzticētās funkcijas. Šajā procesā tiek meklētas atbildes un apstiprinājumi trīs
galvenajiem jautājumiem:
- vai būvniecības procesā izmantotie materiāli un
izveidotās sistēmas atbilst prasībām un izstrādātajam projektam – lai
pārliecinātos par ūdensvada un kanalizācijas sistēmu darbību, tās tiek
pakļautas paaugstinātai noslodzei, variējot ar režīmiem, lai redzētu, vai
izbūvētās komunikācijas darbojas precīzi;
- vai iegūtā pakalpojuma kvalitāte būs atbilstoša
prasībām – pēc sākotnēji veiktas sistēmu dezinfekcijas tiek noskaidrota
iedzīvotājiem piegādātā ūdens kvalitāte, veicot laboratoriskos pētījumus;
- vai komunikāciju izbūvē izveidotā grunts spēs
izturēt noslodzes pēc asfalta seguma uzklāšanas – mērķis ir nodrošināties pret
situācijām, lai ūdensvada un kanalizācijas sistēmu izbūve neietekmētu vēlāk
ceļa seguma kvalitāti un tas būtu drošs transporta kustībai.
Minētais
pārbaužu kopums ir laikietilpīgs process, kas var ilgt vairākas nedēļas, un
galvenais mērķis ir pārliecināties par komunikāciju funkcionalitāti pirms ceļa
seguma pilnīgas atjaunošanas. Šajā periodā visbiežāk ceļa segums tiek izbūvēts
līdz pagaidu stadijai un nodots lietošanā līdz pilnīgu pārbaužu rezultātu
saņemšanai. Taču šādu soļu ievērošana būvniecības laikā ir vienīgais veids, kā
garantēt izbūvēto komunikāciju un ceļa posmu ilgtermiņa efektīvu lietošanu.
Būvdarbu veikšanā precīzi jāievēro visi
normatīvi un uzdevumi
Būvdarbi tiek veikti saskaņā ar tehnisko
specifikāciju, tehnisko projektu un būvdarbu līīguma noteikumiem. Pirms būvdarbu
uzsākšanas katrā posmā Būvniekamjāmobilizē visus nepieciešamos būvniecības
resursus un jāveic sekojoši sagatavošanās darbi:
- būvlaukuma apgūšana;
- būves teritorijas attīrīšana;
- materiālu sagāde;
- esošo inženiertīklu
apzināšana un pārlikšana;
- satiksmes organizācijas
shēmu izstrāde un saskaņošana;
- rakšanas atļaujas saņemšana;
- trases nospraušana;
- iedzīvotāju apziņošana par
būvdarbu veikšanu.
Pēc tam, kad ir veikti visi
iepriekšminētie darbi var tikt uzsākti būvdarbi, kas tiek veikti pa etapiem,
slēdzot vienu ielas daļu un organizējot piebraukšanu no vienas vai otras ielas
puses. Satiksmes organizēšanai tiek izvietotas ceļa zīmes, atbilstoši
saskaņotajai Satiksmes organizēšanas shēmai. Lai nodrošinātu iedzīvotāju
piekļuvi savam īpašumam, ja nepieciešams,
darba dienas beigās tranšejas tiek aizbērtas.
Sadzīves
kanalizācijas tīklu izbūve tiek veikta no dziļākās vietas uz augšu.
Pirms būvdarbu uzsākšanastiek izsaukti
būvdarbu zonā esošo inženierkomunikāciju īpašnieki, kāpiemēram, Lattelecom, Latvijas Gāze un citi.
Visi paredzamie darbi tiek veikti ielu sarkano līniju robežās, izņemot
kanalizācijas izvadu kontrolaku izbūvi un māju ūdensvadu pievadu izbūvi.
Tranšejas tiek raktasar ekskavatoru pietiekoši platas, lai varētu brīvi veikt
cauruļvadu izbūvi, izrakto zemi berot pašizgāzējā vai atbērtnē blakus
tranšejai, ja esošā situācija to atļauj. Atvērta tranšeja tiek norobežota ar
brīdinošo lentu vai žogu. Ja ir nepieciešams, tranšeju sienas tiek stiprinātas
ar tranšeju vairogiem, lai novērstu grunts nogruvumu. Pie augsta gruntsūdens
līmeņa tiek izmantotas gruntsūdens pazemināšanas iekārtas, jo cauruļvadi un
akas ir jāiebūvē uz sausas pamatnes. Atsūknētais ūdens tiek novadīts lietus
kanalizācijā vai grāvjos. Jāpiezīmē, ka Jūrmalā gruntsūdeņu līmenis ir ļoti
augsts.
Cauruļvadi
tiek guldīti augstuma atzīmēs atbilstoši Tehniskajam projektam uz sagatavota
vidēji rupjas smilts pabēruma tikai pēc tam, kad ir saņemta Būvuzrauga atļauja.
Cauruļvadu izbūvē tiek ņemtas vērās ražotāja instrukcijas. Pēc gala augstumu
pārbaudes, caurule tiek apbērta ar vidēji rupju smilti. Tranšejas aizbēršana
tiek veikta vai nu ar derīgu esošo grunti vai arī ar pievestu vidēji rupju
smilti.Esošās grunts atbilstību kontrolē Būvdarbu vadītājs un Būvuzraugs.
Tranšeja var tikt aizbērta tikai ar Būvuzrauga atļauju. Aizberot tranšeju, tiek
veikta aizberamā materiāla blīvēšana pa kārtām. Sablīvējumu pārbauda katrai
kārtai ar penetrometru.
Pēc
tranšejas aizbēršanas, bet pirms ceļu seguma atjaunošanas, tiek veiktas
cauruļvadu un citas pārbaudes. Pirms pārbaudēm tiek veikta pašteces
kanalizācijas cauruļvadu skalošana. Pašteces kanalizācijas cauruļvadi tiek
pārbaudīti ar CCTV (Closed-circuittelevision) un citām metodēm. CCTV laikā tiek
cauruļvados ielaists robots ar priekšgalā uzmontētu video kameru. Ūdensvads
tiek pārbaudīts izmantojot hidraulisko un citas pārbaudes. Pirms hidrauliskās
pārbaudes, tiek pārbaudīti un noslēgti aizbīdņi, vada sekcijas piepildītas ar
ūdeni un izlaists gaiss. Pēc piepildīšanas, cauruļvadi tiek atstāti pie
normālas darbības spiediena vismaz 24 stundas, lai sasniegtu pēc iespējas
stabilākus apstākļus pārbaudes veikšanai. Pēc tam cauruļvadā pakāpeniski tiek
palielināts spiediens, līdz tiek sasniegts noteiktas pārbaudes spiediens, kurš
parasti tiek pieņemts kā 1,5 reizes lielāks par normālas darbības spiedienu.
Pēc stundas tiek pārbaudīts spiediens cauruļvadā. Cauruļvada pārbaude tiek
uzskatīta par veiksmīgu, ja spiediena kritums nav novērots vai arī ir novērots
ļoti neliels spiediena zudums. Pirms ūdensvada nodošanas ekspluatācijā tiek
veikta cauruļvadu dezinfekcija. Akas tiek pārbaudītas ar infiltrācijas
pārbaudi.
Ceļu
seguma atjaunošana var tikt veikta tikai pēc visu pārbaužu sekmīgas veikšanas
un pēc Būvuzrauga atļaujas saņemšanas. Ceļu seguma atjaunošana tiek veikta
atbilstoši Tehniskajam projektam.
Pirms asfalta seguma izbūves tiek ieklāts
un sablīvēts drenējošas smilts slānis un šķembu slānis. Ieklātās šķembu kārtas
sablīvējums tiek pārbaudīts ar statiskās slodzes testu. Tikai pēc sekmīga
statiskās slodzes testa var tikt ieklāts asfalts. Asfalts var tikt ieklāts
tikai tad, ja apkārtējās vides temperatūra ir virs +5 C grādiem.Saprotams arī,
ka nav ieteicams veikt asfalta ieklāšanu lietus laikā.
Būvnieki parasti ir ieinteresēti uzreiz
izbūvēt pēc iespējas garāku ielas posmu, tādējādi tiek ietaupīti līdzekļi un
laiks, jo testēts tiek šis garais posms vienu reizi, nevis atsevišķi trīs vai
četras reizes būtu jāveic testi īsākos posmos. Tāpat asfaltu kvalitatīvāk un
lētāk var ieklāt apjomīgākā, garākā posmā, ja to dara vienlaicīgi, nevis
daudzas reizes klājot īsākos ceļa posmos. Tādā veidā tiek samazināts arī
kopējais satiksmes ierobežojumu laiks konkrētā ielā.
SIA „Jūrmalas ūdens” lūdz jūrmalniekus būt
iecietīgākiem un saprotošiem, lai kopā padarītu dzīvi Jūrmalā patīkamāku un
kvalitatīvāku.
Materiālu
sagatavoja SIA „Jūrmalas ūdens” Projekta
ieviešanas vienība
|