"Jūrmalas ūdens" un dzeramā ūdens kvalitāte
Dzeramā ūdens
sagatavošana:
Ūdensapgādes sistēma Jūrmalas apdzīvotākajā rajonā - Kauguros attīstījās
līdz ar šīs pilsētas daļas intensīvo apbūvi 20. gs. 60. – 70. gados. Dzeramā
ūdens ieguves avots, tāpat kā pārējā pilsētas teritorijā ir dziļurbuma akas un
ūdens bez papildus attīrīšanas tika padots sadales tīklā. Jūrmalā dzeramo ūdeni
iegūst no diviem nogulumiežu slāņiem 130 – 150m un 240 – 250m dziļumā.
Izmantojamais pazemes ūdens daudzums – 17 415 m3/diennaktī jeb
6 356 475 m3/gadā. Pieejamā ūdens daudzums ir pietiekošs, taču tā cietība,
sulfātu un dzelzs jonu saturs ir relatīvi augsts.
Laika periodā no 2004. līdz 2006. gadam, realizējot Jūrmalas
ūdenssaimniecības attīstības projekta I kārtu, tika izbūvēta jauna dzeramā
ūdens atdzelžošanas stacija Kauguros, kā arī rekonstruētas jau esošās Dzintaru
un Jaundubultu atdzelžošanas stacijas. Atdzelžošanas process tiek nodrošināts
spiediena filtros, kas ir pildīti ar kvarca smiltīm. Filtrā ir izaudzētas
baktērijas, kas veicina atdzelžošanas procesu un ir kā katalizators dzelzs
oksidācijas procesā. Baktērijas nav kaitīgas cilvēka veselībai, savukārt
smiltis nodrošina nepieciešamo virsmu baktēriju augšanai un ir filtrējošs
materiāls dzelzs hidroksīda savākšanai. Pēc projekta realizācijas, SIA
„Jūrmalas ūdens” saņēma daudzas pozitīvas atsauksmes sevišķi no Kauguru rajona
iedzīvotājiem par būtisku uzlabojumu dzeramā ūdens kvalitātē.
Sekojoši SIA „Jūrmalas ūdens” spēra nākamo soli un laika periodā no 2011.
līdz 2013. gadam, realizējot Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta II
kārtu, īstenoja ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanu Dzintaros, Kauguros,
Jaundubultos, papildus atdzelžošanai uzstādot nanofiltrācijas iekārtas, kuru
darbības rezultātā samazina sulfāta, kalcija un magnija jonu koncentrāciju
ūdenī līdz ar to dzeramais ūdens tiek ievērojami „mīkstināts”. Acīmredzamais
ieguvums pagarināts sadzīves tehnikas kalpošanas laiks, piemēram, ievērojami
mazāk apkaļķojas tējkannas, sildelementi, kā arī veļas mašīnām vairs nav
nepieciešams mazgājot pievienot ūdens mīkstinātāju un tamlīdzīgi.
Kā projekta prioritāte tika izvirzīta arī dzeramā ūdens kvalitāte Ķemeros,
jo projektā tika pilnībā rekonstruēta Ķemeru ūdens sagatavošanas ietaises,
nodrošinot tajās kvalitatīvu un modernu atdzelžošanas un nanofiltrācijas
procesu. Līdz ar to Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārtā
paveikto attiecībā uz dzeramā ūdens kvalitātes uzlabojumu vislabāk izjutīs
tieši Ķemeru rajona iedzīvotāji, kas lieto centralizētos ūdensapgādes
pakalpojumus.
Ieguvumi un finansējums:
Attiecīga apjoma un jaudas nanofiltrācijas iekārtas ir unikālas Latvijā, jo
līdz šim līdzīgas, bet ar ievērojami mazāku ražību tiek izmantotas vien
atsevišķās ražotnēs. Ikviens Jūrmalas iedzīvotājs, kurš lieto SIA „Jūrmalas
ūdens” centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus jau šobrīd saņem patiešām
augstas kvalitātes dzeramo ūdeni, kas pilnībā atbilst Eiropas Savienības un
nacionāla līmeņa normatīvu prasībām.
Ūdens sagatavošanas ietaišu kvalitāti novērtē ne tikai Jūrmalas
iedzīvotāji, bet arī pilsētas viesi, kas sevišķi vasaras sezonā apmeklē Jūrmalu
un lieto centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus.
Apskatīt un iepazīties ar tehnoloģiju darbu ierodas arī dažādi
ūdenssaimniecības jomas speciālisti. 16. septembrī SIA „Jūrmalas ūdens”
apmeklēs ūdenssaimniecības uzņēmuma pārstāvju grupa no Norvēģijas, savukārt
oktobrī gaidāma viesu ierašanās no Zviedrijas. 22. augustā ūdens sagatavošanas
ietaises apmeklēja tehnisko universitāšu studentu grupa no dažādām Eiropas
valstīm, BEST-Riga rīkotā semināra „H2O. Thinkoutsidethesink” (H2O, Domā ārpus
izlietnes) laikā, kas tika rīkots ar Rīgas Tehniskās universitātes atbalstu.
Dzeramā ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošana izmaksāja vairāk nekā 2
miljonus latu, un nebūtu iespējama bez Eiropas Savienības Kohēzijas fonda
atbalsta, kas nodrošināja 95% no attiecināmajām izmaksām un bija kā dāvinājums
dzīves kvalitātes uzlabošanai. Ne velti publicitātes pasākumos bieži
sastopamais sauklis „Ieguldījums Tavā nākotnē!” šajā gadījumā ir tieši
attiecināms uz realizētajiem darbiem, jo dzeramā ūdens kvalitāte vērtējama vien
ilgtermiņā, ūdeni lietojot regulāri.
Centralizētā ūdensapgādes
tīklā padotā dzeramā ūdens kvalitāte:
Dzintaru ūdens
sagatavošanas ietaises (Promenādes iela 1a)
|
Npk.
|
Rādītājs
|
Rezultāts
|
Mērvienība
|
1
|
Vides reakcija, pH (pie 25oC)
|
7.66
|
pH vien.
|
2
|
Kalcijs, Ca
|
75.8
|
mg/l
|
3
|
Sulfātjoni
|
167
|
mg/l
|
4
|
Sausna
|
680
|
mg/l
|
5
|
Elektrovadītspēja
|
891
|
µS/cm
|
6
|
Sārmainība
|
3.53
|
mmol/l
|
Kauguru ūdens
sagatavošanas ietaises (Nometņu iela 19)
|
Npk.
|
Rādītājs
|
Rezultāts
|
Mērvienība
|
1
|
Sulfātjoni
|
201
|
mg/l
|
2
|
Sausna
|
448
|
mg/l
|
3
|
Kopējā cietība
|
6.12
|
mgekv/l
|
4
|
Dzelzs Fe2+
|
<0.01
|
mg/l
|
5
|
Dzelzs Fe3+
|
<0.01
|
mg/l
|
6
|
Duļķainība
|
0.72
|
NTU vien.
|
7
|
Sārmainība
|
140
|
mg/l
|
8
|
Kalcijs, Ca
|
67.9
|
mg/l
|
9
|
Vides reakcija, pH (pie 20oC)
|
7.77
|
pH vien.
|
10
|
Kopējais hlors
|
<0.01
|
mg/l
|
11
|
Brīvais hlors
|
<0.01
|
mg/l
|
12
|
E-coli
|
Nav konstatētas
|
KW/100ml
|
13
|
Koliformas
|
Nav konstatētas
|
KW/100ml
|
14
|
Mikroorganismu skaits 22oC
|
11
|
KW/ml
|
15
|
Mikroorganismu skaits 37oC
|
5
|
KW/ml
|
Jaundubultu ūdens
sagatavošanas ietaises (Lielupes iela 24)
|
Npk.
|
Rādītājs
|
Rezultāts
|
Mērvienība
|
1
|
Kopējā dzelzs Fe
|
<0.05
|
mg/l
|
2
|
Sulfātjoni
|
187
|
mg/l
|
3
|
Duļķainība
|
0.01
|
NTU vien.
|
4
|
Kopējais hlors
|
<0.01
|
mg/l
|
5
|
Brīvais hlors
|
<0.01
|
mg/l
|
6
|
Sārmainība (HCO3)
|
2.67
|
nmol/l
|
7
|
Vides reakcija, pH (pie 20oC)
|
7.61
|
pH vien.
|
8
|
Kopējā cietība
|
3.66
|
nmol/l
|
9
|
E-coli
|
Nav konstatētas
|
KW/100ml
|
10
|
Koliformas
|
Nav konstatētas
|
KW/100ml
|
11
|
Mikroorganismu skaits 22oC
|
Nav konstatētas
|
KW/ml
|
12
|
Mikroorganismu skaits 37oC
|
Nav konstatētas
|
KW/ml
|
Ķemeru ūdens
sagatavošanas ietaises (Engures novads,
Smārdes pagasts „Ūdenssaimniecība”)
|
Npk.
|
Rādītājs
|
Rezultāts
|
Mērvienība
|
1
|
Kopējā dzelzs Fe
|
<0.05
|
mg/l
|
2
|
Sulfātjoni
|
169
|
mg/l
|
3
|
Duļķainība
|
0.34
|
NTU vien.
|
4
|
Kopējais hlors
|
<0.01
|
mg/l
|
5
|
Brīvais hlors
|
<0.01
|
mg/l
|
6
|
Sārmainība
|
2.82
|
nmol/l
|
7
|
Vides reakcija, pH (pie 20oC)
|
7.37
|
pH vien.
|
8
|
Kopējā cietība
|
3.10
|
nmol/l
|
9
|
E-coli
|
Nav konstatētas
|
KW/100ml
|
10
|
Koliformas
|
Nav konstatētas
|
KW/100ml
|
11
|
Mikroorganismu skaits 22oC
|
8
|
KW/ml
|
12
|
Mikroorganismu skaits 37oC
|
Nav konstatētas
|
KW/ml
|
Atbilstoši 29.04.2003. Ministru Kabineta noteikumiem Nr.235 „Dzeramā ūdens
obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”
noteikumiem, dzeramajam ūdenim jāatbilst šo noteikumu prasībām.Noteikumi
attiecas uz virszemes un pazemes ūdeni, kas neapstrādātā veidā vai pēc
speciālas sagatavošanas paredzēts patēriņam cilvēku uzturā, uztura
pagatavošanai, izmantošanai mājsaimniecībā, tirdzniecībai, kā arī izmantošanai
pārtikas ražošanā, neatkarīgi no piegādes veida.Dzeramā ūdens monitoringu
īsteno, regulāri laboratoriski pārbaudot dzeramo ūdeni, lai iegūtu informāciju
par tā atbilstību vai neatbilstību MK noteikumu nekaitīguma un kvalitātes
prasībām, kā arī par pārmaiņām dzeramajā ūdenī. Laboratoriskās pārbaudes jeb
kārtējo monitoringu veic SIA „Jūrmalas ūdens”, bet papildus nepieciešamo
auditmonitoringu veic Veselības inspekcija.
2013. gada 20.
augustā Latvijas Republikas Veselības ministrijas Veselības inspekcija veica
kontroli publiskā ūdens apgādes sistēmā „Ķemeri”, publiskā ūdens apgādes
sistēmā Kauguri un publiskā ūdens apgādes sistēmāDzintari – Jaundubulti. SIA
„Jūrmalas ūdens” ir patiesi gandarīts, ka pēc apjomīgo darbu pabeigšanas,
Veselības inspekcijas pārbaudes laikā tika konstatēts, ka visi objekti pilnībā
atbilst kontroles aktā vērtēto normatīvo aktu prasībām.
Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekts:
SIA „Jūrmalas ūdens” mērķis, realizējot Jūrmalas ūdenssaimniecības
attīstības projektu, ir sasniegt pakalpojumu atbilstību nacionālo un
starptautisko tiesību aktu prasībām attiecībā uz dzeramā ūdens kvalitāti,
pazemes ūdeņu aizsardzību, notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, kā arī resursu
efektīvu izmantošanu. Ūdens sagatavošana ir tikai viens no darba laukiem, ko
ūdenssaimniecības uzņēmums veic ikdienā. Tikpat nozīmīga ir arī ūdens iegūšana,
padošana tīklā un esošo tīklu uzturēšana un paplašināšana. Ūdensapgādes un
notekūdeņu savākšanas tīklu pārklājums Jūrmalā jau izsenis ir bijis sāpīgs
jautājums daudziem Jūrmalas iedzīvotājiem. Kā iemesls tam ir vairāki specifiski
aspekti, kas ir ārpus SIA „Jūrmalas ūdens” ietekmes iespējām:
- Teritorija
– Jūrmala ir otra lielākā pilsēta Latvijā pēc teritorijas platības (100 km2),
savukārt tikai piektā pēc iedzīvotāju skaita (50,7 tūkstoši, atbilstoši
01.03.2011. tautas skaitīšanas rezultātiem), kas rezultātā dod salīdzinoši zemu
apdzīvotības blīvumu, kas Jūrmalu ierindo pēdējā vietā no deviņām republikas
nozīmes pilsētām Latvijā. Tādējādi ir salīdzinoši liels cauruļvadu garums, ko
nepieciešams izbūvēt, lai nodrošinātu ar centralizētu ūdenssaimniecības pakalpojumu,
kas attiecīgi sadārdzina pakalpojuma sniegšanu salīdzinot ar citām pašvaldībām
Latvijā;
- Ģeogrāfija
– Jūrmala ir izstiepta 32 km garumā, jo vēsturiski veidojusies, apvienojoties
atsevišķiem ciemiem un divām pilsētām (Ķemeri un Sloka). Salīdzinājumam
jānorāda, ka pamatā citviet Latvijā pilsētas veidojušās, paplašinoties
apļveidā. Jūrmalā tādējādi nākas patērēt milzīgu apjomu resursu, lai
notekūdeņus pa neskaitāmām kanalizācijas pārsūknēšanas stacijām pārsūknētu
attīrīšanai uz Slokas NAI un PSIA „Rīgas ūdens” piederošajām Daugavgrīvas NAI;
- Pieslēgšanās
– abi iepriekšminētie aspekti kopumā, radījusi situāciju, ka centralizētos
ūdensapgādes pakalpojumus Jūrmalā izmanto tikai 75%, bet centralizētu sadzīves
kanalizācijas novadīšanu attiecīgi 74% iedzīvotāju, bet pārējie pilsētas
iedzīvotāji izmanto individuālus lokālus risinājumus. Tā nav atbilstoša
situācija ūdensapgādes jomā, domājot par savu veselību, jo nepieciešama
regulāra kontrole, lai pārliecinātos par iegūtā dzeramā ūdens kvalitāti. Arī
notekūdeņu savākšanas ziņā tas nav veiksmīgs risinājums, jo Jūrmala ir pirmā
Latvijas pilsēta, kas uzņemta Eiropas Kūrortu asociācijā, kas īpaši novērtējusi
26 km garo balto smilšu pludmali, palsos priežu mežus un pilsētas dabisko
robežu – Lielupi, kur katram no tiem ir būtiski, lai vide visapkārt būtu
maksimāli brīva no jebkāda iespējamā piesārņojuma, tai skaitā neatbilstoši
attīrītiem sadzīves kanalizācijas notekūdeņiem, kas no neatbilstoši izbūvētām
vai nekvalitatīvi apsaimniekotām nosēdtvertēm var nonākt gruntsūdeņos;
- Sezonalitāte
– SIA „Jūrmalas ūdens” pakalpojuma saņēmējiem ir izteiks sezonalitātes
raksturs, jo vasaras periodā, kad iedzīvotāju un tūristu skaits būtiski
palielinās, ievērojami pieaug arī pieprasījums pēc pakalpojuma sniegšanas un
attiecīgi ziemas sezonā, tas atkal samazinās. Neskatoties uz to, pakalpojuma
nepārtrauktība un kvalitāte jānodrošina vienlīdzīga visa gada garumā jebkurā
diennakts laikā.
Tīklu plānveidīga paplašināšana, izbūvējot centralizēto komunikāciju
sadalošos tīklus teritorijās, kur šobrīd tās nav pieejamas un tādējādi
pakalpojuma saņēmēju skaita ievērojama palielināšana ir vienīgais veids, kā
nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumu par samērīgu cenu ikvienam Jūrmalas
iedzīvotājam. Diemžēl tīklu paplašināšana prasa ievērojamus resursus, tāpēc SIA
„Jūrmalas ūdens” maksimāli cenšas izmantot iespēju saņemt Eiropas Savienības
struktūrfondu līdzfinansējumu.
Ja
plānotais finansējums no Kohēzijas fonda tiks nodrošināts, atbilstoši
sākotnējām prognozēm, tad līdz 2015. gada 1. jūnijam SIA „Jūrmalas ūdens” plāno
paplašināt ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu savākšanas tīklus tādos Jūrmalas
rajonos kā Kaugurciems, Vaivari, Asari, Melluži, Valteri, Kauguri un Sloka.
Ūdens un mēs:
Ūdens ir ierobežots dabas resurss un sabiedrisks labums, kam ir
neaizstājama loma dzīvības un veselības uzturēšanā. Jau 20 gadu garumā, ik gadu
22. martā tiek atzīmēta Pasaules ūdens diena, ko dažādas vietējās un
starptautiskās organizācijas atzīmē, atkal un atkal pievēršot ikviena
interesenta uzmanību ūdenssaimniecības jautājumiem, tai skaitā resursu
ilgtspējīgai izmantošanai, lai nākamajām paaudzēm mēs varētu nodot pietiekamus
ūdens krājumus, kas atbilst visaugstākajiem standartiem.
Papildus tam UNESCO 2013. gadu
atzinis par Starptautisko Ūdens sadarbības gadu. Vairākas Eiropas upes,
piemēram, Donava vai Reina, vai tepat mūsu Daugava šķērso vairāku valstu
robežas. Tāpēc vispareizāk ir valstīm kopīgi apsaimniekot ūdeņus. Reinas
baseinā starptautiskajai sadarbībai ir jau gadu desmitiem ilgas tradīcijas.
Pieņemot ūdeņu struktūrdirektīvu, tika iekļauta prasība, lai visi viena upes
sateces baseina apsaimniekotāji cieši sadarbotos kā partneri. Arvien skaidrāka
kļūst ūdens kā visu dzīvo būtņu dzīvības garanta un planētas ekosistēmas
neatņemama elementa loma. Tā pieejamība ne vien apmierina Zemes iedzīvotāju
būtiskās vajadzības, ne vien nodrošina attīstību un ilgstošu labklājību, bet ir
arī visu Zemes ekosistēmu dzīvības un nāves jautājums. Tāpēc dzeramā ūdens
resursu aizsardzības jomā jāsadarbojas ir ne tikai valstīm, bet arī dažādu
nozaru pārstāvjiem. Tā kā ikviens no mums izmanto ūdeni personiskām vajadzībām,
svarīga ir sabiedrības aktīva līdzdalība. Jo skaidrāk mēs katrs apzināsimies
savu ietekmi uz ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, jo vairāk paveiksim sargājot
dārgos resursus.
Ieguldījums Tavā nākotnē!
|