Par mums
Kontakti
Informācija klientiem
Jautājumi un atbildes
Tarifi
Investīciju projekts
Paziņojumi
Iepirkumi
Promenādes iela 1a, Jūrmala, LV-2015
Ūdensvada un kanalizācijas komunikāciju izbūve Jūrmalā rada zināmas neērtības satiksmei, tomēr tas ir neatliekams un vajadzīgs darbs
  

SIA Jūrmalas ūdens veic vērienīgu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvi pilsētas rajonos, kur līdz šim centralizēti ūdensapgādes pakalpojumi nav bijuši pieejami. Projekta realizācija skar galvenokārt tos rajonus, kuru prioritāte noteikta pilsētas attīstības plānā. Šajos rajonos uzsākta kompleksa ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve. Paredzēts, ka tiks izbūvēti aptuveni 1400 atzari individuālo pieslēgumu ierīkošanai līdz ielu sarkanajai līnijai vai privātīpašuma robežai. Darbi plānoti Ķemeros, Kaugurciemā, Slokā, Mellužos, Valteros, Kauguros, Vaivaros un Asaros.

Būvdarbi gandrīz vienmēr saistās ar zināmām neērtībām sabiedrībai. Mūsu mērķis ir paplašināt SIA „Jūrmalas ūdens” pakalpojumu pieejamību, jo projekts vērsts uz dzīves kvalitātes uzlabošanu. Darbības mērogs ir ļoti plašs, ņemot vērā Kohēzijas fonda līdzfinansētā ūdenssaimniecības attīstības projekta realizāciju. SIA „Jūrmalas ūdens” katru dienu aktīvi seko līdzi norisēm objektos, meklē labākos risinājumus, lai varētu objektus nodot lietošanā iedzīvotājiem plānotajos termiņos.

Rodas objektīvas neērtības satiksmei

Apakšzemes komunikāciju izbūve atsevišķās vietās rada satiksmes neērtības, tomēr jāsaprot, ka, pilnīgi netraucējot satiksmei, šāda apjoma darbu veikšana nav iespējama.

Jūrmalas pilsētas transporta norise tiek pārkārtota, ņemot vērā SIA „Jūrmalas ūdens” un tā nolīgto būvnieku pieprasījumus pēc konkrētu ielu posmu slēgšanas plānoto darbu dēļ. Tas saistīts ar jaunu apakšzemes komunikāciju izbūvi un vēlāko ceļa seguma atjaunošanu, realizējot vērienīguprojektu pilsētas ūdenssaimniecības attīstībai. Tāpēc Jūrmalas ūdens aicina visus jūrmalniekus būt pacietīgiem un ievērot ceļa zīmju norādes, sekojot līdzi aktuālākajai informācijai par darbu norisēm.

Cilvēkiem, kas nav ikdienā saistīti ar inženierkomunikāciju izbūvi, dažreiz rodas jautājumi un neskaidrības - kāpēc ielas posms slēgts tik ilgu laiku, kāpēc dažreiz izskatās, ka objektā nekas nenotiek, kādēļ pēc darbu pabeigšanas tranšejas vieta nav nekavējoties noasfaltēta utt.?

Šajā rakstā mēģināsim atbildēt uz šim jautājumiem.

Komunikāciju izbūves process ir sarežģīts

Apakšzemes komunikāciju izbūves procesu var iedalīt divās lielās daļās atkarībā no darbiem, kādi tiek veikti konkrētajā vietā. Aktīvo būvdarbu laikā izveido ūdensvada un kanalizācijas sistēmas, rok vai aizber tranšejas, kas dažviet Jūrmalā sasniedz sešu metru dziļumu, savukārt pārbaužu ciklā aktīva būvniecība nenotiek, bet tiek dažādos režīmos pārbaudītas izveidotās komunikācijas pirms darbu pabeigšanas konkrētā ielas posmā, lai atjaunotu satiksmi pilnā apjomā.

Apakšzemes komunikāciju izveide sākas ar būvlaukuma apsekošanu, kam seko plānotās ūdensvada un kanalizācijas trases nospraušana dabā. Tāpat arī saskaņo ūdensvada un kanalizācijas mājas pieslēgumu vietas, bet aktīvie būvdarbi sākas ar ielas seguma demontāžu. Pēc apakšzemes komunikāciju izbūves sākas otrais etaps – izveidoto sistēmu pārbaudes pirms ceļa seguma pilnīgas atjaunošanas. Kopumā runa ir par vairāk nekā desmit dažādu specifikāciju testiem, kas ļauj pārliecināties par izveidoto komunikāciju kvalitāti un spēju sekmīgi pildīt tam uzticētās funkcijas. Šajā procesā tiek meklētas atbildes un apstiprinājumi trīs galvenajiem jautājumiem:

  • vai būvniecības procesā izmantotie materiāli un izveidotās sistēmas atbilst prasībām un izstrādātajam projektam – lai pārliecinātos par ūdensvada un kanalizācijas sistēmu darbību, tās tiek pakļautas paaugstinātai noslodzei, variējot ar režīmiem, lai redzētu, vai izbūvētās komunikācijas darbojas precīzi;
  • vai iegūtā pakalpojuma kvalitāte būs atbilstoša prasībām – pēc sākotnēji veiktas sistēmu dezinfekcijas tiek noskaidrota iedzīvotājiem piegādātā ūdens kvalitāte, veicot laboratoriskos pētījumus;
  • vai komunikāciju izbūvē izveidotā grunts spēs izturēt noslodzes pēc asfalta seguma uzklāšanas – mērķis ir nodrošināties pret situācijām, lai ūdensvada un kanalizācijas sistēmu izbūve neietekmētu vēlāk ceļa seguma kvalitāti un tas būtu drošs transporta kustībai.

Minētais pārbaužu kopums ir laikietilpīgs process, kas var ilgt vairākas nedēļas, un galvenais mērķis ir pārliecināties par komunikāciju funkcionalitāti pirms ceļa seguma pilnīgas atjaunošanas. Šajā periodā visbiežāk ceļa segums tiek izbūvēts līdz pagaidu stadijai un nodots lietošanā līdz pilnīgu pārbaužu rezultātu saņemšanai. Taču šādu soļu ievērošana būvniecības laikā ir vienīgais veids, kā garantēt izbūvēto komunikāciju un ceļa posmu ilgtermiņa efektīvu lietošanu.

Būvdarbu veikšanā precīzi jāievēro visi normatīvi un uzdevumi

Būvdarbi tiek veikti saskaņā ar tehnisko specifikāciju, tehnisko projektu un būvdarbu līīguma noteikumiem. Pirms būvdarbu uzsākšanas katrā posmā Būvniekamjāmobilizē visus nepieciešamos būvniecības resursus un jāveic sekojoši sagatavošanās darbi:

  • būvlaukuma apgūšana;
  • būves teritorijas attīrīšana;
  • materiālu sagāde;
  • esošo inženiertīklu apzināšana un pārlikšana;
  • satiksmes organizācijas shēmu izstrāde un saskaņošana;
  • rakšanas atļaujas saņemšana;
  • trases nospraušana;
  • iedzīvotāju apziņošana par būvdarbu veikšanu.

Pēc tam, kad ir veikti visi iepriekšminētie darbi var tikt uzsākti būvdarbi, kas tiek veikti pa etapiem, slēdzot vienu ielas daļu un organizējot piebraukšanu no vienas vai otras ielas puses. Satiksmes organizēšanai tiek izvietotas ceļa zīmes, atbilstoši saskaņotajai Satiksmes organizēšanas shēmai. Lai nodrošinātu iedzīvotāju piekļuvi savam īpašumam, ja nepieciešams, darba dienas beigās tranšejas tiek aizbērtas.

Sadzīves kanalizācijas tīklu izbūve tiek veikta no dziļākās vietas uz augšu.

Pirms būvdarbu uzsākšanastiek izsaukti būvdarbu zonā esošo inženierkomunikāciju īpašnieki, kāpiemēram, Lattelecom, Latvijas Gāze un citi. Visi paredzamie darbi tiek veikti ielu sarkano līniju robežās, izņemot kanalizācijas izvadu kontrolaku izbūvi un māju ūdensvadu pievadu izbūvi. Tranšejas tiek raktasar ekskavatoru pietiekoši platas, lai varētu brīvi veikt cauruļvadu izbūvi, izrakto zemi berot pašizgāzējā vai atbērtnē blakus tranšejai, ja esošā situācija to atļauj. Atvērta tranšeja tiek norobežota ar brīdinošo lentu vai žogu. Ja ir nepieciešams, tranšeju sienas tiek stiprinātas ar tranšeju vairogiem, lai novērstu grunts nogruvumu. Pie augsta gruntsūdens līmeņa tiek izmantotas gruntsūdens pazemināšanas iekārtas, jo cauruļvadi un akas ir jāiebūvē uz sausas pamatnes. Atsūknētais ūdens tiek novadīts lietus kanalizācijā vai grāvjos. Jāpiezīmē, ka Jūrmalā gruntsūdeņu līmenis ir ļoti augsts.

Cauruļvadi tiek guldīti augstuma atzīmēs atbilstoši Tehniskajam projektam uz sagatavota vidēji rupjas smilts pabēruma tikai pēc tam, kad ir saņemta Būvuzrauga atļauja. Cauruļvadu izbūvē tiek ņemtas vērās ražotāja instrukcijas. Pēc gala augstumu pārbaudes, caurule tiek apbērta ar vidēji rupju smilti. Tranšejas aizbēršana tiek veikta vai nu ar derīgu esošo grunti vai arī ar pievestu vidēji rupju smilti.Esošās grunts atbilstību kontrolē Būvdarbu vadītājs un Būvuzraugs. Tranšeja var tikt aizbērta tikai ar Būvuzrauga atļauju. Aizberot tranšeju, tiek veikta aizberamā materiāla blīvēšana pa kārtām. Sablīvējumu pārbauda katrai kārtai ar penetrometru.

Pēc tranšejas aizbēršanas, bet pirms ceļu seguma atjaunošanas, tiek veiktas cauruļvadu un citas pārbaudes. Pirms pārbaudēm tiek veikta pašteces kanalizācijas cauruļvadu skalošana. Pašteces kanalizācijas cauruļvadi tiek pārbaudīti ar CCTV (Closed-circuittelevision) un citām metodēm. CCTV laikā tiek cauruļvados ielaists robots ar priekšgalā uzmontētu video kameru. Ūdensvads tiek pārbaudīts izmantojot hidraulisko un citas pārbaudes. Pirms hidrauliskās pārbaudes, tiek pārbaudīti un noslēgti aizbīdņi, vada sekcijas piepildītas ar ūdeni un izlaists gaiss. Pēc piepildīšanas, cauruļvadi tiek atstāti pie normālas darbības spiediena vismaz 24 stundas, lai sasniegtu pēc iespējas stabilākus apstākļus pārbaudes veikšanai. Pēc tam cauruļvadā pakāpeniski tiek palielināts spiediens, līdz tiek sasniegts noteiktas pārbaudes spiediens, kurš parasti tiek pieņemts kā 1,5 reizes lielāks par normālas darbības spiedienu. Pēc stundas tiek pārbaudīts spiediens cauruļvadā. Cauruļvada pārbaude tiek uzskatīta par veiksmīgu, ja spiediena kritums nav novērots vai arī ir novērots ļoti neliels spiediena zudums. Pirms ūdensvada nodošanas ekspluatācijā tiek veikta cauruļvadu dezinfekcija. Akas tiek pārbaudītas ar infiltrācijas pārbaudi.

Ceļu seguma atjaunošana var tikt veikta tikai pēc visu pārbaužu sekmīgas veikšanas un pēc Būvuzrauga atļaujas saņemšanas. Ceļu seguma atjaunošana tiek veikta atbilstoši Tehniskajam projektam.

Pirms asfalta seguma izbūves tiek ieklāts un sablīvēts drenējošas smilts slānis un šķembu slānis. Ieklātās šķembu kārtas sablīvējums tiek pārbaudīts ar statiskās slodzes testu. Tikai pēc sekmīga statiskās slodzes testa var tikt ieklāts asfalts. Asfalts var tikt ieklāts tikai tad, ja apkārtējās vides temperatūra ir virs +5 C grādiem.Saprotams arī, ka nav ieteicams veikt asfalta ieklāšanu lietus laikā.

Būvnieki parasti ir ieinteresēti uzreiz izbūvēt pēc iespējas garāku ielas posmu, tādējādi tiek ietaupīti līdzekļi un laiks, jo testēts tiek šis garais posms vienu reizi, nevis atsevišķi trīs vai četras reizes būtu jāveic testi īsākos posmos. Tāpat asfaltu kvalitatīvāk un lētāk var ieklāt apjomīgākā, garākā posmā, ja to dara vienlaicīgi, nevis daudzas reizes klājot īsākos ceļa posmos. Tādā veidā tiek samazināts arī kopējais satiksmes ierobežojumu laiks konkrētā ielā.

SIA „Jūrmalas ūdens” lūdz jūrmalniekus būt iecietīgākiem un saprotošiem, lai kopā padarītu dzīvi Jūrmalā patīkamāku un kvalitatīvāku.

 

Materiālu sagatavoja SIA „Jūrmalas ūdens”

Projekta ieviešanas vienība

 
 Iesūtīts: 2013.10.14 16:32
 
 
 
 
   
SĀKUMS | PAR MUMS | INFORMĀCIJA KLIENTIEM | KONTAKTI Copyright © 2024 "Jūrmalas ūdens"
Created by MB Studija
 »